Zaraza
Absolūti piekrītu. Jau tagad lielā mērā jūtu stagnāciju, kaut gan tas lielā mērā saistīts ar lielveikalu vīzdegunību, ignorējot mazpazīstamus brendus, tādejādi neļaujot attīstīties.
P.S. Bet ne par to tika runāts. Tika runāts par attieksmi pret klientiem.
raihs, 2.decembris 2017, 00:19
Runa bija par šo, kas tad arī tālāk rada visu pārējo:
"Man, piemēram, nekad veikalā bav bijušas cenas 19,99! Nekad! Man maksā 20€! Man nekad nav atlaižu,akciju un izpārdošanu- man ir konstanti reālas cenas, kuras pircēji uzskata par zemām!"
Tā ir skaidra, godīga un respektējama politika, taču ar to Tu arī apzināti uzliec sev "rāmi", no kura neizlauzties un apzināti nogriez sev konkrētu mērķa pircēja loku uz "elitāro". Principā koncepts atbilst luksusa produktam, piemēram, jahtām un superauto ir tieši tāpat.
Es neuzskatu akcijas un citas lietas (nu tos pašus pshiloģiskos .99 un citus merčendaizinga instrumentus) par "appišanu". Appist kādu ir pacelt cenas pirms atlaidēm, apzināti tirgot nekvalitatīvu preci, melojot par tās īpašībām utml. Cenas (ne-ekskluzīviem produktiem) kā tādas pašas par sevi nemēdz būt ne zemas ne augstas, tikai salīdzinājumā ar citu tirgus piedāvājumu. Pirmkārt, tās regulē tirgus kur pircējs balso ar maciņu pērkot vai nepērkot preci vispār, kā arī, otrkārt, konkurence. Patērētājs no tā visa tikai iegūst.
Naudu svešā kabatā skaitīt, vismaz man, ir pretīgi, es skaitu savā, taču , tā kā tas ir kļuvis par publiski iemīļotu sporta veidu, tad var paanalizēt :) Jebkurai precei loģiski ir kaut kāda pašizmaksa, zem kuras līst ir absurdi. Jebkuram uzņēmējam ir savas ekspektācijas cik uz šo preci jānopelna. Absolūtos ciparos nevis mistiskos %, kurus uz maizes uzsmērēt nevar un viekalā nepieņem. Te nu rodas cenas izveides jautājums - pie preces pārdošanas par cenu A prognozējas B apgrozījums, pie preces pārdošanas, piemēram, par cenu uz pusi mazāku, lai iegūtu to pašu pelņu,
jābūt apgrozījumam vismaz Bx2 (reāli jābūt vairāk, jo 2x lielāka preču apjoma pārdošana prasa lielākas saistītās izmaksas). Tad nu uzņēmējam jāmeklē balanss, kurā brīdī cenas samazinājums zaudē jēgu, tā kā pircēju un naudas masas tirgū ir tik cik ir, un reāli samazina ienākumus. Pa vidu, protams, milzums faktoru, no kuriem galvenais ir konkurence. Ja naudas " pīrāgs" tirgū ir tik cik ir, tad vienīgā iespēja nograuz sev papildus kumosiņu ir atņemt to kādam citam. Skarbi, bet fakts.
Nākošā lieta, par ko daudzi neaizdomājas. biznesā tādi jēdzieni kā uzcenojums/rentabilitāte/krājumu aprites ātrums u.c. tiek rēķinātas kompleksi par laika periodu un preču apjomu, nevis viena darījuma ietvaros. Primitīvi - ja nopērk pudeli šņabja par 1EUR un pārdod par 2 EUR, tad uzcenojums un peļņa uz šo atsevišķo darījumu ir 100%, savukārt ja nopērk fūri ar šņabi, kuru gada laikā iztirgo, daļu pa 2EUR, daļu ar atlaidi pa 1.5EUR, daļu pa pašizmaksu 1EUR, a pēdējos atlikumus ātri realizē pa 50 centiem, jo nav kur glabāt vtml., tad kopējā perioda griezumā uz šo preču apjomu uzņēmums zaudējumus necietīs, taču kopējā rentabilitāte nebūt nebūs 100%, to jārēķina savādāk, pie tam ņemot vērā daudzus citus faktorus, kā uzglabāšanas, loģistikas un personāla izmaksas utt.
Baigo palagu uzrakstīju, droši vien neviens līdz galam neizlasīs :) Bet realitātē tā ir tikai sīka un primitīva daļiņa.
Ir viena vienkārša metode, kura man pašam šausmīgi patīk. Jebkurā lietā un situācija var pamēģināt sevi iedomāti nostādīt otrā pusē, un paanalizēt "no stobra otra gala". Baigi labi palīdz atrast kaut kādus kompromisus saprātīgi optimālus abām pusēm :)
