Nāk ziema, ko nu?

Kad parādījās volframa mormiškas pārdošanā,tādi klucīši ar caurumiņu,tad es sāku pats meistarot sev.Tā kā apkalpoju elektriskās mašīnas,tad vienai metalizācijas krāsnij bija salūzuši sildelementi,stieņi ~5mm diametrā.Baigi smagi,kaut kāds sakausējums,alvu klāt neņēma ne kādā veidā.Tad viens vecs metinātājs,ilgi noņēmās,kamēr dabūja tam stienim,vienu pusi noklāt ar misiņa plānu kārtu.Tālāk jau pielodēt nebija problēmu,vienīgais apstrādāt to cieto pirms lodēšanas,gan nācās daudz ekspermentēt.Pie termiskas apstrādes struktūru nemaina,ieliec termo krāsnī-misiņš nost,atdziest-ciets,kā bija.Ar dimanta ripām slīpēju,pa vakara maiņu dažas uztaisu,otrā rītā ar 0.15mm GDR auklu,vai Kļinskaju jau pārīti aiznes -ālanti, meženes.Vispār pie dažiem volframiem(tā saucamajiem),ir izdevies ar asperīna tableti,atkodināt un piedabūt āķi klāt.Vēl var ar smalku ogles stienīti piešvirkstināt,bet baigi grūti-lai nepārrūdītu āķi.Labāk pieķert kādu foliju(kurš ņem alvu) un tad lodēt.

volframu murmuļus taisu no volframa elektrodiem-uzreiz saku tikai priekš sevis darbs ir ķēpīgs un besīgs

Uzmanīgi apskatot volframa mormišku varēsi ievērot -āķa vietā maziņu vara vai cita metāla svītriņu tad tā ir iestrādāta volframā galvaniski Tika pie tās varēsi mēģināt pielodēt .Pārsvarā āķus pie volframa lodē ar karsto lodi. Izlasi un pafunktierē
http://www.fishtour.by/articles.php?cmd=print&id=1228

bums, man bļitku kaut no zelta, tāpat ne par ko nemainītu pret mormišku. Katram copes veidam savs azarts, bem man mormene tomēr ir vistuvākā.

Ja kāds varētu mani apgarot, kā volframu lodē, tad gan es būtu pateicīgs!!!

Niķeļsudrabs ir viens no mānīgākajiem metālu sakausējumiem, ar ko rotkaļiem iznāk strādāt. Lai gan nosaukumā bieži figurē vārds “sudrabs”, paša sudraba sakausējumā nav. Dominējošais metāls dažādajos niķeļsudrabos ir varš. Tas sakausēts ar niķeli- ap 33%. Vēl kādi procenti sakausējumā pienākas cinkam.

Melhiors tautā tiek saukts par jaunsudrabu un izstrādājumi tiešām atgādina sudrabu,precīzu sastāvu neatceros kaut savulaik mācījos materiālmācību.Paņemot galda piederumu kas vizuali atgādina sudrabu ,bet uz tā nav proves,vari uzskatīt ka ir īstais,protams ne jau mūsdienu ķīnas vai citus brīnumus.

Paldies par info. Melhiora karotes gadījumā nav tās salīdzinoši plānās tējkarotes? (metālus īpaši neatšķiru).

Es ar domāju pamēģināt uztaisīt tās bļitkas par kurām AndisN runā - filmā jau izskatījās baigi interesantas.

noskatijos brāļu Ščerbakovu filmas par "diben" bļitkām (donnije bļosna) ir doma šoziem pamēģināt.Varbūt kāds ir mēģinājis,un kādi bij rezultāti?

Formas intresantas tikai ar tiem biezumiem neskaidra parikte

Varbūt te kāda laba ideja
, un paskatās šo lapu

Pārsvarā ar žibuli copēju visu ziemu Izņēmums Janvāris.Tad gan murmuļoju .Pēc savas pieredzes zinu ,ka ar žibuli copes retākas 'bet kumpaiņi lielāki.Starp citu žibulēšana ir latviešu nacionālā īpatnība murmulis nāk no kaimiņīem.Žibulim ir krietni lielāka adrenalīna deva copes laikā.It sevišķi ja kāds apakšā ir uzsitis un tu nezini kas tas bija.No savas pieredzes varu teikt,ka daudzus murmuļniekus esu pārvilinājis uz žibuli iedodot savus žibuļus copes laikā.Engurē viens krieviņš no manis žibulīti pret pusstopu samainīja -izdzērām gan kopā.Saslima pēc tam vēl bija jātaisa viņam žibuļi /lielu lērumu ar sudrabu iedeva/

Es gan, laikam, pats taisu tikai sardziņus. Bļitka mani maz interesē, jo manā skatījumā ir nesportiska (tikai nebrūkat man tagad visi virsū, jo katram taču var būt savs viedoklis), mormiškas pērku neteiksim ka veikalā, bet no pārbaudītiem piegādātājiem, tāpat kā makšķerītes, auklas un pārējos pričendāļus. Protams, ir baigi labi, ka pats kaut ko taisi, bet man ir princips - taisu pats tikai to, ko nevar nopirkt vai arī tas maksā neadekvāti dārgi.

Un cik atceros no šī saita, tad ar akvārija palīdzību var pateikt copes laiku. Tikai savlaicīgi mazie jāsaķer

Vēk iesaku iegādāties nelielu akvāriju ,gan zivtiņas vari audzēt ,gan bļitkas patrennēt ,jo pie katras bļitkas ir jāpiestrādā individuāli.Kad pirmo uzmeisterosi pateikšu kādai jābūt spēlei un ,kā viņu iegūt mehāniski iedarbojoties uz bļitku

pats galvenais lai raiti iet vajag no krievu saitiem nošpikot palīgierīces āķu turēšanai pirms lodēšanas u.t.t

Neprofs lično
Materiālu vari smeklēt latgalītē /tirgū/ pats tur pērkos pastāvīgi tikai jārok pašu velnu ar ragiem tur var nopirkt.No vienas vecenes es kasti ar melhiora tējkarotēm nopirku un tagad būvēju.Vēl dabūju cinka plāksnītes patīkams spīdums šogad mēģināšu.Veiksmi darbos.

Es nesaku ka jāpērk,vienīgais tur krieviem ir daudz labu ideju,var nošpikot un pielikt no sevis ko klāt.Es ar taisu ļoti daudz pats.Izņemot auklas,mazas volframa mormiškas un āķus pērku,pārējo ziemai taisu pats.Kaut ko jau nopērku-kādu interesantu troiņiku.Materiāli-no karotēm,mūzikas taurēm vecām,kapars,misiņš,bronza un sudrabotie.

Bums, tā kā tu ņemies ar bļitku taisīšnu, tad iespējams varēsi palīdzēt ar padomu. Gribu uztaisīt pārs bļitkas, bet ir problēma neliela ar materiāla izvēli :(

Sākumā domāju ņemt melhioru, bet tas nav pieejams lentā (vismaz tajā veikalā par kuru netā atradu info). Tāpēc gribēju jautāt kurš no metāliem būtu labāks - misiņš, varš, nihroms, bronza? Filmā kurā rādija kā uztaisīt to bļitku ieteica melhioru (ja nekļūdos).

Paldies jau iepriekš!

P.S. Ja kādam citam arī ir padoms - klājat vaļā.

Vairis30
Nekuj pirkt vajag būvēt Paštaisītās mīļākas Tev pāris uzmeisreroju Pie tikšanās dabeisi.;))