Riebjas pilnīgi lasīt, kā veči brieduma gados vāvuļo par kaut kādām dieva svētībām, atdzimšanām uc. herņu. Nomierinies, janci, nomirsi un šķebīgi smirdēsi 2m zem surface. Ne ta nu ko kādi atklāsmi piedzīvosi, ne ta nu paradīzes dārzos tusēsi. Viss- nomiri, game over. Visa šī pēcnāves laimes herņa vergu prātiem izdomāta mierinājumam. No aviokatastrofas izglābies? Veiksme, sakritība, intuīcija, nekas vairāk! Fak, biju labākās domās par tevi:) Es vispār esmu ļoti uzmanīgs ar ticīgajiem- kaut kas viņiem nav ar galvu labi. Nosliece uz reliģijām ar esot psihiska novirze. Piekrītu!
P.S. A par bračku tāpat viss skaidrs... Nebrīnītos, ja šis uz ļeģajeva lekcijām pa kluso piestaigātu:)
raihs, 17.aprīlis 2018, 21:13
Raih, kategoriska atsevišķu lietu noliegšana liecina par fobijām, kas arī ir psihiska novirze, tā ka welcome onboard :)
Bet ja nopietni, tad pamēģini atrast priekš sevis atbildi par visumu, tā rašanos, jēgu, virzību utt, varianti:
a) ideālisms, ka visumam ir radītājs, jēga, virzība
b) materiālisms, ka viss radies un notiek nejauši
c) pofigisms - man pofig...
ja c) tad tālāk runāt nav vērts :)
Par a) un b). Studējot filozofiju (t.sk. zinātnisko komunismu) un augstāko matemātiku (t.sk varbūtību teoriju), es sapratu, ka varbūtība, ka pasaule no nekā nejauši izveidosies tāda kā tā ir (lai arī pagājuši 4.5 mlrd gadu), ir niecīga, īpaši mani uzrunāja zinātnes atklājumi, ka mikropasaule būtībā ir līdzīga makropasaulei, tāda nejaušības varbūtība ir īpaši zema... rezultātā nonācu pie pārliecības, ka man ticamāks šķiet ideālistiskais pasaules uzskats un ka materiālisms - zinātniskais komunisms ir meli.