Ekonomika un politika

Ulden, es zinu to, ka es veel neko nezinu. Bet jutu, ka tu zini.

Ulden, es zinu to, ka es veel neko nezinu. Bet jutu, ka tu zini.

Un argumentēt ka zinātne nevar visu pagaidām izskaidrot nav gudri,pēc 1000 gadiem iespējams zinātne jau zinās visu vai gandrīz visu.
Mūs gaida daudz jauni atklājumi kvantu mehānikā,un tur var būt daudz atbildes par visuma rašanos

Riebjas pilnīgi lasīt, kā veči brieduma gados vāvuļo par kaut kādām dieva svētībām, atdzimšanām uc. herņu. Nomierinies, janci, nomirsi un šķebīgi smirdēsi 2m zem surface. Ne ta nu ko kādi atklāsmi piedzīvosi, ne ta nu paradīzes dārzos tusēsi. Viss- nomiri, game over. Visa šī pēcnāves laimes herņa vergu prātiem izdomāta mierinājumam. No aviokatastrofas izglābies? Veiksme, sakritība, intuīcija, nekas vairāk! Fak, biju labākās domās par tevi:) Es vispār esmu ļoti uzmanīgs ar ticīgajiem- kaut kas viņiem nav ar galvu labi. Nosliece uz reliģijām ar esot psihiska novirze. Piekrītu!
P.S. A par bračku tāpat viss skaidrs... Nebrīnītos, ja šis uz ļeģajeva lekcijām pa kluso piestaigātu:)

raihs, 17.aprīlis 2018, 21:13

Raih, kategoriska atsevišķu lietu noliegšana liecina par fobijām, kas arī ir psihiska novirze, tā ka welcome onboard :)

Bet ja nopietni, tad pamēģini atrast priekš sevis atbildi par visumu, tā rašanos, jēgu, virzību utt, varianti:
a) ideālisms, ka visumam ir radītājs, jēga, virzība
b) materiālisms, ka viss radies un notiek nejauši
c) pofigisms - man pofig...

ja c) tad tālāk runāt nav vērts :)

Par a) un b). Studējot filozofiju (t.sk. zinātnisko komunismu) un augstāko matemātiku (t.sk varbūtību teoriju), es sapratu, ka varbūtība, ka pasaule no nekā nejauši izveidosies tāda kā tā ir (lai arī pagājuši 4.5 mlrd gadu), ir niecīga, īpaši mani uzrunāja zinātnes atklājumi, ka mikropasaule būtībā ir līdzīga makropasaulei, tāda nejaušības varbūtība ir īpaši zema... rezultātā nonācu pie pārliecības, ka man ticamāks šķiet ideālistiskais pasaules uzskats un ka materiālisms - zinātniskais komunisms ir meli.

daddy_j, 18.aprīlis 2018, 09:20

Drusku (nu pavisam) pieskaroties kvantu fizikai un relativitātes teorijai, nonācu pie (iespējams pagaidu) secinājuma, ka Visuma un mūsu pašu esības izpratnei ir gan materiālā daba - mēs esam virtuāli veidoti, vismaz mūsu patreizējā līmeņa izpratnē, gan ideālistiskā - tādā vīzē, ka nav skaidrības, kas to visu kompī salika. Tas gan, pa lielam, smuki saskan ar baznīcas atziņām ... .

mjunior kāpec domā ka mēs neticīgie neko nezinam bet tu zini???Tu zini tāpēc ka tev kāds ir iestāstijis un tu noticējis???Noliki kādu eksāmenu ka sevi pieskaiti pie zinātājiem,varbūt mes neticīgie esam tie zinātaji,bet tu esi apmaldījies māņos

Jau grieķu filozofi mācīja - ja nesaproti, tad labāk klusē, līdz saproti, bet atbildi vien tad, kad ko zini!
Lai kaut ko vispār varētu spriest par Dieva lietām, jāsāk ar Bībeles lasīšanu. Kas to nav darījis un arī sapratis to, ko ir izlasījis, ar to debatēt vispār nav jēgas.
krumujancis, 18.aprīlis 2018, 11:20

Uj, ko tik es savā dzīvē lasījis neesmu, tai skaitā i Bībeli (Veco un Jauno derību, arī pāris nekanoniskie evanģēliji ir pārskatīti), i Korānu palasīju, i visādus dzenbudistus/daositus utt. arī filosofus visādus no grieķu klasiķiem, līdz Nīčem, un pat Marksamu un Hitleram. Vot Ļeņinu mēģināju, bet ņe osiļil, nu murgaini raksta. Nu patīk man palasīt :)

10 baušļiem nav ne vainas, normāls ētikas-morāles instrukcijas kopsavilkums, tikai 1.-3. ir pilnīgi neaktuāli, kaut kā sekli priekš Radītāja. Un jā - aktuālais jautājums "kas tad ir citi dievi?" Nu tur par iekārošanu, namu, sievu, . nu tas arī 100% ir cilvēku, ne Radītāja izgudrojums, pie tam stipri novecojis, katrā periodā sabiedrībā un kultūrā to traktē savādāk, nevajag jaukt Dievu iekšā tur kur darbs likumdošanai un prokuratūrai. Universālais humānisms un ētika paliek- nenokaut , nezagt, nesniegt viltus liecības, godāt vecākus. Tas, mauprāt, OK.

Kas notiek, tumšie laiki atgriežas? Šodien zvana pie durvīm, atveru, tur 2 diedelnieki ar bibļukiem rociņās. Patriecu kā ubagus! Ieeju copes forumā un ko redzu, arī te notiek sludināšana! Labāk nu pakautrējušies būtu izrādīt savu neizglītotību un tumsonību, vicināt te ar bībelēm.

Nu vienmēr jau tā pat atduras pret riņķa paradoksiem, kurus izskaidrot nav iespējams... Nu primitīvākie piemēri no sērijas "Kas bija pirmais - vista vai ola?" "Kas radīja radītāju? " "Vai Dievs var radīt akmeni ko pats nevarēs pacelt?". Konkrēta Visuma , matērijas, laika un telpas radīšana teorētiski ir pat visai ticama. Cita lieta , ka neticu un , ka kāds to aktīvi mikrolīmenī kontrolē, ka tam sakars ar kādām jūtām un emocijām utt., pēc analoģijas tas ir kā programmatūras miljardu rindiņu kodā katru simbolu visu laiku pētīt, lai kādas būtu neierobežotas iespējas, bet nu tas liekas kaut kā sekli.


Bet tāpat eksistenciālo paradoksu jautājumi paliek neatabildēti ne reliģijā, ne zinātnē, ne filosofijā utt. atliek tikai aizsegties ar to ka "Dieva ceļi nav izdibināmi, vienkārši tici!" Man neder, koncepts ar bezgalīgu un visvarošu Alfu un Omegu vienkārši ir pret jebkuru loģiku, jebkam ir robežas un ietvari, sākums un beigas, mēs tos varam neredzēt un nesprast savā līmenī, bet noteikti IR.

zaraza, 18.aprīlis 2018, 10:10

Tevis minētie "riņķa paradoksi" ir absurdi, jo jautājums ir lingvistiski pareizs, bet ietver loģisko pretrunu un tāpēc nav atbildāms :) Tiem līdzīgi būtu jautājumi Vai Dievs spēj radīt apaļu kvadrātu? Vai Dievs spēj izveidot zaķi, kurš nav zaķis?", utt. :)

Par pārējo var piekrist...Lielāka vai mazāka ticība, paļaušanās kā tāda cilvēkam ir nepieciešama, lai neaizietu ciet.

Nu kurš gan ietu uz darbu, ja neticētu un nepaļautos, ka viņa māja netiks apzagta prombūtnes laikā? Kurš brauktu uz copi, ja neticētu, ka kaut ko noķers? Un tomēr dažas mājas apzog un dažreiz mēs neko nenoķeram :)

Tiem kam visu zin, kas ir un kas nav :))

Jau grieķu filozofi mācīja - ja nesaproti, tad labāk klusē, līdz saproti, bet atbildi vien tad, kad ko zini!
Lai kaut ko vispār varētu spriest par Dieva lietām, jāsāk ar Bībeles lasīšanu. Kas to nav darījis un arī sapratis to, ko ir izlasījis, ar to debatēt vispār nav jēgas.
Mans pirmais jautājums, cik no debatētājiem zina visus baušļus, un kas tajos ir tik slikts?
Atgādināšu:
Pirmais bauslis
Es esmu Dievs, tavs Kungs, tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā.
‍
Otrais bauslis
Tev nebūs Dieva, sava Kunga, vārdu nelietīgi valkāt, jo Dievs to nepametīs nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā.
‍
Trešais bauslis
Tev būs svēto dienu svētīt.
‍
Ceturtais bauslis
Tev būs savu tēvu un māti godāt, lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo savā zemē.

‍Piektais bauslis
Tev nebūs nokaut.

‍Sestais bauslis
Tev nebūs laulību pārkāpt.
Septītais bauslis
Tev nebūs zagt.

‍Astotais bauslis
Tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāku.

‍Devītais bauslis
Tev nebūs iekārot sava tuvāka namu.
‍
Desmitais bauslis
Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, kalpu, kalponi, lopu, nedz ko citu, kas tam pieder.

Ja esat izlasījuši varat sākt zākāties.

Raih, kategoriska atsevišķu lietu noliegšana liecina par fobijām, kas arī ir psihiska novirze, tā ka welcome onboard :)

Bet ja nopietni, tad pamēģini atrast priekš sevis atbildi par visumu, tā rašanos, jēgu, virzību utt, varianti:
a) ideālisms, ka visumam ir radītājs, jēga, virzība
b) materiālisms, ka viss radies un notiek nejauši
c) pofigisms - man pofig...

ja c) tad tālāk runāt nav vērts :)

Par a) un b). Studējot filozofiju (t.sk. zinātnisko komunismu) un augstāko matemātiku (t.sk varbūtību teoriju), es sapratu, ka varbūtība, ka pasaule no nekā nejauši izveidosies tāda kā tā ir (lai arī pagājuši 4.5 mlrd gadu), ir niecīga, īpaši mani uzrunāja zinātnes atklājumi, ka mikropasaule būtībā ir līdzīga makropasaulei, tāda nejaušības varbūtība ir īpaši zema... rezultātā nonācu pie pārliecības, ka man ticamāks šķiet ideālistiskais pasaules uzskats un ka materiālisms - zinātniskais komunisms ir meli.

daddy_j, 18.aprīlis 2018, 09:20

Nu vienmēr jau tā pat atduras pret riņķa paradoksiem, kurus izskaidrot nav iespējams... Nu primitīvākie piemēri no sērijas "Kas bija pirmais - vista vai ola?" "Kas radīja radītāju? " "Vai Dievs var radīt akmeni ko pats nevarēs pacelt?". Konkrēta Visuma , matērijas, laika un telpas radīšana teorētiski ir pat visai ticama. Cita lieta , ka neticu un , ka kāds to aktīvi mikrolīmenī kontrolē, ka tam sakars ar kādām jūtām un emocijām utt., pēc analoģijas tas ir kā programmatūras miljardu rindiņu kodā katru simbolu visu laiku pētīt, lai kādas būtu neierobežotas iespējas, bet nu tas liekas kaut kā sekli.


Bet tāpat eksistenciālo paradoksu jautājumi paliek neatabildēti ne reliģijā, ne zinātnē, ne filosofijā utt. atliek tikai aizsegties ar to ka "Dieva ceļi nav izdibināmi, vienkārši tici!" Man neder, koncepts ar bezgalīgu un visvarošu Alfu un Omegu vienkārši ir pret jebkuru loģiku, jebkam ir robežas un ietvari, sākums un beigas, mēs tos varam neredzēt un nesprast savā līmenī, bet noteikti IR.

Riebjas pilnīgi lasīt, kā veči brieduma gados vāvuļo par kaut kādām dieva svētībām, atdzimšanām uc. herņu. Nomierinies, janci, nomirsi un šķebīgi smirdēsi 2m zem surface. Ne ta nu ko kādi atklāsmi piedzīvosi, ne ta nu paradīzes dārzos tusēsi. Viss- nomiri, game over. Visa šī pēcnāves laimes herņa vergu prātiem izdomāta mierinājumam. No aviokatastrofas izglābies? Veiksme, sakritība, intuīcija, nekas vairāk! Fak, biju labākās domās par tevi:) Es vispār esmu ļoti uzmanīgs ar ticīgajiem- kaut kas viņiem nav ar galvu labi. Nosliece uz reliģijām ar esot psihiska novirze. Piekrītu!
P.S. A par bračku tāpat viss skaidrs... Nebrīnītos, ja šis uz ļeģajeva lekcijām pa kluso piestaigātu:)

raihs, 17.aprīlis 2018, 21:13

Raih, kategoriska atsevišķu lietu noliegšana liecina par fobijām, kas arī ir psihiska novirze, tā ka welcome onboard :)

Bet ja nopietni, tad pamēģini atrast priekš sevis atbildi par visumu, tā rašanos, jēgu, virzību utt, varianti:
a) ideālisms, ka visumam ir radītājs, jēga, virzība
b) materiālisms, ka viss radies un notiek nejauši
c) pofigisms - man pofig...

ja c) tad tālāk runāt nav vērts :)

Par a) un b). Studējot filozofiju (t.sk. zinātnisko komunismu) un augstāko matemātiku (t.sk varbūtību teoriju), es sapratu, ka varbūtība, ka pasaule no nekā nejauši izveidosies tāda kā tā ir (lai arī pagājuši 4.5 mlrd gadu), ir niecīga, īpaši mani uzrunāja zinātnes atklājumi, ka mikropasaule būtībā ir līdzīga makropasaulei, tāda nejaušības varbūtība ir īpaši zema... rezultātā nonācu pie pārliecības, ka man ticamāks šķiet ideālistiskais pasaules uzskats un ka materiālisms - zinātniskais komunisms ir meli.

Aizmirsu piebilst, ka visiem dega acis un bija lērums aizstāvju, kas faktiski veidoja organizētu kustību.

Man ar baznīcēni gribēja draudzēties. Teica, ka blogeris ir profesija un internets dieva kārtā. Ka "ieprekšējie meistari" darījuši šķībi un šiem ir Makita - dievu instruments. Ka šie ir žurnalisti un ka cirtīšot sev rokas, ja ko paši samuldēs. Patīkami šancēt inkvizīcijas daļā...

Ir grāmata kaut kādā 193x.g uzrakstīta. Ar nosaukumu "Dzīvnieku ferma." Kā dzīvnieki padzen saimnieku un mēģina paši uzturēt to. UN TUR UZ SIENAS raskta noteikumus, kas skan kā baušļi ko nedrīkst pārkāpt. Grāmatā smuki izspēlēts joks, kā laika rītējumam un notikumiem notiekot, kā mainās baušļi. Jebšu, kas pie varas tas drukā noteikumus. Un kā laika gaitā izmainot vārdu pa vārdam mainās jau sākotnējā nozīme. Interesanta interpretācijam tam visam. Kā arī jau tajā laikā tika aprakstīta propoganda.

Tak, normāli veči te salasījušies. Pavelk vienu pavelk otru. Tik redz dažiem ir vēl smagāk. Visītis tik palīdz. :)))))
Man gan īsī, esmu tajā sistēmā pabijis. Izaugu un šobrīd skatos ar citu skatu punktu. Galēji nenoliedzu un nepiekopju ar. Ja jau nav kāda vella pēc ar putām uz lūpām kliegt, ka nav taisnība. Esmu to mēģinājis. Bet miera labad ir labāk paklusēt. Bet te internets pacieš visu. Politikā netaisos līst, tāpēc drukātais nav aktuāls :))

Muļķi jau var pa reizēm padzīt, ja abas puses to pieņem kā joku. Bet kad regulāri bez kādiem jokiem savas fantāzijas diskusijā jauc ar realitāti, tiepīgi vēlamo uzdod par esošo, nu tas pamatīgi kaitina. Un nomāc. Jā no vecās paaudzes radiem dievbijīgi ir daudzi, bet radus neizvēlas, bieži kopā nav jātusē. No visiem draugiem, paziņām kuri sagājuši sviestā gan esmu atkratījies. Dzīve ir pārāk īsa lai regulāri klausītos murgos.. raihs apstiprinās, bij mums kopīgs draugs.

Sulla:"Jo nu komõn, kā jums patiktu ja sarunā par copi es ar nopietnu ģīmi apgalvotu ka to lielo foreli man sapnī atnesa jētijs? Čupakabra gandrīz atņēma, bet ektoplazmas burbulis to aizbaidīja. Nu tamlīdzīgu herņu, vienas fantāzijas."
Vispār man patiktos arī šād diskusija, futurzinātne un fantastika man patīk.. :)))

Par kalniņu klanu nesapratu, kas bez dieviņa mutē viņi visi būtu salašņas, nelieši un bandīti vai? Starp cit Imka sirsnīgu jauku mūziku rakstīja kad vēl nebij nojūdzies. Da es simtiem burvīgus, intelektuālus, sirsnīgus, gudrus nosaukšu kuri dzīvē iztiek bez baznīcu smadzeņskalojamā, phe. Es varētu ar junioru un skutānu cauru nakti nodiskutēt par garīgām (cic nejaukt ar dievišķām) lietām, par visu labo ko cilvēce var sniegt un par visu to ļaunāko ko tā arī var sabeigt. Bet ar vienu norunu ka netiks nepārtraukti pīti iekšā eņģeļi un dieviņi. Jo nu komõn, kā jums patiktu ja sarunā par copi es ar nopietnu ģīmi apgalvotu ka to lielo foreli man sapnī atnesa jētijs? Čupakabra gandrīz atņēma, bet ektoplazmas burbulis to aizbaidīja. Nu tamlīdzīgu herņu, vienas fantāzijas.

Reliģija ir cilvēki, bļāviens. Pietiekošā skaitā - jā, arī spēks. Jūs bez Ļēģājeva, varat kaut vienu (bez tiem, kas avīžu virsrakstos katru rītu) nosaukt kādu? Baigi gudri muldēt par dievu patiesībā nezinot skrūvgriežus.
Vot, Skutans, zin Martu Kalniņu (Imants, gan ir musūlmanis, bet nu piemiegsim acis). A pārējie?