Ar reņģem meģinājis esmu, bet nekas pieminēšanas vērts nav. Tēvs no kura mācijos un mācos vel šobrīd. Ir ar reņģem iebarojis, bet par iebarošanu ir vesels stāsts un to var reāli veikt, ja tava izvēlētā vieta ir tuvumā, jo paša barošana, jeb pieradināšana notiek nedeļu vai pat vairāk. Vispār ar vēdzelēm ir patīkami tas, ka šī ir ļoti intresanta lieta, kura Latvijā nav populāra, kas atkal ir labi, jo zivtiņas nepaliek mazumā un tīklos tās neiet. Par zuti izmantoju mazos zutišus, kurus vasara nopirku no zvejniekiem un tad iemetu saldetavā. Par biezumu tas jau ir, ka kuram, bet es parasti novelku ādu un tas arī viss, jo ar lielajiem nedarbojos. Darbojos vidzeme, palasot šeit cilvēki raksta, ka vidzeme nav vietas, LIELAS muļķības. Šīs saucamajās foreļu upitēs ir daudz vedzeļu. Vitrupe ir ļoti daudz labu vietu, protams labākas un sliktākas, bet upe ir labas kunceles. Sliekas saliekot daudz uz āķa mudzekļī ir tieši tas pats kas lielāks viens vai divi naktstārpi, tā kā šo nevajag tik ļoti nošķirt. Par Fileju, ka jau cilvēkam kam ir lauki ar saimniecību parasti ir gaļina saldētava. Gaļinai nav ne vainas abi varianti der. Par aknām - aknas satur dažādas vielas kuras ūdeni nevisai labi smaržo un ļoti aukstā udeni paliek cietas un atri pazaudē savu efektivitāti, nav vērts. Un vislielākas muļķibas, ko esmu dzirdējis, ka var likt pašas vedzeles gaļu, par to uzreiz aizmirstat.
10.novembris 2009, 21:50 |
links