Un atceļā, kaltēts sņetoks un marmelāde tūbiņās... :-)
1.janvāris 2019, 14:24 | links
Braucām tolaik ar trīsasu ziliņu kuram kravas kastē bija koka būda ar buržuiku iekšā. Mazliet kodām un sitām zolīti, ceļš vien jau bija piedzīvojums. :)
kutis, 1.janvāris 2019, 13:59
Kad sāku apgūt plašās āres finkas bija vienīgais ja tā varētu teikt transports un zirgs ar ragavām bet tas jau bija vietējiem. Mūsu transports bija K2. Vienreiz jaunības dullumā nolēmām doties uz vietējo slepenajām copes vietām pa ragavu pēdām. Ausa saulains rīts un sniegs līdz potītēm ļāva mums raitā solī nepilnu divu stundu laikā sasniegt vēlamo vietu. Atskatoties uz krasta pusi bija redzama šaura krasta līnija. Cope aizgāja uzreiz pēc pirmā laidiena. Laiks pagāja nemanot un tagad priekšā bija problēma kā to zivju kaudzi dabūt krastā, bet tā kā izrādījās nebija lielākā problēma jo iekrituši azartā nepamanījām ka laiks krasi mainījies. Uzpūta dzestrs vējiņš un atnesa miglu. Mūsu pēdas vairs īsti saskatīt nevarēja bet ragavu bija labi saskatāmas. Savākuši savus lomus devāmies uz krastu pa slieču pēdām. Pēc pusstundas gājiena no miglas iznira zirga pajūgs. Sasveicināmies un parmijam šodienas veiksmīgo copi. Mēs vēl pasmejam ka zivis nepametīsim jo līdz krastam nav tālu. Vietējais novēl laimīgi tikt līdz krastam un pasmeij, nieka četrdesmit kilometru.
Tas nāca kā zibens spēriens kad iedomājos ja nebūtu satikušies ar vietējo. Tāds lūk filings, bet beigās viss bija kārtībā, ar vietējo kopā viņa ragavās sasniedzām krastu kur uzgājām.
No tās reizes kompass bija vienmēr līdzi.
Katram ir bijis savs laiks pabūt šajā ūdens krātuvē un atmiņas ir dažādas bet nebūs neviena kam nav ko atcerēties par copi šajos plašumos.
kutis, 1.janvāris 2019, 13:27
Chalīt,
1. Kā bez intrigas? Metrīgs zandarts, vai līdaka, mūsdienās vairs neskaitās pārsteigums, ķerot asari???? Jā, piekrītu, nav sīga, bet pārsteigums jau nu noteikti.
2. Kāda kompaška? Tak Tu izliecies, vai tiešām, no nedzeršanas "jūc"? Esi aizmirsis, kā katru pirmo ledu un pēcāk pirmās mušas, kompaškā mērcām??? Tieši tā pat, savs laiks kompaškai ir Peipī!
3. Tāpēc, ka es nekad uz Peipi neesmu braucis peļņai (uz Pērnavu, jā, bija tāds grēks/periods). Protams, ka arī Peipī nodevu, bet tas pāris reizes un bez drebošām rokām.
Toties, nodošanas punktos, gana esmu noskatījies uz trīcošām Latviešu rokām.
4. Un tagad, tieši tā pat gatavojos braucienam, kā agrāk. Pucēju bļitkas (protams, nu jau ne pa nakti), plānoju, štukoju utt
dakterp, 1.janvāris 2019, 13:09
Brīnumezers, kur cope kļuvusi vienmuļa, bez pārsteigumiem un intrigas?! Kāds sakars ezeram ar kopā būšanu, "kompašku" utt.?! Man personiski zudis tas fīlings!
Chalitis, 1.janvāris 2019, 09:41
BrunoL.Nekā personīga.Visos laikos ir bijuši izveicīgi ''vīriņi"pat parakstījuši baltas lapas.lai gūtu kādu labumu..Daudzreiz ir vesti k-zu pr.;GAI vad.',parastie mirstīgie,bet nevienam nebija tādu papīru...
Mierkalns, 1.janvāris 2019, 12:45
divi murgi-chalitis un brunoL
aluminijs, 1.janvāris 2019, 11:42
Brīnumezers, kur cope kļuvusi vienmuļa, bez pārsteigumiem un intrigas?! Kāds sakars ezeram ar kopā būšanu, "kompašku" utt.?! Man personiski zudis tas fīlings!
Chalitis, 1.janvāris 2019, 09:41