Rupja rauda laikam tā, kas necenzētiem vārdiem nāk pa āliņģi. Acumērs – sūda mērs! Kas vienam ir 6 m – tas otram 10, kas vienam ir 300 g – citam 500, kas trešajam 5 km tas patiesībā 3. Es tai lietai pieeju diezgan skrupolozi, bet kāda iespēja, ka, ejot uz 5,2. kilometru, tu pārslāj rupju asaru baram pie 5.15. kilometra. Spilgts piemērs 12 februāris: klīda baumas, ka 11. februārī Kallastē pie 5. km vietējais estipois 6 metros savilcis 15 kg „rupju” asaru, bet jēmis šamais tik uz murmuli (kam es ticu, jo zivīte tiešām likās cimperlīga laikapstākļu dēļ). Tā nu mēs iedvesmoti un apbruņojušies ar mūsdienās teju ikvienam pieejamām tehnoloģijām ieņēmām kursu uz Krievzemes pusi. Pēc diviem km (izmantojot endomondo aplikāciju) izsvirļījām pirmos caurumus. Ir! Pirmais ķīsis. Neko jāiet tālāk, bet kāda iespēja, ka 50 m atpakaļ nav „rupekļu”? Jāpiemin ka jau šeit dziļums tuvojās 6 m atzīmei.. Nonākuši līdz 5 km, kur dziļums solīto 6 m vietā bija 10, sapratām, ka apakšā nekas vairāk par zupas karali neuzturas. Tā mēs nobridām līdz aptuveni 7. kilometram, kur ledu rotāja divi sarkani karogi, kas lika domāt, ka zivītei apakšā vajadzētu būt - neba ķīšus vietējie ar rūtaino smeļ. Ir – „rupja”rauda, b**d! Es ar cirīti 50 m nostāk driņīju – klusums. Šeit vajadzētu būt zandartam (starp citu kādu gabaliņu atpakaļ redzējām trīs smukus zanderus ar punčiem uz augšu iesalušus dzidrajā ledū – varbūt kādam ir idejas, kas tas par fenomenu?) – tādēļ močīju ar rapala jiging-rap, bet neticīgi, jo pārliecība, ka laikapstākļi ezera princi dikti ietekmē. Visi velk „rupju raudu” b*ed, s*ka. Es ar ņemu murmeni un tirinu. Ma*ka ķīsis visur. Es saku – te zivju nav ejam atpakaļ uz 2. km. Nē! Neviens nekur neies – visiem copē, cimperlīgi, reti, bet copē. Labs ir, metu kaunu pie malas un 10 m (uz aci) attālumā no laimīgajiem izurbju caurumu. Aiziet! Pirmais ašuks uz 100 g. Deepers ar sarosās – sāk zīmēt baigo rosību līdz pat 1.5 m virs grunts – ir bars apakšā. B*a, tas nav rupjš asars – klusē. Baigi ilgi jāpi**s, kamēr nolaiž 10.4 metros lejā to murmuli - bildē tukšums. Tirinu... bams! Ir, rupeklis asars uz 300 g nemelojot. Turpinu... rauda, asars, rauda, ķīsis utt. Beigu galā kaut ko savilkām. Pa divām dienām 7 kg vienā maisā plus man uz mājām 3 kg smuku asaru un raudu, bet tas nav galvenais, galvenais ir tas pasākums un ja vēl jautra kompanī un „minerālūdens” saprātīgos daudzumos, eh... Starp citu bijām pirmo reizi, tā zivīte tiešām ir vienkārši jāmeklē.
Piedodiet, ka mazliet samocīti, bet šodien grūši, maz tās miera stundas bijušas plus veselība nav no tām labākajām. Jāvergo arī pirmdienas dienā, gribas atpakaļ.
Mūsu statistika (atceramies, ka ir mazi meli, lieli meli un statistika): 11 februāris Mustve - noiets aptuveni līdz 7. Kilometram, zive atrasta pie 2., kur 4 m dziļumā savilkts asaris līdz 150 g 3 kg katram (2 cilvēkiem, pārējie divi lielākoties vilka ķīšus) uz murmuli. 12. Februāris Kallaste noiets līdz 7. Km kur atrasta rauda un pa kādam asarim (man divi lielākie 300 g), kopā uz četriem kādi 4 kg.
13.februāris 2017, 13:13 |
links