Par tām dievībām. Es kad aizbraucu uz copi parasti aprunājos ar dabu.Tad cope aiziet. Vieglāk ir parunāties ar ezeru vai lēnu upi. Foreļupes gan ne vella nedzird -pa lielu straume laikam un klūpot uz akmeņiem kāds nesmuks vārdiņš pasprūk. Laikam tāpēc tādi lieli ievērības cienīgi lomi forelējot nav bijuši . Ar vēdzelēm ,zandartiem,līdakām ,vimbām man ir labs kontakts ,mailes kaķim pašas uzbāžas bez runāšanās. Ziemā man nomira mans uzticamākais copes draugs -mans sunītis ,palika kaķis Maksis . Un interesantas lietas esmu ievērojis. Guļ tur kur Laris gulēja , sagaida guļot uz lieveņa tur pat , lec mašīnā uz blakus benķa , kad braucu uz copi satrakojas ,pat sācis ar purnu mani bakstīt kā to darīja mans draugs . Pirms tam tā neuzvedās. Nu kā es varu noliegt kaut kāda spēka esamību ka šajos sīkumos saskatu līdzības . Raihs noteikti pateiks ka pie psihiatra man jāaiziet .
19.aprīlis 2018, 15:11 | links