Manam šāds te stāsts- ap 94to sāku un arī iepazinu pirmos ziemas priekus , līdz tam, tikai vasaras cope, kaut kādas Abu spoles bij parādījušās un nomainītas bambusenes...
Šķiet bijām ar brāli un draugu iefiltrējuşies kāda uzņēmuma iknedēļas autobusā uz Peipusu, čomam līdzi dārgais Tulamors (3l)..., jestri pavādām laiku līdz robežpunktam( čoms ar sen nebij redzēts), malkojam, tērzējam, līdz brīdim, kad ienāk igauņu robežsardzene un lepni nosauc tālāknebraucēja uzvārdu- tobiš manu..., mans jau viegli iesilis, pilnīgā "ņevrubonā", kas par lietu, VTF ? Nu neko, ko padarīsi, brālis ar čomu solidarizējās un lepni tiekam pavadīti līdz mūsējiem, kas nogādā Ainažu robežkontroles punktā, mani protams uzreiz krātiņā, es aizvien vēl neesmu iebraucis, kāda vella pēc? Abi uzjautrinās iecirknī, pa kluso iemalko, mans pavisam škrobiīgs..., te nu kā izrādās, pavēste pie vainas, biju piemirsis aiziet līdz kara komisariātam, šādi purni robežai pāri laisti netiek... Sīkumus vairs lāga neatminos, bet pēc pāris stundām ņēmām jau 4 vīru sastāvā, kautkāda lapele gan bij jāaizpilda, tas gan. Možās mūsu trijotne pārpildītā autobusā īsi pirms Juglas apendicīta, aidā uz copi !:)))
2.janvāris 2019, 16:26 |
links