Ekonomika un politika

Un ķieģeļu krava 2 polši ,-ne tik.Ķieģeļi tomēr bij deficītmateriāls...

Toreiz, lai nopirktu divkasešnieku vajadzēja šķirties no 280rbļ. Un par katru maxvel kaseti vēl 9rbļ. Ja ar ierakstu, tad tā pati sūdu krava vien sanāca.

Privātajam polš bij jāliek, ja brauci no viņa kūtspakaļas sūdus vest. Ja pie privātā brauci jau uzkrāvies, tad kvartiņš+polš.
Tā ari komunismu neuzcēlām! :)
Tomēr labāk ir mūsdienās-pie labas gribas vari vismaz apceļot pasauli utt.

+/- takse visur bija līdzīga, vienīgi bija tādi kas pat pēc vadības pavēles bez polša nebrauca pie privātā.

Bračiņ
Liela daļa taisnības, par tiem polšiem, ir. Bet mēslu krava nemaksāja polšu! Praksē vadāju, zinu cik maksāja.

Kā slaucējas un traktoristi cēla ražību, nevienam nav noslēpums. :D

urmaas, 17.janvāris 2018, 21:09

Tur jau tā lieta :)
Par 60 rbļ mēnesī zakuska neiznāk, nav spēka strādāt.

Bija jau sava privelēģiju skala,kas dabūja arī ātrāk,-partijnieki ,kara un darba veterāni,jaunie un vajadzīgie speciālisti,visādi pirmrindnieki,daudzbērnu ģimenes u.t.t.
Bagātos uzņēmumos un kolhozos dzīvokli dabūt bija lielākas izredzes,nekā no pašvaldībām...

Tonis, 17.janvāris 2018, 21:06

bet partijniekiem un veterāniem bija priekšroka attiecībā pret jaunajiem speciālistiem. Vismaz pirmajiem piešķīra labākos variantus.

Kā slaucējas un traktoristi cēla ražību, nevienam nav noslēpums. :D

Neviens kolhozā algu naudas izteiksmē nerēķināja. Mūžīgie polši - mūžīgais pālis. Tikai par polšiem mans tētis uzbūvēja vasarnīcu. Vietējā kolhoza traktoristiem nauda kā tāda vispār neinteresēja :) Kā tagad atceros = ķieģeļu krava - 2 polši, Mēslu krava zemītei -polšs, akas grods -1 polšs . Loģiski ka soļķis uz kolhoza rēķina un protams viss iepriekšminētais ar.

Elektriķim 280 + piemaksas! Enerģētiķim 380+ visu gadu. :)
Inženierim 170!

urmaas, 17.janvāris 2018, 21:06

Jā, ekonomistam un priekšniekam vēl vairāk, bet kolhoza ražība jau no traktoristiem un slaucējām bija atkarīga.

Bija jau sava privelēģiju skala,kas dabūja arī ātrāk,-partijnieki ,kara un darba veterāni,jaunie un vajadzīgie speciālisti,visādi pirmrindnieki,daudzbērnu ģimenes u.t.t.
Bagātos uzņēmumos un kolhozos dzīvokli dabūt bija lielākas izredzes,nekā no pašvaldībām...

Urmas - traktoristam alga ziemā - 60 rbļ.

Domaataajs, 17.janvāris 2018, 21:02

Elektriķim 280 + piemaksas! Enerģētiķim 380+ visu gadu. :)
Inženierim 170!

Par Valmieru Bračkam taisnība.Viss bija atkarīgs no tā,kā paveicās uzsākt darba gaitas. Man sanāca,pēc 9 nostrādātiem gadiem.Comrāds “elektriķu pemkā” PMK,pat 1/2 gadu nenostrādāja. Sagadījās,ka uzņēmums nodod ekspluatācijā jaunu daudzdzivokleni,un draugam ierāda dzīvokli vecajā,pilsētas centrā,pretīm bankai.Nosacīti vecajā.

Dzīvokli iedeva, ja bija ko dot. Reāli sāka masveidā kolhozos dzīvokļus būvēt 70- to beigās

Domātājs
Bij ari tā! Bet līdz ko apprecējies un, ja vēl bērns tad deva dzīvokli. Uzreiz dzīvokli dabuja speciālisti!

Nevajag salīdzināt pāris bagātu un veiksmīgu kolkozu algas ar standartu;) mani radi laukos vidēji saņēma līdz 80 rubčikus. Fāters tai laikā kā inženieris strādādams virpotāju cehā ar virsstundām dabūja līdz 500 rubčikus, vidēji 300-400. Tiesa tērēt nebija kur, uz mašiņu ar rindā 10+ gadus, tā i galvenie tēriņi bija pjankas kā vairumam :)

Urmas - traktoristam alga ziemā - 60 rbļ.

Kolhoznieki visbiežak mitinājās budžu majās, krogus mājās un pēckarā būvētās.
Ērtības bija aka ūdenim, malkas apkure un āra sausā tualete. Mazgāties - pērc skārda vannu un sildi lielo ūdens katlu.

Sulla
Te nu es tev nepiekritīšu. Kolchozos algas bij lielākas par pilsētniekiem. Protams bij ari iestādes un amati kur pilsētā varēja nopelnīt labāk. Kolchozos nevis šantažēja ar dzīvokļiem, bet gan ar tiem pieturēja jauniešus, lai nemūk uz pilsētām.

nu vergi kaut kur ir jaizmitina:DTad nu deva dzivokļus,un tapat neuzcēla laimigo komunismu