Tātad, vakar izlasīju, ka gaidāms Mēness aptumsums, pie tam vēl pilnmēness, 30 grādu karstums un A-vējš. Kas var būt sliktāks līdaku copei seklā ezerā (šoreiz atkal iecienītā Babīte), kur ūdens kā piens :)) Tieši tādēļ bija jāpārbauda teorija par neaktīvo zivi ;) Uzreiz pāriešu pie cipariem - 4 mēri, pāris zemmēri, kādi 10 asarīši, dažas nerealizētas copes. Šoreiz visas zivis noķertas ar mazajiem mānekļiem, lielos pārāk nenoslogoju, jo nebija ticības, ka tie šodien strādās. Ja vēl džerks varētu kādu zaļsvarci izprovocēt, tad mierīgi peldošo cūku līdakas ignorē kā Oskars sautētus brokoļus :)) Paņēmu 4 mērus (51;51;51;66cm), jo bāzes saimnieks iepriekšējā copes reizē piekodināja, lai kādu līdaciņu atvedu arī viņam, bet, izbraucot krastā, namatēvu nemanīju, bet papļāpāt ar namamāti sakautrējos :) Nu nekas, vismaz 1 reizi izmēģināšu, kā tad garšo līdaka, kura kādu laiku pavadījusi saldētavā, savādāk, līdz šim, tikai svaigas ēdu. Tātad, secinājumi sekojoši - ja gribās copēt, ir jābrauc, neskatoties uz it kā nepiemērotiem laika apstākļiem un cilvēku stāstiem, ka šādā laikā nu noteikti nav vērts tērēt savu dārgo laiku, jo zivi neredzēt, kā savas ausis :) Jā, piekritīšu, līdakas pašreiz nav tās aktīvākās, trofeju cienītājiem būs grūti atrast kārtējo metru, taču tiem, kuri grib sajust copi un apēst svaigu zivtiņu, visi ceļi vaļā :)))
