Stāsts par to, kā es vakar pēc darba braucu L. upi lūkoties. Sākumā nevarēju izdomāt, vai braukt uz Rīgas rajona kādu X upi, kuras posms jau samērā labi pazīstams, vai tomēr aizbraukt beidzot uz vienu interesējošu upi, kurā neesmu iepriekš bijis. Beigās tomēr izlēmu par labu vēl neredzētās upes L. kāda posma apgūšanai (zinātāji un arī citi interesanti tālāk protams sapratīs par ko runa). Tātad, biju beidzot aizbraucis uz upīti, kas sākas ar burtu L. (mērķis bija apskatīties posmu kādu gabalu virs Pleskavas šosejas).
Bija doma paskatīties, kāda tā upe augšā izskatās, piemēram, pie Līčkalniem vai Liepkalnu dzirnavām. Izrādījās, ka tur iebraukšana laikam aizliegta, jo privātīpašums un "ķieģelis" bij ceļam priekšā.
Nu labi, ja nav, tad nav, griezos apkārt un pabraucu nedaudz atpakaļ uz leju - mans iedomātais posms starp Līčkalniem un Jaunšķēpeļu dzirnavām, kur samērā nelielā apgabalā ietek kādi 4 nelieli strauti (tā vismaz pēc satelītkartes). Iebraucu pa meža celiņu līdz tas izbeidzās, tālāk devos kājām, bet kaut kā līdz upei nesanāca tikt, jo likās, ka eju pārāk ilgi un tālu, upei jau vajadzētu būt, bet kā nav, tā nav, likās gluži kaut kāds vadātājs piezadzies, vnk saprotiet, neesmu vietējais un šeit biju pirmo reizi. Nu i labi, metu atkal mieru un slāju atpakaļ uz mašīnu. Laika patēriņš liels, bet copēt vēl nebiju sācis. Tālāk braucu vēl atpakaļ uz leju, un domāju paiet kādu gabaliņu no dzelzceļa tilta uz augšu, jo to vismaz atrast nebija nekādu problēmu. Nokāpu pa lielo uzbērumu lejā un sāku iet, upīte rādījās samērā sekla. Jau sākumā sasveicinājos pa kādiem nepilniem 10 metriem ar bebru, tālāk līkuma straumītē 1 zemmēra forele, protams, amnestēta. Nu i tālāk uzreiz ieraudzīju kalnā augšā laikam liela viesu māja, upe turpinājās gana sekla un izdomāju mest mieru, jo arī vakars nāca virsū un neliekās diezin cik liela perspektīva šim pasākumam. Nācu atpakaļ, pirms dzelzceļa uzbēruma vēl "izcēlu" vienu buku, šis man gar pašu deguna priekšu aizcilpoja. Nu kaut kā tā man gāja, dabu un dzīvniekus pavēroju, bet kopumā jāsaka, ka palika tāda vilšanās sajūta ar L. upes minētā posma apgūšanu.
Vakara pēdējais priokols, jau satumstot iebraucot Rīgā, pamanīju, ka mašīnai kaut kā tomēr baigi tumšas gaismas ir, nu neko, slinkums bij kāpt ārā un pārbaudīt kas ar gaismām, izbraucu cauri līdz mājām praktiski visai Rīgai un kā beigās izrādījās, tiešām bija izdegušas abas tuvo gaismu spuldzītes, nu tas bij kronis visam. Nu ko lai vēl saka, vakar tāda īpatnēja vakarpuse bija, lai neteiktu vairāk..
P.s. Būtu interesanti dzirdēt kādus komentārus no tautas, kas tur ir bijuši, par mani interesējošo L. upes posmu vai upi vispār, kuru vakar tā arī neizdevās kaut nedaudz apgūt. (ja vajag, varu norādīt savu e-pastu).
P.s.s. Šinī upē biju forelējis kādus 5 gadus atpakaļ, bet lejteces posmā - apmēram kādus 4 km pirms ietekas Gaujā.
15.jūlijs 2009, 16:44 |
links