Politika, iekšējā un ārējā

Tikai par politiku, bez makšķerēšanas.
mjuniors [02.12.17]: 19.99 es to par apsitienu vairs nesauktu gan (mēs jau pazīstam šo metodi). Bet teiktu jau par labu reklāmu gan! Jo pamanīji to preci un cena ir izdarījusi savu.
Kā jau vakar teicu, tas viss darbojas uz mājsaimniecēm. Protams, viņu ir daudz...
2.decembris 2017, 12:59 | links
 
Par tiem 39,9 ceņņikiem vēlreiz ir apstiprinājums tam ,kā mūsu domāšanu vada...Un mēs ļaujamies un priecājamies..Un kāds grib teikt ka mēs netiekam vadīti..:)
2.decembris 2017, 12:58 | links
 
19.99 es to par apsitienu vairs nesauktu gan (mēs jau pazīstam šo metodi). Bet teiktu jau par labu reklāmu gan! Jo pamanīji to preci un cena ir izdarījusi savu.
2.decembris 2017, 12:52 | links
 
Zaraza
Absolūti piekrītu. Jau tagad lielā mērā jūtu stagnāciju, kaut gan tas lielā mērā saistīts ar lielveikalu vīzdegunību, ignorējot mazpazīstamus brendus, tādejādi neļaujot attīstīties.
P.S. Bet ne par to tika runāts. Tika runāts par attieksmi pret klientiem.

raihs, 2.decembris 2017, 00:19

Runa bija par šo, kas tad arī tālāk rada visu pārējo:
"Man, piemēram, nekad veikalā bav bijušas cenas 19,99! Nekad! Man maksā 20€! Man nekad nav atlaižu,akciju un izpārdošanu- man ir konstanti reālas cenas, kuras pircēji uzskata par zemām!"

Tā ir skaidra, godīga un respektējama politika, taču ar to Tu arī apzināti uzliec sev "rāmi", no kura neizlauzties un apzināti nogriez sev konkrētu mērķa pircēja loku uz "elitāro". Principā koncepts atbilst luksusa produktam, piemēram, jahtām un superauto ir tieši tāpat.

Es neuzskatu akcijas un citas lietas (nu tos pašus pshiloģiskos .99 un citus merčendaizinga instrumentus) par "appišanu". Appist kādu ir pacelt cenas pirms atlaidēm, apzināti tirgot nekvalitatīvu preci, melojot par tās īpašībām utml. Cenas (ne-ekskluzīviem produktiem) kā tādas pašas par sevi nemēdz būt ne zemas ne augstas, tikai salīdzinājumā ar citu tirgus piedāvājumu. Pirmkārt, tās regulē tirgus kur pircējs balso ar maciņu pērkot vai nepērkot preci vispār, kā arī, otrkārt, konkurence. Patērētājs no tā visa tikai iegūst.

Naudu svešā kabatā skaitīt, vismaz man, ir pretīgi, es skaitu savā, taču , tā kā tas ir kļuvis par publiski iemīļotu sporta veidu, tad var paanalizēt :) Jebkurai precei loģiski ir kaut kāda pašizmaksa, zem kuras līst ir absurdi. Jebkuram uzņēmējam ir savas ekspektācijas cik uz šo preci jānopelna. Absolūtos ciparos nevis mistiskos %, kurus uz maizes uzsmērēt nevar un viekalā nepieņem. Te nu rodas cenas izveides jautājums - pie preces pārdošanas par cenu A prognozējas B apgrozījums, pie preces pārdošanas, piemēram, par cenu uz pusi mazāku, lai iegūtu to pašu pelņu,
jābūt apgrozījumam vismaz Bx2 (reāli jābūt vairāk, jo 2x lielāka preču apjoma pārdošana prasa lielākas saistītās izmaksas). Tad nu uzņēmējam jāmeklē balanss, kurā brīdī cenas samazinājums zaudē jēgu, tā kā pircēju un naudas masas tirgū ir tik cik ir, un reāli samazina ienākumus. Pa vidu, protams, milzums faktoru, no kuriem galvenais ir konkurence. Ja naudas " pīrāgs" tirgū ir tik cik ir, tad vienīgā iespēja nograuz sev papildus kumosiņu ir atņemt to kādam citam. Skarbi, bet fakts.

Nākošā lieta, par ko daudzi neaizdomājas. biznesā tādi jēdzieni kā uzcenojums/rentabilitāte/krājumu aprites ātrums u.c. tiek rēķinātas kompleksi par laika periodu un preču apjomu, nevis viena darījuma ietvaros. Primitīvi - ja nopērk pudeli šņabja par 1EUR un pārdod par 2 EUR, tad uzcenojums un peļņa uz šo atsevišķo darījumu ir 100%, savukārt ja nopērk fūri ar šņabi, kuru gada laikā iztirgo, daļu pa 2EUR, daļu ar atlaidi pa 1.5EUR, daļu pa pašizmaksu 1EUR, a pēdējos atlikumus ātri realizē pa 50 centiem, jo nav kur glabāt vtml., tad kopējā perioda griezumā uz šo preču apjomu uzņēmums zaudējumus necietīs, taču kopējā rentabilitāte nebūt nebūs 100%, to jārēķina savādāk, pie tam ņemot vērā daudzus citus faktorus, kā uzglabāšanas, loģistikas un personāla izmaksas utt.

Baigo palagu uzrakstīju, droši vien neviens līdz galam neizlasīs :) Bet realitātē tā ir tikai sīka un primitīva daļiņa.

Ir viena vienkārša metode, kura man pašam šausmīgi patīk. Jebkurā lietā un situācija var pamēģināt sevi iedomāti nostādīt otrā pusē, un paanalizēt "no stobra otra gala". Baigi labi palīdz atrast kaut kādus kompromisus saprātīgi optimālus abām pusēm :)

zaraza, 2.decembris 2017, 12:31


Izlasiju Tavu " palagu " ;) nu neko pielikt ne atņemt !

Gandriz precizs paskaidrojums _Kaputarpa anegdotei par " gudro " pirceju ;) !
2.decembris 2017, 12:47 | links
 
Zaraza
Tiešām, izlasīt līdz galam bija izaicinājums! Patika pēdējā rindkopa. Tāda ir arī mana prakse.
Ok, par tiem 19,99. Tātad. Ko grib panākt tirgotājs, uzliekot tādu cenu? Viņš grib panākt, lai cena liktos mazāka(kad patiesībā tā nav)! Tātad viņš grib spmānīt savu klientu! Varbūt es pārāk radikalizēju, bet es to uztveru kā augstākminēto appišanu!
2.decembris 2017, 12:40 | links
 
Zaraza
Tiešām, izlasīt līdz galam bija izaicinājums! Patika pēdējā rindkopa. Tāda ir arī mana prakse.
Ok, par tiem 19,99. Tātad. Ko grib panākt tirgotājs, uzliekot tādu cenu? Viņš grib panākt, lai cena liktos mazāka(kad patiesībā tā nav)! Tātad viņš grib spmānīt savu klientu! Varbūt es pārāk radikalizēju, bet es to uztveru kā augstākminēto appišanu!
2.decembris 2017, 12:40 | links
 
Nu un Tu domā ka mūs nekas nevada? Ko pats dari?
Ar ko te nodarbojies? Iezombē savu idealoģiju lai visi ausis atkāruši Tevi klausās?
2.decembris 2017, 12:33 | links
 
Zaraza
Absolūti piekrītu. Jau tagad lielā mērā jūtu stagnāciju, kaut gan tas lielā mērā saistīts ar lielveikalu vīzdegunību, ignorējot mazpazīstamus brendus, tādejādi neļaujot attīstīties.
P.S. Bet ne par to tika runāts. Tika runāts par attieksmi pret klientiem.

raihs, 2.decembris 2017, 00:19


Runa bija par šo, kas tad arī tālāk rada visu pārējo:
"Man, piemēram, nekad veikalā bav bijušas cenas 19,99! Nekad! Man maksā 20€! Man nekad nav atlaižu,akciju un izpārdošanu- man ir konstanti reālas cenas, kuras pircēji uzskata par zemām!"

Tā ir skaidra, godīga un respektējama politika, taču ar to Tu arī apzināti uzliec sev "rāmi", no kura neizlauzties un apzināti nogriez sev konkrētu mērķa pircēja loku uz "elitāro". Principā koncepts atbilst luksusa produktam, piemēram, jahtām un superauto ir tieši tāpat.

Es neuzskatu akcijas un citas lietas (nu tos pašus pshiloģiskos .99 un citus merčendaizinga instrumentus) par "appišanu". Appist kādu ir pacelt cenas pirms atlaidēm, apzināti tirgot nekvalitatīvu preci, melojot par tās īpašībām utml. Cenas (ne-ekskluzīviem produktiem) kā tādas pašas par sevi nemēdz būt ne zemas ne augstas, tikai salīdzinājumā ar citu tirgus piedāvājumu. Pirmkārt, tās regulē tirgus kur pircējs balso ar maciņu pērkot vai nepērkot preci vispār, kā arī, otrkārt, konkurence. Patērētājs no tā visa tikai iegūst.

Naudu svešā kabatā skaitīt, vismaz man, ir pretīgi, es skaitu savā, taču , tā kā tas ir kļuvis par publiski iemīļotu sporta veidu, tad var paanalizēt :) Jebkurai precei loģiski ir kaut kāda pašizmaksa, zem kuras līst ir absurdi. Jebkuram uzņēmējam ir savas ekspektācijas cik uz šo preci jānopelna. Absolūtos ciparos nevis mistiskos %, kurus uz maizes uzsmērēt nevar un viekalā nepieņem. Te nu rodas cenas izveides jautājums - pie preces pārdošanas par cenu A prognozējas B apgrozījums, pie preces pārdošanas, piemēram, par cenu uz pusi mazāku, lai iegūtu to pašu pelņu,
jābūt apgrozījumam vismaz Bx2 (reāli jābūt vairāk, jo 2x lielāka preču apjoma pārdošana prasa lielākas saistītās izmaksas). Tad nu uzņēmējam jāmeklē balanss, kurā brīdī cenas samazinājums zaudē jēgu, tā kā pircēju un naudas masas tirgū ir tik cik ir, un reāli samazina ienākumus. Pa vidu, protams, milzums faktoru, no kuriem galvenais ir konkurence. Ja naudas " pīrāgs" tirgū ir tik cik ir, tad vienīgā iespēja nograuz sev papildus kumosiņu ir atņemt to kādam citam. Skarbi, bet fakts.

Nākošā lieta, par ko daudzi neaizdomājas. biznesā tādi jēdzieni kā uzcenojums/rentabilitāte/krājumu aprites ātrums u.c. tiek rēķinātas kompleksi par laika periodu un preču apjomu, nevis viena darījuma ietvaros. Primitīvi - ja nopērk pudeli šņabja par 1EUR un pārdod par 2 EUR, tad uzcenojums un peļņa uz šo atsevišķo darījumu ir 100%, savukārt ja nopērk fūri ar šņabi, kuru gada laikā iztirgo, daļu pa 2EUR, daļu ar atlaidi pa 1.5EUR, daļu pa pašizmaksu 1EUR, a pēdējos atlikumus ātri realizē pa 50 centiem, jo nav kur glabāt vtml., tad kopējā perioda griezumā uz šo preču apjomu uzņēmums zaudējumus necietīs, taču kopējā rentabilitāte nebūt nebūs 100%, to jārēķina savādāk, pie tam ņemot vērā daudzus citus faktorus, kā uzglabāšanas, loģistikas un personāla izmaksas utt.

Baigo palagu uzrakstīju, droši vien neviens līdz galam neizlasīs :) Bet realitātē tā ir tikai sīka un primitīva daļiņa.

Ir viena vienkārša metode, kura man pašam šausmīgi patīk. Jebkurā lietā un situācija var pamēģināt sevi iedomāti nostādīt otrā pusē, un paanalizēt "no stobra otra gala". Baigi labi palīdz atrast kaut kādus kompromisus saprātīgi optimālus abām pusēm :)
2.decembris 2017, 12:31 | links
 
Ja tā "dziļā filozofija" sākas ar taviem tik ierastajiem
" kas mūsu domāšanu vada ,kam tas izdevīgi un kurp tiekam virzīti...", tad tiešām es līdzi nepavilkšu gan...
2.decembris 2017, 12:27 | links
 
Raihs,saprotu, ka Tev gribētos tos Sokrāta laurus plūkt...Es uz to nepretendēju.Katrs mēs esam savā lauciņā vairāk vai mazāk stipri.Par filosofiskām tēmām mēs varētu daudz ,ļoti daudz parunāt,un nez vai būsi pietiekoši dziļš oponents...
BET,tādēļ jau nevajag citus niecināt un sevi augstu celt...Ko Tu šeitan patstāvīgi dari...Nolaidies ,Jāni!
2.decembris 2017, 12:19 | links
 
Vai šis variants būtu appišana?

Vecītis pārdod tirgū arbūzus, uz plāksnītes rakstīts: „Viens arbūzs – 3 eiro, trīs arbūzi – 10 eiro”.
Pienāk vīrietis un pērk vienu arbūzu par 3 eiro, pēc tam vēl vienu par 3 eiro un pēc tam vēl vienu par 3 eiro. Atvadoties priecīgs saka: „Redzi, es nopirku 3 arbūzus, bet samaksāju tikai 9 eiro! Neproti tu tirgoties!”
Vecītis skatās, kā viņš aiziet un domā: „Un tā vienmēr – ņem bez vajadzības trīs arbūzus, nevis vienu, bet pēc tam mani māca tirgoties...”
2.decembris 2017, 12:02 | links
 
Nu nesanāks no tevis filozofs, Toni, piedod, nesanāks...
2.decembris 2017, 11:55 | links
 
Pēc masas un enerģijas nezūdamības likuma nekas nerodas tāpat un nekur nepazūd...Tādēļ arī rušināmies kā mākam un veidojam ko varam..
Bet vai tas ir tas galvenais kas taj dzīvītē ir vajadzīgs?
Plēsonis audzē vistas un vēl kaut ko,un ir laimīgs.
Raihs lauž samu kātus,un laimīgs naf...:)
Kur ir tas labākais vidusceļš?
Man tas ir skaidrs,-uz ezera jaukā rīta stundā...:)))
2.decembris 2017, 11:44 | links
 
Zaraza
Absolūti piekrītu. Jau tagad lielā mērā jūtu stagnāciju, kaut gan tas lielā mērā saistīts ar lielveikalu vīzdegunību, ignorējot mazpazīstamus brendus, tādejādi neļaujot attīstīties.
P.S. Bet ne par to tika runāts. Tika runāts par attieksmi pret klientiem.
2.decembris 2017, 11:32 | links
 
Zaraza
Absolūti piekrītu. Jau tagad lielā mērā jūtu stagnāciju, kaut gan tas lielā mērā saistīts ar lielveikalu vīzdegunību, ignorējot mazpazīstamus brendus, tādejādi neļaujot attīstīties.
P.S. Bet ne par to tika runāts. Tika runāts par attieksmi pret klientiem.
2.decembris 2017, 11:32 | links
 
mjuniors [0:30]: Kas ir reāls!? Protams, katrai nozarei cenas ir specifiska lieta. Teiksim, Ja klients ienāk tavā veikalā tur pērk tikai tavu ražojumu, jeb tavu preci. Lielveikalā tur ir miljons preču un katrai ir jābļauj kā māk, lai tik viņu pamanītu! Protams tas nav tik vienkāršoti kā es to saku. Raih un tās akciju vergi ir vairāk izteikti padomju laika cilvēciņi..Nē, vecīt, man ir daaaudz sarežģītāk- man ir jādabon tas cilvēks uz vientuļu veikalu pilsētas nomalē, kur blakus nekā nav! Viņam ir jāatnāk speciāli pie manis! Un ez to panākubez akcijām, atlaidēm un izpārdošanām!- pateicoties augstāk minētajiem iemesliem! Uz lielveikalu visi nāk tāpat- tāpēc, ka daudz veikalu vienvietus !

raihs, 2.decembris 2017, 00:40


Raih, Tu esi meistars un uzņēmējs ļoti specifiskā, pat jāsaka elitārā, nozarē. Elitāru/luksuss preču tirgus kardināli atšķiras no kopējā maumtirdzniecības ekonomikas modeļa, tur mārketings balstās uz pavisam citiem principiem, kā plaša patēriņa preču tirdzniecība. Tas ir lieliski, ka Tu esi spējis radīt plaukstošu uzņēmumu un atrast atbilstošu mērķa klientu mūsu mikroskopiskajā tirgū. Bet, lai kāda arī būtu Tava labklājība un rezultāti (nešaubos, ka labi), tomēr pa lielām šaibām, bez apvainojumiem, tas ir dzīvesstila uzņēmums, nevis klasisks bizness. Galvenā atšķirība, ka Tavam modelim ir kapacitātes, attīstības un ambīciju griesti, tu ne īsti gribi, ne vari tiekties kļūt par konkurentu, piemēram, "Tiffany" :) Tas nav ne labi, ne slikti, vienkārši ir tā un šitā. To var projicēt analoģijai uz makšķernieku veikaliem, kuri arī daudzi ir nevis klasisks bizness, bet vienkārši labāk vai sliktāk apmaksātas darba vietas radīšana īpašniekam un varbūt kādam darbiniekam. Vairāki no tādiem ir pat ļoti labi un veiksmīgi veikali, taču no ekonomiskā viedokļa tas ir strupceļš un stagnācija. Klasiskā izpratnē uzņēmējdarbības pamatā ir tieksme uz attīstību, izaugsmi, paplašināšanos, ambīcijas, risku uzņemšanās.
2.decembris 2017, 11:15 | links
 
Jāni,uz samiem man vairs 'nestāv'...:)
Gribas vienkāršu asari vai ļeidaķu...:)
Starp citu,tais zviedros ļeidaķi alatas un sīgas saēdušies, ir ļoti garšīgi...:)
2.decembris 2017, 11:01 | links
 
PALDIES Tonis par labiem vardiem ;) !
Laikam tiešam bus jauzsauc cope Ventas krastos !
Mjuniors _ sava gudraja gramata neizlasiji _ no kurienes mums Latviešiem tads naids sava starpa un tieksme kurinat naidu ?
Jeb visu var pastumt zem ta ka pasaule valda nauda , un viss tiek pakartots " haizivju " velmem ! ? ;)
2.decembris 2017, 10:41 | links
 
Ja par mani, tad es kā reiz tirgoju nost samu kātus, veselus četrus pa 50€! Noriebušies tie sami kā rūgta nāve, un arī neķerās vairs kā agrāk...
2.decembris 2017, 10:36 | links
 
Nezinu kāds tas plēsonis ir ,droši vien strādīgs lauku puika,kaut ko jau rušina,prātiņa varbūt mūsu izpratnē pamaz,bet neba mums par to spriezt...
Katram savs,un būsim iecietīgāki...
Man gan vairāk interesē kur lielais Jānis samus velk...:)
2.decembris 2017, 10:16 | links
 

Pievieno savu atbildi

Tēma slēgta. Atbildes pievienot nav atļauts!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager