Daugava

liels limens

Sveiki zivju bendesDDD, Kaads liimenis virs Pljavinjaam?

Nu gan švakuckis!?Būs jāaizbrauc un jāpatausta1)))

willijs, 19.augusts 2016, 09:26

kā straume beidzās, tā cope kā ar nazi nogriezta

Nu gan švakuckis!?Būs jāaizbrauc un jāpatausta1)))

Tikko no copes Rīteros, Radzēs. Īsumā sūdīgi, tikai daži uzsitieni un viss...

Hey, veči, kas ar breksi virs Rīgas HES? līdz ar lietavām nav bada streiku pieteikuši?

Paldies iepriekš par jebkādu info

Archey, 18.augusts 2016, 07:54

Brekši kā dubļi, tikai izmērs nekāds dižais. Pārsvarā tādi 600-800 grami. Ne isti uz dzīvo ko likt, ne mājās vest ko nožāvēt.
Varbūt jāliek rupjāka barība un ilgāk japagaida, tad dabūs arī kautko lielāku bet tā, viss štokos.

Gadaas ka izdodaas izpleest,bet reizeem tie tiikli ir kaut kaados kokos,vai dolomiita blukjos,vai sazin veel kur.60tajos kad apludinaaja,ar visaam maajaam kas tur bija,aabelju daarziem,mezhiem,tas viss veel joprojaam tur apakshaa staav.Padomju laikos pa shitaam lielajaam uudenskraatuveem mochija arii ar traljiem zvejnieku kolhozi,tur nebija kjiinieshnieki monofiilie.

Ruu, 16.augusts 2016, 08:27

Ruu, nestāv zemūdens vairs ne koki, ne mājas. No mājām atsevišķās vietās var pamatus atrast, reti kuri nav ar buldozeru nolīdzināti, ir cietas vietas palikušas, ir kolhoza darbnīcu pamatu bloki... Šur tur ir celmi 2-metrīgi, kur mežus zāģējuši pavirši, šur tur koki nogrimuši, mūsdienās iegāzušies. Ļoti daudz nelielu celmu, kur meži nozāģeti pirmas appludināšanas. Tiklu atliekas gan ir daudz, gan vecas, gan svaigas. Vēl ir samērā daudz brekšu ietu enkuru-boju zem līmeņa(lēnam slīd uz leju pa kanti), lieli svari ar piesietām pudelēm. Kad tos aizķer - tad ir "lielā cope". Ja vēl enkurs noslīd no kantes un noveļas dziļumā, tad "milzenis paņēma, nogāja lejā un nebija vairs kustināms". Šis viss ir no pieredzes :)

Hey, veči, kas ar breksi virs Rīgas HES? līdz ar lietavām nav bada streiku pieteikuši?

Paldies iepriekš par jebkādu info

Pagaajusho reiz arii volfraamu dabuuja pushu,bija jau drusku smalkaaks,bet likaas ka turees.Un ar vobleriem ir taa,ka suudiigaakais variants,kad iemauc tiiklaa vecaa,taas drazas tur apakshaa pietiek,tad neviens atsiteejs nepaliizees.Bet nu briizham liekas ka tur apakshaa ir izkaptis saspraustas,tik viegli paargirezh

Ruu, 15.augusts 2016, 22:33
Neesmu laivotājs,bet to veco tīklu gadījumā,var būt var mēģināt izmantot kaprona šņori kurai galā paliels svina pikucis ar piemontētu stingru trīsžubura veidojumu.Tur kur tas voblers aizķēries,laiž lejā to svinu,un mēģina to tīklu aizķert.

AndisN, 15.augusts 2016, 23:41

Doma nav slikta, tikai bieži vien spēciņa par maz lai no laivas visu to šņegu paceltu augšā.
Pagājušo brīvdienu tūri nācās atkal to visu izbaudīt. Paveicās - veiksmīgi tiku galā, izvedu krastā un dabūju trofejas vobleri bet ne vienmēr tas izdodas.
Un pēc tam laivu jagriež rinķī un ar šļauku jāmazgā.

Opusum un Martin, Pāldies! :))

Ašuk, tur Daugava ir kā dziļš dīķis ar nelielu straumi :)
Ja tanī vietā uzreiz no krasta nav padsmitmetru dziļumi, tad tausties kur ir kantes un darbojies ar pīderīti. Eholotā plaužu tajos krajos kā dubļu, bet pa lielajiem dziļumiem tie gandrīz vienmēr dzīvo pusūdenī, līču galos un uz kantēm biki savādāk.

Laba diena copmaņiem! :))

Brīvdienās pirmo reizi dzīvē sadomāts aizbraukt pamakšķerēt Daugavā....
Ir doma pasēdēt krastā uz fīderīti vai gruntenīti un censties noķert kādu zivtiņu.....
Jautājums tāds, vai ir kaut kas specifisks copējot Daugavā, kas man būtu jāņem vērā? Ja kāds grib padalīties ar info, bet ne publiski, rakstam vēstulē :))
Cik es no kaimiņa sapratu, makšķerēšanas mēģinājums notiksies +- pirms Kokneses, tikai no pretējā krasta - braucot virzienā Rēzekne- Rīga.... kaimiņš, spiningotājs, tāpēc vērtīgu padomu grūti saņemt..... kas Daugavas zivīm labāk garšo? kādas barības iecienītākas? un ēsma? un pats galvenais cik lieli svina blāķi vai barotavas jāliek orientējoši?- vai arī nekā specifiska nav, +- tas pats kas citur? jo ikdienā mazākos ūdeņos, bez straumes, var teikt, tiek copēts....
Gadījuma, ja kāds atsauksies, Liels paldies jau iepriekš....

Gadaas ka izdodaas izpleest,bet reizeem tie tiikli ir kaut kaados kokos,vai dolomiita blukjos,vai sazin veel kur.60tajos kad apludinaaja,ar visaam maajaam kas tur bija,aabelju daarziem,mezhiem,tas viss veel joprojaam tur apakshaa staav.Padomju laikos pa shitaam lielajaam uudenskraatuveem mochija arii ar traljiem zvejnieku kolhozi,tur nebija kjiinieshnieki monofiilie.

Pagaajusho reiz arii volfraamu dabuuja pushu,bija jau drusku smalkaaks,bet likaas ka turees.Un ar vobleriem ir taa,ka suudiigaakais variants,kad iemauc tiiklaa vecaa,taas drazas tur apakshaa pietiek,tad neviens atsiteejs nepaliizees.Bet nu briizham liekas ka tur apakshaa ir izkaptis saspraustas,tik viegli paargirezh

Ruu, 15.augusts 2016, 22:33

Neesmu laivotājs,bet to veco tīklu gadījumā,var būt var mēģināt izmantot kaprona šņori kurai galā paliels svina pikucis ar piemontētu stingru trīsžubura veidojumu.Tur kur tas voblers aizķēries,laiž lejā to svinu,un mēģina to tīklu aizķert.

Pagaajusho reiz arii volfraamu dabuuja pushu,bija jau drusku smalkaaks,bet likaas ka turees.Un ar vobleriem ir taa,ka suudiigaakais variants,kad iemauc tiiklaa vecaa,taas drazas tur apakshaa pietiek,tad neviens atsiteejs nepaliizees.Bet nu briizham liekas ka tur apakshaa ir izkaptis saspraustas,tik viegli paargirezh

Klau,es te funktiereeju,ko un cik garu pavadu juus liekat velceejot?Taas dolomiita apgraiziishanas ir bishk apnikushas.Choms liek resnaaku flurikji,bet vai tas ir labaakais variants?

Ruu, 15.augusts 2016, 09:42

Aizkraukles baseina es lietoju tikai 50-60 cm garas (smalkās) metāla (volframa) pavadas. Vai nu sasienu ar mazu mezglu divas kopā. Apakšējo parasti lieku smalko sarkano. Kopš tā sāku darīt, vairs nevienu vobleri tur neesmu atstājis. Agrāk neviena cope nebija tāda, kad tur no 3-5 vobleriem nenorautu. Un visi dēļ īsajām pavadām. Arī tad, kad griezies ar laivu atpakaļ un mēģini izraut no otras puses, kamēr brauc, tikmēr gar aso akmeni tā kā ar nazi tiek pārgriezta. Bet garā pavada visu to šaizi paņem uz sevis.
Tur augšā es pārsvarā arī lietoju Crank voblerus. Āķi abi iet smuki aiz muguras, forši var just uz kāta gan vibrāciju, gan to kā tas lēkā pāri akmeņiem un pašam sev par pārsteigumu, vienā reizē visas zivis noķēru uz viena voblera. Bija gan zandarti, gan lidakas, gan asari smuki un vēl samiņš maziņš. Tā kā neviens to vobleri nesmādē.
Tajā pat laikā otrs kāts vienkārši atpūtās. Zacepi tik pat daudz kā uz vienu kātu tā uz otru un Cranku vienmēr dabūju ārā bet uz otra kāta kamēr bija īsa pavada, ik reiz tika veltīti ziedojumi upes dievam.
Un manuprāt velcējot, nav nekādas starpības ne pavadas materiālam, ne krāsai. Tās visas ir tikai iedomas. Biezums vai rupjums, tas varbūt ietekmē kautko bet vairāk voblera spēlei.
Ja zivs ķertu vobleru no priekšas, vispirms satverot mutē auklu kādus metrus 2-3 pirms voblera un tad pa to nolaistos līdz voblerim, pa ceļam sajūtos starpību kas skrien cauri zobiem, tad es vēl ticētu. Bet kamēr viņi visi ķer vobleri no aizmugures, tikmēr var likt flurokarbonu,Pīto auklu, metāla mīksto pavadu vai stīgu, pa manam viens pīpis. Ja zivs ir aktīva un atrodas tur kur tu to mēģini nokert, tad viss notiek, bet ja zivs tur nav, tad liec kaut krāsainas zīda pavadas, to nevienam tur nevajag.
Nu katkā tā.

Vēlētāji nopietnie saka ka liekot 1,5metri fļuriku 0,6 mm un viss ir bumbās jo Žanis ir pa kad vēlmē a līdakas nav pa zobam.

Klau,es te funktiereeju,ko un cik garu pavadu juus liekat velceejot?Taas dolomiita apgraiziishanas ir bishk apnikushas.Choms liek resnaaku flurikji,bet vai tas ir labaakais variants?

Kā ar copi uz fīderi Dārziņu rajonā Daugavā?

Tommy, 13.augusts 2016, 11:43

Sestdien gāja švaki, nosēdejam visu dienu, iebārojam ap 3 spainiem, uz rezultātā par 12 stundam dabūjam ap 5kg raudu un plaužu. Breksis tā arī neatnāca.
Toties kaut kur ap 11 vakara, copes bija uz iemetiena, kādu 5 sekunžu laikā, pēc stundas apnika tāda mazo raudiņu izvilkšana.

Sestdiena un svēdienas rīts, Daugava, Ķeguma baseins.
Sestdienas rīts sākās ar pasēdēšanu uz samu, izrādījās tukš. Neviena kandidāta ne uz copi, ne pacelšanos kā tādu. Rīta cēlienu tam noziedoju un pārmetos uz velci. Jāpatestē pāris jaunu vobleru un jādod iespēja arī vecajiem sevi pierādīt.
Secinājumi tādi, ja ir zivs aktīva, tad gan jaunie vobleri sevi parāda, gan vecie tur līdzi nebūt ne sliktāk. Mazie zemmēri krīt virsū tā, ka sāk apnikt viņus kabināt nost. Tāda velce atkal paliek neinteresanta. Rīta braucienā krastā izvest iznāca tikai viena līdaciņa un divi zandartiņi, pārējie visi aiz borta. Ja tā ņem, tad rīta braucienā vien kādas 14-16 produktīvas copes.
Sestdienas vakars stipri līdzīgs. Atiecīgo darba laiku noziedoju samam, kurš atkal izrādījās slinkāks par mani, tātad, pa nulēm. Toties velce bija atkal skaitliski produktīva. Daudz copes, daudz tika atvilkti līdz laivai bet ko paņemt īsti nebija. Vakarā aizķēru vienu aizpērno tīklu vai murdu, velns viņu zin kas tas tāds bija. Tik žēl bija noraut savu vislabāko vobleri, ka nācās stundu vismaz ziedot tam, lai visu to borģeli paceltu augšā un izvestu krastā. Par to tiku atalgots ar vienu trofejas vobleri, kurš vēlāk arī atnesa vienu mājās vedamo līdaciņu.
Svētdienas rīts bija štruntīgs jau no paša rīta. Plašķi mugurā un laivā iekšā. Samam vairs laiku netērēju, jo tādā laikā viņi guļ un augšā neceļas. Pabraucu uz vienu pusi, pavelcēju uz otru pusi, eholotā zivju nav. Fiksi pārskrēju līdz citai salai pa straumi uz augšu, tur vispār nekādu zivi nerāda, ja lejā kautkur pa retam vēl kāda eholota starā norēgojās, tad augstāk bija pilnīgs tukšums. Toties atkal aizķēru tādu divi metri garu un apmēram 10 cm diametrā sprunguli un atkal bija krietni jāpatērē laiku lai to mērkaķi uzceltu augšā. Smags kā maita un dusmas piedeva ne pa jokam bet visu dabūju ārā un cope var turpināties. Apbraucu pāris medīgās vietas un nesos atpakaļ uz leju. Laiks drusku pierima, un pa kādai zivij kautkur parādās, copes retas, pat ļoti retas, rezultātā divi ašuki, viens pār bortam, otrs ķeselē.
Un kopējais rezumē - trīs zandarteļi, divas līdaciņas un viens ašuks uz mājām, klāt vēl 6 brekši ko sīkais puika uzskaldīja no krasta.
Tādas vot brīvdienas.