Ne visu spēj zinātne izskaidrot, tā pati dvēsele, gars...
Manam dažādi piedzīvojumi bijuši, viens no- vēls rudens ,jābrauc uz copi, no rīta autiņam mīkstais, jau uzreiz bij skaidrs, braukt nevajag, reāli pateica..., a ko mans, ņem un iespītē, uzmet rezerves ripuli un mauc Saulkrastu virzienā, tumšs, redzamība sūdīga, lietutiņš pilina, pretī straume Rīgas virzienā braucošo, ačele žilbst no guntiņām. Mans tik uzpīpā un ripina savu simtiņu, a te pēkšņi parādās manā brauktuves pusē svaigi nogāzies kociņš, tāds rupāku diametru, ko nu mazais draudziņ, tak brīdināju-nebrauc uz copīti...
17.aprīlis 2018, 22:10 |
links