Īss rezumē. PK futenē skatos no leģendārā 1972. gada (tiesa gan, man bija tikai ceineris gadiņu, no lielā futbola daudz ko nesapratu, lai gan pats biju trenējies jau divos citos sporta veidos). Var vilkt nelielas paralēles. Arī toreiz pēc spēles (pirmoreiz leģendārais totālais futbols Kruifa, Neskensa u.c. izpildījumā) holandieši bija galvastiesu pārāki, bet pragmatiskie vācieši labi nospēlēja aizsardzībā un paši iesita pendeli, iznākumā uzvarot ar 2:1.
Arī šoreiz horvāti bija īsti nelaimes putni. Paši sev sarūpēja pirmos divus golus vārtos un uzbrukumā tā īsti nevarēja trāpīt. Iznākumu nenoliedzami izšķīra veiksmes faktors, turklāt jāņem vērā, ka horvāti laukumā dominēja pirmās 3/4 spēles. Ja horvāti izvirzītos vadībā ar 2:0 un frančiem būtu jāuzbrūk, nevis jāspēlē no aizsardzības, būtu absolūti pārliecinoša - iču uzvara. Gods un slava vinnētājiem, bet kroātiņi spēlēja smukāk, ne velti par viņiem fanoja visa pasaule, otro reizi pēc Šukera & Bobana laikiem.
P.S. Neliela piezīma mgr un dažiem citiem šīs tēmas diskutantiem. Lūdzu, rakstiet tikai tad, ja jums tiešām ir kāds personisks viedoklis, nevis klišejas no avīzēm (vinnēja Francija vai druvā minūte dārga) vai kādi citi teikumi, kas nav paša sacerēti un izdomāti. Jo pilnīgi nesaprotu šādus izteikumus - finālā spēles XXX ar XXX, laikam būs laba spēle. Vai kā citādi. Tad jau labāk pieturēt muti un pirkstus ciet, citādi izskatās pēc trulas garīgas masturbācijas, pilnīgi bez sava viedokļa, argumentiem, zināšanām un idejām. Aptuveni tā kā šmaulis ar astoņgadīgu diplomu iemaldījies ZPI sanāksmē un mēgina kaut ko vervelēt.
18.jūlijs 2018, 19:10 |
links 
