Lielupe

cupix [45m]: Nu nezinu. Manuprāt, plēsēju ir ļoti daudz.
Protams, tas ir mans makšķernieka novērojums, un arī...
Varbūt zinātnieki pierāda pretējo.

Cits jautājums - kas ir daudz plēsēju?!

Fakts, ka zivis vairs nedzīvo tik netraucētas, kā kādreiz, jā. Līdz ar to ir paskolotas, un tik viegli nedodas rokās.

Maz meženes.. Nu nezinu. Vispār ne tā populārākā zivs, un ja vēl neproti to ķert, tad var vispār šķist kā mīts.

Asari līdakas zandarti... Šķiet ir biezā slānī, gan tur, kur jābūt, gan, kur nav jābūt.

Ne asakas. Pietiks visiem

Abavnieks, 9.maijs 2019, 12:16

Abavniek domāju ka pavadi diezgan maz laika dažādās ūdens krātuvēs un upēs.

LV
Posmā no Kalnciema līdz Staļgenei - Zandarts ir drīzāk izņēmums nekā standarta loms, tai pašā laikā nedaudz virs Kalnciema viss notiekas un principā tā ir vienīgā vieta , kur Zemgales reģionā var šamo dabūt.
Teiksim paņemam to pašu Ukrainu vai Krieviju kur katrā otrā peļķē Zandarts ir normāla parādība.

Par kādu zivju resursu iet runa , kad ar ehaloti izpeldi Misas upei cauri posmā 3km un saproti ka neesi redzējis neko izņemot pāris mailes..Da es vispār tikai savā dīķī ķeru :)

Tu nosauci vienu vietu. Posmu.
Es Tev nosaucu posmu, jūras mute - Varkaļi, kur zandarts reizēm ņem aktīvāk kā asaris.
Varbūt Tu par maz vietas apmeklē?

Labi, nav ko kasīties.

Es vairāk par to, ka neredzu zivju trūkumu, tieši plēsēju.

Un par Krieviju gan nestāsti. Nav zandarti katrā peļķē tur, kur nu vēl lieli.

Abavnieks, 9.maijs 2019, 14:20

Tieši par to arī runāju , ka ir vietas kuras ir bagātākas ar zivīm , bet citas gandrīz izmirušas un tad atkal ... loģiski jau ir .. katram sava vieta u.t.t , bet tomēr ja balto zivju populācija ir liela un plēsēju ir maz + presings tad jau kaut kas nav īsti kā vajag ?

Domu tavu sapratu =)
Par Krevijas copi tā ir vispār cita pasaule...tik saku ka sirdi savilka kad ķēru zandartus vissdažādākās vietās kur itkā pēc Latvijas pieredzes viņiem nevajadzētu būt bija un pie mums pat kā suga nav minēta nekur( upē / ezerā) .
Škrobe...

basks [13:25]: Nav, nav biezā slānī! Te ir novērojums, ka barība ir biezā slānī - vīķu, pavīķu, raudiņu un pliču mākoņi un pietrūst kas tos nogana. Tā mūsu ūdeņos ir bieži novērojama parādība, arī pašlaik Lielupē. Ja tas ir hroniski, tad tā jau ir ekoloģiska problēma ko pieņemts risināt ar t.s. melioratīvo zveju, kad ar smalkas acs tīkliem izķer šo nekontrolēti augošo biomasu un stabilizē ūdens iemītnieku barības kēdi.
Lielupes gadījumā tā ir drīzāk blakusparādība eitrofikācijai, ūdeņu pārmēslošanai ar barības vielām. Līdz art upes aizaugumu, rodas labvēlīga vide dažādu sīko ūdens iemītnieku skaita pieaugumam, kas savukārt, ir barības bāze sīkajām zivtelēm. Te barības ķēde pārtrūkst, jo nav kas noēd ģeometriski proprcijā savairojušās sīkaļas. Rezultātā, sīkās savairojoties rada savus atkritumus, kas pastiprina jau tā pārbagāto sīkorganismu koncentrāciju ūdenī.
Pirms pāris desmitiem gadu tā bija liela problēma Skandināvijā, ko veiksmīgi atrisināja genocīdā izķerot sīkās zivteles no ezeriem ar visiem līdzekļiem, pat indēšanu. Rezultātā attīrījās ūdeņi, nostabilizējās atjaunotā barības ķēde un kas makškerniekiem galvenais, parādijās lielas zivis.Var jau būt... Bet reāli ņemot, nu izsmels to mazo zivju barus, teiksim kārdināli minimizēs to skaitu. Plēsējām nebūs ko ēst un tās ķersies makšķerniekim.

Es vienkārši nesaprotu, kā tas, ka iznīdēs mazās, mainīs lielo zivju skaitu.
Otrs, vai mainīsies kaut kas tajā pašā lauksaimniecībā utt.
Tās mazās taču savairosies atkal lielos daudzumos.


Vai nav tā, ka tagad mazo ir ļoti daudz, respektīvi plēsējiem nevajag rīt visu, kas kustas, bet tās lieliski var paēst arī tāpat

Abavnieks, 9.maijs 2019, 14:12

Tieši par to pašu biju domājis.... ja jau barības bāze tik milzīga tad jau arī dabisko u.c ienaidnieku jābūt mazāk ņemot vērā barības resursus.

Nav, nav biezā slānī! Te ir novērojums, ka barība ir biezā slānī - vīķu, pavīķu, raudiņu un pliču mākoņi un pietrūst kas tos nogana. Tā mūsu ūdeņos ir bieži novērojama parādība, arī pašlaik Lielupē. Ja tas ir hroniski, tad tā jau ir ekoloģiska problēma ko pieņemts risināt ar t.s. melioratīvo zveju, kad ar smalkas acs tīkliem izķer šo nekontrolēti augošo biomasu un stabilizē ūdens iemītnieku barības kēdi.
Lielupes gadījumā tā ir drīzāk blakusparādība eitrofikācijai, ūdeņu pārmēslošanai ar barības vielām. Līdz art upes aizaugumu, rodas labvēlīga vide dažādu sīko ūdens iemītnieku skaita pieaugumam, kas savukārt, ir barības bāze sīkajām zivtelēm. Te barības ķēde pārtrūkst, jo nav kas noēd ģeometriski proprcijā savairojušās sīkaļas. Rezultātā, sīkās savairojoties rada savus atkritumus, kas pastiprina jau tā pārbagāto sīkorganismu koncentrāciju ūdenī.
Pirms pāris desmitiem gadu tā bija liela problēma Skandināvijā, ko veiksmīgi atrisināja genocīdā izķerot sīkās zivteles no ezeriem ar visiem līdzekļiem, pat indēšanu. Rezultātā attīrījās ūdeņi, nostabilizējās atjaunotā barības ķēde un kas makškerniekiem galvenais, parādijās lielas zivis.

basks, 9.maijs 2019, 13:25

30000 baigi daudz?! Zirgam jāsmej! Vai nu laiž,vai nelaiž vispār,bet 30000 ir ākstīšanās.

Katram plēsējam ir savi medību lauki un nav jādomā ka viņiem jābūt pa visu upi vienādi.

cupix [09.05.19]: Nu nezinu. Manuprāt, plēsēju ir ļoti daudz.
Protams, tas ir mans makšķernieka novērojums, un arī...
Varbūt zinātnieki pierāda pretējo.

Cits jautājums - kas ir daudz plēsēju?!

Fakts, ka zivis vairs nedzīvo tik netraucētas, kā kādreiz, jā. Līdz ar to ir paskolotas, un tik viegli nedodas rokās.

Maz meženes.. Nu nezinu. Vispār ne tā populārākā zivs, un ja vēl neproti to ķert, tad var vispār šķist kā mīts.

Asari līdakas zandarti... Šķiet ir biezā slānī, gan tur, kur jābūt, gan, kur nav jābūt.

Ne asakas. Pietiks visiem

Abavnieks, 9.maijs 2019, 12:16

Abavniek domāju ka pavadi diezgan maz laika dažādās ūdens krātuvēs un upēs.

LV
Posmā no Kalnciema līdz Staļgenei - Zandarts ir drīzāk izņēmums nekā standarta loms, tai pašā laikā nedaudz virs Kalnciema viss notiekas un principā tā ir vienīgā vieta , kur Zemgales reģionā var šamo dabūt.
Teiksim paņemam to pašu Ukrainu vai Krieviju kur katrā otrā peļķē Zandarts ir normāla parādība.

Par kādu zivju resursu iet runa , kad ar ehaloti izpeldi Misas upei cauri posmā 3km un saproti ka neesi redzējis neko izņemot pāris mailes..

Da es vispār tikai savā dīķī ķeru :)

Tu nosauci vienu vietu. Posmu.
Es Tev nosaucu posmu, jūras mute - Varkaļi, kur zandarts reizēm ņem aktīvāk kā asaris.
Varbūt Tu par maz vietas apmeklē?

Labi, nav ko kasīties.

Es vairāk par to, ka neredzu zivju trūkumu, tieši plēsēju.

Un par Krieviju gan nestāsti. Nav zandarti katrā peļķē tur, kur nu vēl lieli.

Cupix
Vai tad virs Kalnciema nav tas pats kā starp Kalnciemu un Staļģeni, jeb upe tek uz otru pusi. :))

basks [09.05.19]: Nav, nav biezā slānī! Te ir novērojums, ka barība ir biezā slānī - vīķu, pavīķu, raudiņu un pliču mākoņi un pietrūst kas tos nogana. Tā mūsu ūdeņos ir bieži novērojama parādība, arī pašlaik Lielupē. Ja tas ir hroniski, tad tā jau ir ekoloģiska problēma ko pieņemts risināt ar t.s. melioratīvo zveju, kad ar smalkas acs tīkliem izķer šo nekontrolēti augošo biomasu un stabilizē ūdens iemītnieku barības kēdi.
Lielupes gadījumā tā ir drīzāk blakusparādība eitrofikācijai, ūdeņu pārmēslošanai ar barības vielām. Līdz art upes aizaugumu, rodas labvēlīga vide dažādu sīko ūdens iemītnieku skaita pieaugumam, kas savukārt, ir barības bāze sīkajām zivtelēm. Te barības ķēde pārtrūkst, jo nav kas noēd ģeometriski proprcijā savairojušās sīkaļas. Rezultātā, sīkās savairojoties rada savus atkritumus, kas pastiprina jau tā pārbagāto sīkorganismu koncentrāciju ūdenī.
Pirms pāris desmitiem gadu tā bija liela problēma Skandināvijā, ko veiksmīgi atrisināja genocīdā izķerot sīkās zivteles no ezeriem ar visiem līdzekļiem, pat indēšanu. Rezultātā attīrījās ūdeņi, nostabilizējās atjaunotā barības ķēde un kas makškerniekiem galvenais, parādijās lielas zivis.

Var jau būt... Bet reāli ņemot, nu izsmels to mazo zivju barus, teiksim kārdināli minimizēs to skaitu. Plēsējām nebūs ko ēst un tās ķersies makšķerniekim.

Es vienkārši nesaprotu, kā tas, ka iznīdēs mazās, mainīs lielo zivju skaitu.
Otrs, vai mainīsies kaut kas tajā pašā lauksaimniecībā utt.
Tās mazās taču savairosies atkal lielos daudzumos.


Vai nav tā, ka tagad mazo ir ļoti daudz, respektīvi plēsējiem nevajag rīt visu, kas kustas, bet tās lieliski var paēst arī tāpat

Nu nezinu. Manuprāt, plēsēju ir ļoti daudz.
Protams, tas ir mans makšķernieka novērojums, un arī...
Varbūt zinātnieki pierāda pretējo.

Cits jautājums - kas ir daudz plēsēju?!

Fakts, ka zivis vairs nedzīvo tik netraucētas, kā kādreiz, jā. Līdz ar to ir paskolotas, un tik viegli nedodas rokās.

Maz meženes.. Nu nezinu. Vispār ne tā populārākā zivs, un ja vēl neproti to ķert, tad var vispār šķist kā mīts.

Asari līdakas zandarti... Šķiet ir biezā slānī, gan tur, kur jābūt, gan, kur nav jābūt.

Ne asakas. Pietiks visiem

Abavnieks, 9.maijs 2019, 12:16

Abavniek domāju ka pavadi diezgan maz laika dažādās ūdens krātuvēs un upēs.

LV
Posmā no Kalnciema līdz Staļgenei - Zandarts ir drīzāk izņēmums nekā standarta loms, tai pašā laikā nedaudz virs Kalnciema viss notiekas un principā tā ir vienīgā vieta , kur Zemgales reģionā var šamo dabūt.
Teiksim paņemam to pašu Ukrainu vai Krieviju kur katrā otrā peļķē Zandarts ir normāla parādība.

Par kādu zivju resursu iet runa , kad ar ehaloti izpeldi Misas upei cauri posmā 3km un saproti ka neesi redzējis neko izņemot pāris mailes..

Nav, nav biezā slānī! Te ir novērojums, ka barība ir biezā slānī - vīķu, pavīķu, raudiņu un pliču mākoņi un pietrūst kas tos nogana. Tā mūsu ūdeņos ir bieži novērojama parādība, arī pašlaik Lielupē. Ja tas ir hroniski, tad tā jau ir ekoloģiska problēma ko pieņemts risināt ar t.s. melioratīvo zveju, kad ar smalkas acs tīkliem izķer šo nekontrolēti augošo biomasu un stabilizē ūdens iemītnieku barības kēdi.
Lielupes gadījumā tā ir drīzāk blakusparādība eitrofikācijai, ūdeņu pārmēslošanai ar barības vielām. Līdz art upes aizaugumu, rodas labvēlīga vide dažādu sīko ūdens iemītnieku skaita pieaugumam, kas savukārt, ir barības bāze sīkajām zivtelēm. Te barības ķēde pārtrūkst, jo nav kas noēd ģeometriski proprcijā savairojušās sīkaļas. Rezultātā, sīkās savairojoties rada savus atkritumus, kas pastiprina jau tā pārbagāto sīkorganismu koncentrāciju ūdenī.
Pirms pāris desmitiem gadu tā bija liela problēma Skandināvijā, ko veiksmīgi atrisināja genocīdā izķerot sīkās zivteles no ezeriem ar visiem līdzekļiem, pat indēšanu. Rezultātā attīrījās ūdeņi, nostabilizējās atjaunotā barības ķēde un kas makškerniekiem galvenais, parādijās lielas zivis.

basks [09.05.19]: Skaidrs, ka līdaku, zandartu, mežeņu un arī lielo asaru ir par maz praktiski visos ūdeņos Latvijā.
To jau zivju pētnieki ir sen deklarējuši un Zivju fonds praktiski dod naudu tikai plēsēju pavairošanai publiskos ūdeņos. Par Lielupi, konkrēti, šogad Jelgavas novads pirmo reizi par ZF naudu ielaidīs Lielupē zandartu mazuļus. Labi daudz, ja nemaldos 30 tūkstošus. Arī augštecē Bauskas MMB papildinās ūdeņus ar to pašu skaitu līdacēnu. Droši vien, ka vajadzētu vēl vairāk, jo spiediens no makškerniekiem uz plēsīgām zivīm ir neproprcionāli augsts. Makšķerrīki un paņēmieni ir tik rafinēti, ka neatstāj daudz iespēju tām izdzīvot un radīt pietiekoši daudz pēcnācēju dabīgā ceļā, pat nerunājot par neatļautiem rīkiem, kas manuprāt pēdējos gados ir ievērojami mazinājušies.

Nu nezinu. Manuprāt, plēsēju ir ļoti daudz.
Protams, tas ir mans makšķernieka novērojums, un arī...
Varbūt zinātnieki pierāda pretējo.

Cits jautājums - kas ir daudz plēsēju?!

Fakts, ka zivis vairs nedzīvo tik netraucētas, kā kādreiz, jā. Līdz ar to ir paskolotas, un tik viegli nedodas rokās.

Maz meženes.. Nu nezinu. Vispār ne tā populārākā zivs, un ja vēl neproti to ķert, tad var vispār šķist kā mīts.

Asari līdakas zandarti... Šķiet ir biezā slānī, gan tur, kur jābūt, gan, kur nav jābūt.

Ne asakas. Pietiks visiem

Skaidrs, ka līdaku, zandartu, mežeņu un arī lielo asaru ir par maz praktiski visos ūdeņos Latvijā.
To jau zivju pētnieki ir sen deklarējuši un Zivju fonds praktiski dod naudu tikai plēsēju pavairošanai publiskos ūdeņos. Par Lielupi, konkrēti, šogad Jelgavas novads pirmo reizi par ZF naudu ielaidīs Lielupē zandartu mazuļus. Labi daudz, ja nemaldos 30 tūkstošus. Arī augštecē Bauskas MMB papildinās ūdeņus ar to pašu skaitu līdacēnu. Droši vien, ka vajadzētu vēl vairāk, jo spiediens no makškerniekiem uz plēsīgām zivīm ir neproprcionāli augsts. Makšķerrīki un paņēmieni ir tik rafinēti, ka neatstāj daudz iespēju tām izdzīvot un radīt pietiekoši daudz pēcnācēju dabīgā ceļā, pat nerunājot par neatļautiem rīkiem, kas manuprāt pēdējos gados ir ievērojami mazinājušies.

tak uz plēsējiem presings ir.

Lielupē zinātniekiem vajadzētu veikt rūpniecisko vīķu nozveju lielos apmēros, tad varbūt kaut kas mainīsies. Plēsēji nespēj ar to masu tikt galā.

Vakar arī nosēdēju aukstumā vismaz 6h un tikai 1 plicis. Sīkie regulāri baltos un sliekas nosūkāja :D
Nekas, jau siltāku laiku sola un tad jau viss būs...

MV-F [7:40]: Kāpēc Lielupē šogad tik daudz maiļu (ausleju, vīķu).
Iebarojot breksi, sīkaļu biezs mākonis no ūdens virsmas līdz pat 4 m dziļumam. Kaut arī barībai likta klāt mālaina zeme un bumbas taisītas blīvas.Man tas pats. Pirmdien nosēdēju cīnīdamies ar pliču invāziju, liku visu ko, nebija glābiņa, plēsa visu nost arī kukurūzu pat 7m nebija miera. Pa entjiem sīkuļu kg izstīvēju 3 pusbrekšus un beigās 1nu bik pāri kg. Viens kaut kas iebērības cienīgs iemauca kantī un aizlaidās. P.S breksis jau rupjš, taisās uz nārstu.

Girtuks, 8.maijs 2019, 10:12

Ja būs tāds auksts laiks, breksis snauduļos un nedomās par nārstu.
Tev vismaz kaut kas, es 6h nosēdēju, tikai maile.
Dīpers rādīja blīvu maiļu slāni, nekas rupjāks tā arī neatnāca.

MV-F [08.05.19]: Kāpēc Lielupē šogad tik daudz maiļu (ausleju, vīķu).
Iebarojot breksi, sīkaļu biezs mākonis no ūdens virsmas līdz pat 4 m dziļumam. Kaut arī barībai likta klāt mālaina zeme un bumbas taisītas blīvas.

Man tas pats. Pirmdien nosēdēju cīnīdamies ar pliču invāziju, liku visu ko, nebija glābiņa, plēsa visu nost arī kukurūzu pat 7m nebija miera. Pa entjiem sīkuļu kg izstīvēju 3 pusbrekšus un beigās 1nu bik pāri kg. Viens kaut kas iebērības cienīgs iemauca kantī un aizlaidās. P.S breksis jau rupjš, taisās uz nārstu.

Kāpēc Lielupē šogad tik daudz maiļu (ausleju, vīķu).
Iebarojot breksi, sīkaļu biezs mākonis no ūdens virsmas līdz pat 4 m dziļumam. Kaut arī barībai likta klāt mālaina zeme un bumbas taisītas blīvas.

Jā, par to pieķezīto sazvaniju VVD. Ja tā padomā, tad visi tie ikri , kas bija nārsta vietās tanī rajonā, būs beigti zem tās zampas kas klāj upes gultni. Ja kas, tad citus gadus redzēju ka agri no rīta pa upi nācā putas. Laikam kāds meta nost savu drazu. Šogad gan, laikam maniju vienu reizi. Vai tur nav kāds alus brūzis , kas mazgā savas iekārtas un gāž upē samazgas. Citus gadus, kad augsts ūdens līmenis, varbūt atškaidija, bet šogad, izskatās ka katastrofa. Nu tikpat labi varēja būt arī kāda ķibele notekūdeņu attīrīšanas iekartās- izgāza visu pa taisno.

Vakar ap plkst 5 no rīta ieradāmies pie baltās kāpas, līdz plkst 10 nevienas copes, sākās arī vējš, tukšā aizbraucām prom ..

Sakot, ka spontānās idejas tās labākās. NĒ! Izdomājām ap pusnakti, ka jābrauc copēt uz Lielupi (priedaine). No 4:30-10:30 vienam ne piesitiena otram sanāca sajust uz sekundi zivi galā un pēc 30min viens asaris voblerim pakaļ skrēja. Un jā, tas arī viss. Skumji, 90% kastes izmētāta, nekas nelīdzēja. Krasta līnija pa tukšo, dziļums pa tukšo. Kā pārējiem?

Artx, 6.maijs 2019, 10:36

MieraMika [07.05.19]: Izskatās ka to upi ir pieķezijuši ar notekūdeņiem/minerālmēsliem. Aizbraucu apraudzīt kas darās upē ( zem Bauskas) . Visa gultne ar aļģēm un vēl ko BIEZĀ slānī. Šitā izskatās kāds netekgrāvis no kādas miskastes nevis upe:( . Tas viss nedēļas laika . Pirmajā maijā vēl nebija un ķerās vimbas. Tagad... . Saprotu ka bija silts laiks, bet pad pagājušajā vasarā , karstumā, upe bija kā upe. Vajadzētu VVD papētīt kur ir avots.

Noziņoji VVD?