Tā kā diskusijā tika minēts arī mans niks un asaris manā copes hobijā varētu būt zivs Nr.1, tad pēc savas pieredzes (kas, galvenokārt, ir tikai dažas ūdenskrātuves), tad asaru samazinājumu es īsti ne redzu, ne jūtu. Pirmkārt un galvenais nosacījums, laikam, ka tās ūdenstilpes nav slēgtas. Otrs - ir savienojums ar jūru. Kaut kādā mērā tas arī nosaka to, ka iepazīstot šādus tādus zivju paradumus, praktiski vienmēr būs iespējas tikt piezivs. Jā, katram gadalaikam būs savas specifikas, sava copes tehnika, šad tad pat konkrēti mānekļi. Tas jau ir tas viens no interesantākajiem copes etapiem - "izkost" asaru paradumus vai kaprīzes. Protams, cenšos iepazīt arī jaunus ūdeņus, pārmaiņu pēc tās ir slēgtās ūdenstilpes, kur zivju uzvedības normas būs atšķirīgas. Domāju, ka nav īsti apgāžama teorija, ka zivi var noķert tur, kur tā ir. Šajā sakarā mani pat vilina tie ūdeņi par kuriem ir maz informācijas. No savas pieredzes varu teikt, ka meklēt īsto atslēdziņu asaru copē ir ļoti aizraujošs process. Būs tāda, kura tev dos īslaicīgu rezultātu (varbūt, pat tikai konkrēti tai dienai un citreiz nemaz nestrādās), cita būs tāda, kura strādās no gada uz gadu, nedaudz mainoties niansēm. Jā, ir arī fakors tajā, ka pa leilam mums katram savi mīļakie mānekļi, kur "strādā vienmēr". Man arī tādi ir, bet cenšos pamēģināt arī jaunus un arī te mēdz būt savi veiksmes stāsti. Kā piemēru varu minēt to, ka agrāk minimāli strādāju ar slagiem, tad pēdējos divus gadus izmantoju arvien vairāk tos un saprotu, ka rezultāti ir pat ļoti labi. Šogad "izšāva" tā saucamā "Larva", bet tas nenozīmē, ka ķeru tikai uz to un viss, tieši pretēji, ja "izšāva", tad paturam to prātā, bet turpinām būt meklējumos un atrodam atkal jaunus "verņakus". Cope nav tikai zivs maisiņā vai telefona atmiņā saglabāta fotogrāfija. Gūstam prieku no katra copes procesa. Ne asakas! ;)
Flakais, 30.jūlijs 2019, 18:19
Par sevi varu teikt to pašu ko flakais, ka bez zivs no copes reti kad atgriežos.
Taču lai lietas labāk saprastu, jau no 2014 gada pierakstu visu: gan datumu, gan copes vietu, gan tās vietas katrā ūdenskrātuvē, kurās esmu kaut ko noķēris, gan mānekļa veidu uz kura tas ir izdevies, gan meteo ziņas.
Līdz ar to man ir izveidojies prototips meteoapstākļiem kad ir lietderīgi braukt, uz kurieni /kuru ezeru/ jābrauc, un arī kur ezerā vispirms meklēt savu izvēlēto zivi.
Varbūt, ka tas padarītais darbs nav to vērts, taču bieži vien pašam ir interesanti, tīri no statistikas viedokļa, paskatīties atpakaļ. Un tas šad tad noder arī nākotnei.
Tāda tā mana pieredze.
