Katram savs! Es upju ziemas copes specifiku iepazinu samērā vēlu - kad "ieprecējos" uz Ilūkstes pusi :)))... Tad arī Bērzupi iepazinu un copi uz bezēsmenēm... Mudaki vēl nebija apritē - ķēra visi uz "žukiem", jeb "čortikiem". Uz āķiem putuplastu sprauda. Sākumā likās ērmīgi, bet to šo noķert varēja. Esmu ezeru speciālists, bet upē uz to, kamā biju spēcīgāks - mormišku, sākotnēji, gāja pavisam nekā. Atklājās, ka vajag gan biku citas formas, gan citas krāsas, gan ēsmas uzspraušanas veids prasās cits. Kaut ko no ezeru specifikas atgādināja tikai tā sauktais "omūts" :)))... Tagad jau tur jūtos samērā komfortabli. Tā saucamais "balvans"jeb "mudaks" jeb "medūza" gan, manuprāt, viena no vienkāršākajām (neapšaubāmi produktīvām) bezēsmenēm, retā bezēsmene kas ļoti labi strādā arī daudzos ezeros... Viens tikai mīnuss - nu vnk dafiga tesienu pa lūpām ar šo sanāk un shodu ar ne maz, bet citādi uz to viss ķeras, i mikro ķīši, i lauru lapas izmēra plicīši, i smukas raudas, brekši, asari...
P.s. šobrīd vēl vajadzētu arī uz bļitku Berezaukā ķerties ašajiem, kaut kur pa plato - tomēr pirmais ledus?!...
4.decembris 2016, 22:26 |
links