Sveiki!
Man drusku sašutums par vezošanu Latvijā, sāpe jau sena bet tomēr uzrakstīšu. ..
Pirms gadiem 10 atsāku braukt uz savu senču māju Kurzemes pusē, kur netālu no mājas tek ļoti neliela upīte, sadomāju pamēģināt vēžus pakert, jo senči stāsta ka agrāk bijuši. Kopš pamēģināju regulāri varēju saķert pa kādiem 25 - 30 gab paturamiem vēžiem dažu stundu laikā, vienmēr skatījos ko paturēt - mazos un mammas laidu vaļā un viss bija lieliski, mūsu pašu platspīļu vēži šajā mazajā upītē dzīvoja Super. Vienmēr tos ķerot tāda sajūta kā noziedzniekam, jo to taču LV darīt nedrīkst. Tad vienā dienā man zvana vetevs un saka, ka upi rok - bagarē, vēži, zivis pa krastu un viss. Uzrakstīju vēstuli vides dienestam, ka tāda lieta, par brīnumu man atbildēja - un atbilde ir - viss ir likumīgi, tiek uzlabota melioracijas sistema un upe nav noteikta kā ievērojams zivju resurss. Tagad pagājuši vairāki gadi un upe vairs nav gandrīz nekā, tā ir aizaugusi ar zālēm un tur dzīvo tikai bebri un mežacūkas. Agrākā foreļupe ir sa..... līdz nepazīšanai. Un man ir divi jautājumi - kāpēc tad šādās mazās upes nedrīkst ķert vēžus oficiāli, bet traktors drīkst tos izrakt. Un kāpēc mēs nedomājam par bebru ierobežošanu pirms bagarejam upes???
30.jūlijs 2018, 00:25 |
links