viss notika kautkur skaistā vidzemes ezeriņā...piebraucu pie ezera,un saprotu ,ka laikam oblomovičs-baigais vējš un viļņi(pie mājas vēju nejutu),a man neliels gumijas pūslis un airi...ilgi stāvēju un domāju -ir jēga pumpēt ?pēc diskusijas pašam ar sevi izvilku pūsli,makšķeres un dzirdu ,ka kautkas kautkur šņāc...meklēju kas un kur!plac,nagla riepā...velku zapasku ārā un sākšu mainīt riepu,bet ratatslēgu nekur nevaru atrast-otrreiz plac....domkrats ir,atslegas nav...galvā uzpeld kungu diskusija par Dieva zīmēm no augšas...ezerā diezgan stipri pūš,riepa caura un atslēgas arī nav,skaidrāku zīmi nevaru iedomāties...apkārt neviena ,kam palūgt pēc palīdzības nemana,nu neko darīt kamēr galīgi nav mīkstais ,metu laivu,makšķeres mašīnā un lielā ātrumā pametu ezeru...pa ceļam iebraucu lauku mājā,kur pagalmā stāv vairāki autiņi,tur tad es arī uzliku zapasku...un tad, es otrreiz nonāku dziļā neizpratnē,ko tagad darīt?pie ezera viss liecināja,ka šodien nav īstā diena,bet nu tā jau bij pagātne,jo tagad jau viss ir kārtība,nekas nekur nēšņāc un atslēgu ari vairs nevajag!vajag jaunas zīmes!!! cenšos dabā ieradzīt kādu mājienu,bet šī klusē...,taču tikmēr mana iekšējā spītība klusītēm čukst,tu taču gaidiji,gatavojies,mainiji auklas,un pat peldēt māki,nav ko miiz...nu un kā tu, pēc tādām domām,neklausīsi pats sevi?aizbaucu otrreiz pie ezera...uzpumpēju pūsli un iebraucu ezerā,pūš baigi,nu ir kautkā ne visai patīkami...bet te piektajā metienā pirmā līdaka un visas iepriekšējās nebūšanas aizmirstas kā nebijušas un vējš arī nemaz tik stipri nepūš...smaids līdz ausīm un pat saule spožāka!un tā es tur stundiņas trīs noairējos.kopā piecas copes,trīs izvilku,no kurām vienu atlaidu!interesanti tas,ka visas copes pie paša paša krasta!!!
1.maijs 2018, 22:23 |
links