Sveiciens visiem Jaunā Gadā!!!
Palasīju "cepienu" Gaujas sadaļā par licensēm, tāpēc, lai ne pa tēmu nebūtu jāpiesārņo Gaujas sadaļa, tad manis rakstītias vairāk attiektos uz šo sadaļu.
Pirmkārt sākšu ar pasākumu "Atlaid mammu". Kāpēc? Domas radās pēc gada beigās noskatītā Oltes raidījuma, kur tika parādīts, ka arī šī pasākumā ietvaros noķertās zivis "gadās" ka vairs nepeld, un nākas atdot zinātnieku pārziņā.
Viss jau būtu skaisti - braucam, ķeram, atlaižam. Bet te ir cits stāsts.
Cik bieži 1 sezonas laikā tiek noķerta vien un tā pati zivs.
Visi tagad bruņojušies ar modernāmm eholotēm, ka pat var redzēt kā līdaka gremo, tiek meklēta šī lielākā zivs, dien dienā copmaņu brigādes maļ ūdeni dzenoties uz konkrētām vietām lai tiktu pie trofejas.
Tālāk pats ķeršanas process.
Noķeram.
Cik ir tādu, kas to zivi pareizi un saaudzīgi iesmeļ tīkliņā (Vienā no Oltes raidījumiem bija redzams kā paliela līdakā tiek paņemta un izcelta aiz acīm - kur prāts???), cik tādu, kas to pareizi un saaudzīgi atlaiž (pārsvarā tiek sagrābts aiz žaunām, un pozēts fotogrāfam un tad stumdīta ūdenī šurpu turpu).
Tad vēl āķu izņemšana (labi, ka ir ieķēries žokļa malā, bet bieži ir dziļi žaunās). Diez vai no žaunām izķimerēts pamatīgs trijžuburis dod iespēju zivij tālāk dzīvot. Nav pētīts kā pēc tam zivs uzvadas zem ūdens, vai tā turpina dzīvot, vai nobeidzas vēžiem par barību.
No visa šitā secināju, ka būtu ši lieta "nedaudz" jāierobežo, lai vispār varētu arī turpmāk ķert lielas zivis.
1. Dažādās ūdenstipnēs (pēc izlases) aizliegt vismaz 3-5 gadus ķert plēsējus. (t.i. piem Kaņierī neķeram plēsējus 5 gadus, bet Babītē ķeram, pēc tam otrādi, un tā katru gadu mainot ūdenstipnes, lai ūdeņi atpūšas, un lai plesēji pastrādā ezera labā. Td nebūt problēmu, ka kādā ezerā dzīvo tikai sīku raudiņu un maiļu miljardi)
2. Mazākās ūdenstiplnēs ierobežot spiningotāju skaitu 1 dienā (noteikt limitu, lai nav tā ka pus Rīga sabrauc piem. Kaņierī, un ķer vinu un to pašu līdaķu vienā bedrē pa vairākām raizēm)
3. Līdaku ķeršanai noteikt minimālo (t.i ķert ar ne mazāku kā) vizuļa (voblera) lielumu un āķus bez atkarpēm. Pielietot lielas ēsmas (lai izvairītos no ierīšanas).
Kas attiecas tieši uz Gaujas tēmu par licenzēšanau.
Tur bija komentās, ka vajadzētu ieviest upes sadalījumu zonās, un pat sektoros.
Es domāju ka šī doma būtu laba vispār visās upēs, ar tāda veida licenšu, (ne tieki uz lašu zveju), par samērīgu naudu (tā lai var atļauties jebkurš) ieviešanau, plus vēl tas pats ierobežojums pa posmiem atsevišķās upēs uz plēsējiem (kur/kad drīkst, kur/kad nedrīkst). Plus pie tā visā būtu labi, lielāka kontrole no licenšu ieviesēja puses, ne tikai uz MK noteikumiem kas atiecas uz paturamo lomu, bet arī par makšķernieka copes vietas uzturēšanu kārtībā copes laikā un to pametot (lai nebūtu situācija - ja mksāju tad varu arī izmest skārdeni, plastmaseni, barības iepakojumus, ut.t.t. kā teik, lai savāc citi.), tas nebūtu sarežģīti, jo zināms, kas copē, kur copē, kad copē.
Varbūt kādam ir labāki prekšlikumi?
2.janvāris 2020, 08:15 |
links 
