Laurensim. Vislabākais veids, kā pamēģināt, ir piedalīties Latvijas kausa izcīņā. Tur viss ir vienkāršāk - vajadzīgs vienkārši partneris (arī otrs drīkst būt iesācējs) un laiva, kurā satilpst trīs cilvēki (trešais - tiesnesis). Vecajā formātā viss bija ok, tagad nolikums bišku cits, vismaz pērn. Starts Daugavā, no Rīgas, ieskaitē tika rēķinātas lielākās zives no katras zortes - asari, līdakas un zanderi. Ja šāds nolikums paliek spēkā, tad iespējas gūt daudzmaz labus rezultātus ar prastu gumijas laiviņu un sīku motorīti ir niecīgas. Jo tie vinnētāji katru zorti ķēra citā ūdens tilpnē (Daugava, Ķīsis, Lielupe). Šādos mačos grūti uzvarēt bez jaudīgas laivas.
Vispār jau tai lmsf varētu pa vienu vietu dūšīgi ievicot ar apautu zābaku. Ārzemēs copmaņu sacensībās viens no galvenajiem ierobežojumiem ir pārvietošanās ātrums, tas tiek ļoti strikti ierobežots un neviens nenesās kā ar ātrvilcienu (klasiska Latvijas aina). Nu un ko tad vēl runāt par tādu lietiņu, kā vietas aizsišana. Proti, tiek nolīgta pilnīgi cita laiva ar nesportistiem, kas ieņem stratēģiski ļoti svarīgu vietu upē vai ezerā, tur kur ir liela zivju koncentrācija un kur visātrāk var lomu salasīt. Un, kad piebrauc "saimnieks", rātni pavirzās maliņā un palaiž tos savā vietā.
Domāju, ka paši sportisti to labi zina un zina, kurš, kāpēc un kā uzvar. Iznākumā nav jābrīnās par izgāšanos pasaules čempī, tas bija tikai loģisks rezultāts. Nu gandrīz vai tikpat iespaidīgi kā zāģis futenē Gibraltāram vai Roņu salai.
26.marts 2018, 13:10 |
links