Runājot par lieguma zonu, manuprāt, taisnība ir kaut kur pa vidu. Likumi var būt dažādi, bet sākumā jānoskaidro likuma loģiskums un pamatotība, vai tas nenodara lielāku skādi nekā labumu. Pie mums ir tāda slimība, ka prot tikai aizliegt, bet neizvērtē sekas. Vīri, kas pieņēma šo likumu, (uzvārdus nesaukšu), manuprāt, neatrodas tik bieži pie šīs ūdenskrātuves un īsti nav lietas kursā. Tā kā es tur copēju jau nedaudz pēc Varkaļu kanāla izrakšanas, tad man šo gadu laikā ir daudz novērojumu un jautājumu. Ja par makšķerēšanu no laivas vēl varētu piekrist, tad par ķeršanu no krasta nē. Saprotams, ka liegums ir lai aizsargātu retas putnu sugas, to neviens neapstrīd, ka tur tādas arī tiešām ligzdo. Bet mani novērojumi liecina, ka pēdējos gados tur fenomenāli ir savairojušās kaijas, aiz Babītes kanāla, kur sākas ezers, bet ir vēl liegums ir milzīgas plantācijas ar šo putnu ligzdām un pašiem putniem, jāsaka, ka proporcionāli vairāk kā citi putni. Kā viņi izkonkurē citas, vērtīgās sugas, pētījumu nav. To pašu es varu pateikt par Pierīgu, kur kādreiz šo putnu nebija nemaz vai bija nedaudz, tagad ir stipri par daudz (sapratīs tie, kas dzīvo Pārdaugavā) ar ko tas ir saistīts, ar šāda tipa liegumiem? Grūti pateikt. Sekas ir apķēzīti auto, izvandīti konteineri, mūžīgā ķērkšana jau četros no rīta, izveidotas ligzdas dzīvojamo māju jumtos, kur pie perēšanas lielās sudrabkaijas reāli apdraud cilvēku veselību un dzīvību (saku no pieredzes), nemaz nerunājot par slimībām, ko, iespējams, šie putni pārnēsā, tāpat tiek izkonkurētas citas, daudz vērtīgākas putnu sugas. Vēl viens novērojums, kādreiz, kad tur devos uz copi regulāri krastos redzēju zalkšus, tagad pēdējos gados neesmu redzējis nevienu, to pašu varu pateikt par vardēm, kādreiz tur bija pamatīgs varžu koris, tagad kluss. Cik liela ir varžu loma kopējā barības ķēdē, domāju teikt ir lieki. Kādreiz reizi pa reizei manīju tur krāšņo putnu pupuķi, tagad nekā. Turklāt, uz velna paraušanu lieguma zonā ir savairojušies bebri, kas cilvēku netraucēti taisa alas un jā, sabojā neskaitāmu daudzumu lielo, vērtīgo koku, viss krasts ir sagāzts ar lieliem bērziem, kuri tur pūst un nevienam nav vajadzīgi. Vai ir bijis kāds pētījums vai novērojumi, kā šis liegums ietekmē apkārtējo faunu gan sugu daudzveidības ziņā, gan citos jautājumos? Vai ir kāda sugu uzskaite? Atbildēšu — nav. Kāpēc,piemēram, kad bija iepriekšējā inspektoru brigāde viņi pievēra acis makšķerēšanai šajā zonā no krasta (nevis no laivām), bet nomainoties kadriem viss pamainījās? Kādēļ šie paši inspektori nevar iztrenkāt cemmeristus un copmaņus pie šosejas no Varkaļu tilta (kas tiešām ir pārkāpums) kad zivis migrē? Bet godīgos copmaņus meža vidū, kur ir kā esot liegums, var? Vai tas kādam ir izdevīgi? Kādreiz uz priekšu tur bija pamatīga maliķu celtne, kur laivas slīdēja iekšā ezerā gandrīz katru vakaru un veda pilnas tašas ārā pa taisno uz tirgu, uz to arī acis pievēra, cik reizes es pats nebiju ziņojis. Tā pat uz priekšu viens biezais tagad pamatīgi būvējas, tauvas josla ir uzrakta, servitūtes ceļš nospostots, dambis aizbērts, krastu dangā smagā tehnika, ezerā praktiski krīt iekšā smilts un akmeņi, un tas arī notiek liegumā. Atbrauca VVD un teica, ka ir kaudzēm pārkāpumu, bet nezin vai ko spēs padarīt. Bet redziet traucē makšķernieks. Piedodiet, ka tādā haosā rakstu, esmu pēc darbā, vienkārši uzdod nervi, ka cilvēki runā par to, ko nezin. Tagad visi variet manai teorijai kakāt virsū :))). Ne asakas.
19.augusts 2019, 23:03 |
links