Ahoi, kolēgas! Vimbiņu vienkārši cept samācījos Lauču akmens restorāniņā. Nācās gan šķirties no deviņiem eināriem (!!!) par vienu porcijiņu, bet sistēmu atkodu. Vārdu sakot, sakarsē cepeškrāsni uz pašu jaudīgāko. Ideāli, ja ir grila režīms no augšas (parasti "zobiņu" simbols ar veņķeļātoru, no augšas). Bik sālīti, bik apslacīt ar olīvoil ("di sansa", ne "virgin"), zaļie pēc gaumes (dillīte, timiāns) - bik virsū, bik puncī. Var bik iegriezt sāniņā dažas štrīpas un uz tām sviekstiņa strēmelīti. Liek pannā uz cepešpapīra un maksimāli tuvu karstajam elementam (lai simulētu grilu). Cep apm 15 min un tad skatās - vajag lai ādiņa bik apdeg (tumši brūnīgs). Ja biezāks zivtiš, var ātri apmest uz otru pusi un padedzināt vēl. Kad krāsa ir dabūta, uguni griež nost un ļauj zivtiņai 5min "atpūsties" - bik apdegušās ādiņas āroms, lai ievelkās. Duris baigi nevirina, lai tas "piedeguma" dūms neaizmūk. Šis vispār attiecās uz jebkuru zivi, ne tikai vimbu. Vienīgi ja plāniņa, kā, teiksim bute vai asarīc, tad moš pat 10 min "dedzināšanas" būs pietiekoši. Tīra, grilēta garša. Bez majonēzēm utml. Es kādreiz vasarā ielikšu procesa bilžas. Svarīgi sprast, ka atslēga ir straujā "apdedzināšanā". Jo zivtiņa pati par sevi krāsnī ir gatava 10-15 minūtēs. Ja sāk baigi dūmot, tad vai nu ir pa ilgu, vai pa tuvu karstajam elementam. Un jā, asakainums no šī nezūd, za to - garša! Īsumā - liels karstums, ļauj bik apdegt, neaizmirst taukvielas. Bon apetit!
6.maijs 2017, 23:42 |
links