Aizšāvām trijatā uz Peipusu paķert raudiņas, ieejam pārs km, izurbrjam pasēžam , man uz reiz viens ķisis, pēc tam kolēģim arī, tad man divas raudas un kolēģiem līdzīgi, un klusums. Neko, iesim dziļāk. Iebrienam kādu 4,5km sēžam un kaut ko bakstamies, kolēģiem kaut kas pa retam gadās, man pilnīgs klusums, uznāk jau maza panika. Sienu visādas mormiškas, pamēģinu bļitku, balansieri, nekas īpaši nenotiem.
Apsmejam tos kas stāsta par tiem kg ko Peipusā var noķert utt ,tipa viss reiz 5 vai 10.
Un tad atnāca bars ar raudām. Tās bija hmm... maigi sakot interesanati,
Copēju ar divām makšķerēm, vienā cope- velc arā , skaties jau otrā copē , velc arā, nokabini laid mormišķu atpakaļ , kabini to pirmo nost, un redzī ka otra jau atkal copē. skrien no viena aliņgā pie otra un spēj tik vilkt, kabināt motili, utt, pat dusma uznāk ka nespēj tik ar visu galā.. :) Bet pats tas labākais kolēģim, viņam kādas četras makškerītes, šis izvelk vienu, skatās blakus arī copē, izvelk to un tā pirmā rauda ieslīdz atiņģi, šis ar roku pakaļ, velk arā un skatās tā otrā atpakaļ aliņģi, tai pakaļ ,velk arā un skatās ka tā pirmā atkal aliņģi, un tā kādas trīs reizes ... :))) kamēr saprata ka auklās zem ledus sapinušās un viena otru velk līdzi.
12.marts 2017, 14:20 |
links