Atskaitīte par šodienas copi. Jau nedēļas sākumā sapratu, ka sestdien Babītei jāliek miers un jāpamēģina spēki citā ezerā. Babītes ezerā nepatika situācija ar mainīgo ūdens līmeni, tādēļ tika nolemts apmeklēt Lielauces ezeru, kur līdz šim biju tikai 1 reizi - atklājot šo sezonu 1.maijā... Nu ko, domāts, darīts - laiva rezervēta, sameklēta internetā aptuvenā dziļuma karte, uzjautāts padoms rūdītākiem copmaņiem un aidā uz ezeru. Bāzē biju jau no pašas atveršanās 07:00, copēju līdz 14:00. Sākumā devos meklēt dziļākās vietas, tās atradu diezgan ātri, bet rezultāts izpalika - aptuveni pirmās 3 stundas ne piesitiena. Jāatzīst, nebiju domājis, ka šis ezers izrādīsies tik sekls un ar tik dzidru ūdeni - katru vēzi varēja saskatīt un to patiešām bija daudz, taču no zivīm ne miņas. Šodien atkal "spiedu" uz lielajiem mānekļiem. Pirmais līdacēns iekāroja Big Bandit - mānekli, kurš izmēra ziņā īpaši neatpalika no paša agresora. Līdaka uzbruka uz kants starp tīro ūdeni un zāli. Nolēmu šo joslu rūpīgāk izšansēt, bet te tev nu bija, bāzē iedotais enkurs nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem (nožēloju, ka mašīnā atstāju savējo enkuru), nespēju noenkuroties... Neko darīt izvēlējos, manuprāt, perspektīvu līniju, iemetu enkuru, kurš neturēja, tomēr ļāva lēnām slīdēt pāri visam ezeram. Aptuveni ap 13:00, kad spoži spīdēja saule, sajutu nākamo uzsitienu (šodien bija tikai 2 copes, abas realizētas, abi mēri - 52 un 85cm). Sapratu, ka šis pretinieks ir krietni spēcīgāks, tomēr uzbruka Big Bandit mazākajam brālim. Pēc nelielas spēkošanās, skaistule laivā. Šajā copē zivis nebija plānots paturēt, bet sieva piekodināja paņemt, jo šovakar sievasmāte brauc ciemos, vajagot iedot līdzi svaigu zivtiņu. Tā nu es abas smukules atvizināju uz galvaspilsētu.
P.S. Cik biju dzirdējis, tad Lielauces ezers ir pazīstams ar labajiem asaru lomiem. Šodien mēģināju arī tos ķert, bet sapratu, ka asaru spiningošanas sezona ir cauri. Tos jāspiningo no jūnija līdz septembrim ieskaitot, pārējā laikā šie palaidņi seklajos ezeros pasīvi.
P.S.S. Lielākā daļa šodien copēja uz dzīvo. Parunāju ar bāzes darbinieku. Viņš teica, ka šajā periodā uz dzīvo var diezgan labi saķert, bet spiningotāji pārsvarā paliek tukšā., tādēļ man jābūt priecīgam, ka neizbraucu krastā tukšā, kā 2 ekipāžas pirms manis.
