Makšķerēšana jūrā

cope71 [03.09.19]: Vairākās Rīgas jūras līča pludmalēs novērojama neierasta parādība - piekrastē izskalotas rozā nokrāsas medūzas. Lai redzētu neparastāš radības, tālu ūdenī nav jāiet - daudzas no tām peld tieši pie krasta un ir pamanītas Vecāķu un Lilastes pludmalēs. Rīgas zooloģiskā dārza speciālists portālam "Riga.lv" pastāstīja, no kurienes Rīgā ieradušās medūzas un cik ilgi šo dabas parādību varēs vērot.
Baltijas jūrā ļoti izplatīta ir viena medūzu suga - Ausainā aurēlija. Tieši tās vasaras otrajā pusē - it īpaši augusta beigās un septembrī - atrodamas Rīgas līča piekrastē. Aurēijas ir apaļas un caurspīdīgas - kā maisiņš, kas pildīts ar ūdeni. Retu reizi sastopama cita medūzu suga - Smalktaustekļu cianēja, kas reizēm ieraugāma Papes apkaimē.

Masveida aurēliju parādīšanās piekrastē saistīta ar to dzīves ciklu. Pieaugušie dzīvnieki, beiguši vairošanās procesu, pamazām iet bojā, jo pieaugušā stadijā medūza vairs nepārziemo.

Labi ka cilvēki nav vēl sākuši cepties par to, ka medūzas mirst no 5G.
Bet pa nopietnam. Mans draugs no plkst 15 makšķerē Sārnatē. Uz to brīdi baigā zāle un cope nekāda. Vēlāk uzzināšu kā gājis iemetīšu atskaiti.

Vairākās Rīgas jūras līča pludmalēs novērojama neierasta parādība - piekrastē izskalotas rozā nokrāsas medūzas. Lai redzētu neparastāš radības, tālu ūdenī nav jāiet - daudzas no tām peld tieši pie krasta un ir pamanītas Vecāķu un Lilastes pludmalēs. Rīgas zooloģiskā dārza speciālists portālam "Riga.lv" pastāstīja, no kurienes Rīgā ieradušās medūzas un cik ilgi šo dabas parādību varēs vērot.
Baltijas jūrā ļoti izplatīta ir viena medūzu suga - Ausainā aurēlija. Tieši tās vasaras otrajā pusē - it īpaši augusta beigās un septembrī - atrodamas Rīgas līča piekrastē. Aurēijas ir apaļas un caurspīdīgas - kā maisiņš, kas pildīts ar ūdeni. Retu reizi sastopama cita medūzu suga - Smalktaustekļu cianēja, kas reizēm ieraugāma Papes apkaimē.

Masveida aurēliju parādīšanās piekrastē saistīta ar to dzīves ciklu. Pieaugušie dzīvnieki, beiguši vairošanās procesu, pamazām iet bojā, jo pieaugušā stadijā medūza vairs nepārziemo.

Medūza (mitoloģija)
briesmone sengrieķu mitoloģijā, viena no gorgonu māsām
Medūza 16. gadsimta Karavadžo gleznā
Medūza (sengrieķu: Μέδουσα) grieķu mitoloģijā ir briesmone, viena no gorgonu māsām. Vienīgā no māsām, kas bija mirstīga.

Parasti tiek attēlota kā sieviete, kurai matu vietā ir dzīvas indīgas čūskas. Vairākumā avotu ir minēts, ka viņas vecāki ir Forkijs un Kēto. Saskaņā ar Aishilu un Hēsiodu Medūza dzīvojusi netālu no Kistēnas salas, kas, iespējams, atradusies Egejas jūras ziemeļrietumos.

Medūzai galvu nocirtis Persejs, kas to pēc tam izmantojis kā ieroci un vēlāk atdevis Atēnai glabāšanā.

Medūza
Medūzu uzbūve ir ļoti vienkārša. Tām ir lietussarga veida jeb zvanveida ķermenis, kura apakšdaļas centrā atrodas mute, kuru ieskauj mutes lēveri.[2] Zvanveida ķermeni apņem taustekļu vainags.

Lielākajai daļai medūzu nav īpašas gremošanas, osmoregulācijas, centrālās nervu, elpošanas orgānu vai asinsrites orgānu sistēmas. Lai arī medūzai nav skeleta, tai ir balstplātnīte (manubrium sterni), kurai ir kātveidīga struktūra, kas nokarājas no centra uz leju ar muti pašā galā. Mute atveras gastrovaskulārā dobumā, kurā norit visi gremošanas un vielmaiņas procesi. Gastrovaskulārais dobums ir savienots ar starveidīgiem kanāliem, kas stiepjas līdz medūzas zvanveidīgā ķermeņa malai.[3]

Medūzai nav nepieciešama elpošanas sistēma. Tās membrānai līdzīgā āda ir tik plāna, ka skābekli tā uzņem difūzijas ceļā. Lai arī medūzas spēj brīvi pārvietoties, to kustības iespējas ir ierobežotas. Medūza pārvietojas, ritmiski saraujoties tās zvanveida ķermenim. Saraujoties tiek izgrūsts ūdens, un medūza kustās uz priekšu. Dažas sugas ir ļoti aktīvas un enerģiski peld gandrīz visu laiku, toties citas ir samērā pasīvas.[4]

Medūzas ķermenis satur ļoti daudz ūdens, kas ir vairāk kā 95% no kopējās masas. Zvanveidīgais ķermenis sastāv no želejveida vielas, ko sauc par mezogleju, kuru aptver un no apkārtējās vides aizsargā 2 aizsargkārtas — no ārpuses medūzu sedz epidermas kārta, bet iekšējā dobumā mezogleju nosedz gastroderma. Tās šūnās, kuras sauc par barošanas epitēlijmuskuļšūnām, noris barības gremošana. Gastrodermā ir arī dziedzeršūnas, kurās veidojas gremošanas fermenti.[5]

Un tas pirmais mans rakstītais nebija tev, toni, domāts. Man te ir viens cits elks!:)
Bet, ja vēlies, laipni lūgts! :))

Malgomajfisk [03.09.19]: Nu kā lai tādiem anonīmiem smerdeļiem lai atbild?
Būtu blakus,dabūtu bietē kā pa stabu ,bet tagad?

"Bet man nav saprotama un pieņemama tā savstarpējā patstāvīgā apdiršana.Nu tiešām, kā mazohisti."
Es tak teicu, ka tonis arī āfrikā ir tonis, neatkarīgi, zem kāda segvarda startē! Vienu brīdi skaistas frāzes mētā, bet jau nākamajā tas pats vecais, bravūrīgais alkoholiķis! :)))

Nu kā lai tādiem anonīmiem smerdeļiem lai atbild?
Būtu blakus,dabūtu bietē kā pa stabu ,bet tagad?

Un sakiet lūdzu... Nu kā lai to lohu liek mierā? Kā lai tam loham neaizrāda!? Tas tak ir ...ģec, kā piedirsis visu šo sadaļu! Demagogs hrenovs!:)))
Te ir makšķerēšana jūrā, bļin!
Uztaisi tak beidzot profesor savu sadaļu un raksti tur savus debīlos memuārus! Toč bērnībā sists, pārmācījies subjekts ar izteiktu uzmanības deficītu! :)

Nu nez vai.Ja tā būtu,tad jau lielā vējā tās gar krastiem negrozītos.Un krasti būti pilni ar beigtajām...

elgreko [15:00]: Medūzas ta medūzas,bet pagājšgad vaiaizpagājšgad Kolkas piekraste un kautkur ap Irbi piekraste bij nosēta ar beigtām butēm un bullīšiem-tā arī nesapratu tam iemesluJa nemaldos toreiz tas notika pēc NATO mācībām

keners, 3.septembris 2019, 15:51

Neatceros, vai tas bija akurāt Liepājas pusē, kad bija vētra. Leonīdam, sķiet bija skaidrojums, ka vētras laikā zivīm pieiet pilnas žaunas ar smiltīm un viņas noslāpst.

Atkal te viens lūpu uzmeta :)

Terauds, 3.septembris 2019, 14:41

Labi jau labi......Es vienkārši ļoti cenšos nevienu personīgi neaizskart, daru to tikai galējos gadījumos. Tad arī domstarpību dzīvē mazāk. Pats taču zini....:).

elgreko [03.09.19]: Medūzas ta medūzas,bet pagājšgad vaiaizpagājšgad Kolkas piekraste un kautkur ap Irbi piekraste bij nosēta ar beigtām butēm un bullīšiem-tā arī nesapratu tam iemeslu

Ja nemaldos toreiz tas notika pēc NATO mācībām

Medūzas ta medūzas,bet pagājšgad vaiaizpagājšgad Kolkas piekraste un kautkur ap Irbi piekraste bij nosēta ar beigtām butēm un bullīšiem-tā arī nesapratu tam iemeslu

Atkal te viens lūpu uzmeta :)

Jautājums ir par meduzu parādīšanos (dzīvu vai beigtu) krastā, vai piekrastē ūdeni un zvejnieku, makšķernieku stāstiem par butes pazušanu šajā laikā. Ir vai nav tajā apstāklī kādas likumsakarības. Tēraud, nelec stāvus sienā, ja Tevi tas neinteresē. Es neko neapgalvoju...

Tie kuriem neķerās, vienmēr meklēs ieganstu kāpēc neķērās! :)

Sestdien, copējot mencu, tālu jūrā arī medūzu bija bez skaita. Ir pareizi, ka medūzām beidzas "termiņš" un viņas izskalo krastā. Nepateikšu kurā gadā, bet esmu redzējis, ka viss krasts ir noklāts ar medūzu atliekām biezā slānī, bet butes ķērās.

Pravieti, liecies mierā, speciālists tu hr… .
Raksts "Rīgas līča piekrastē atkal sāk ierasties medūzas". Citāts: … Pieaugušie dzīvnieki, beiguši vairošanās procesu, pamazām iet bojā, jo pieaugušā stadijā medūza vairs nepārziemo. Un tad nu šādi bojā gājuši vai vēl dzīvi eksemplāri tiek izskaloti piekrastē. … .
Raksts "FOTO: Latvijas pludmales "apsēdušas" medūzas". Citāts: … „Tas ir normāli,” stāsta Latvijas Dabas muzeja vecākais zoologs Edgars Dreijers. „Šajā laika periodā, kas ir vasaras beigas- augusts, septembris- medūzas, kas dzīvo Baltijas jūrā, savu dzīvi ir nodzīvojušas un pakāpeniski iet bojā. Līdz ar to jūra tās vienkārši izskalo krastā- līdzīgi kā aļģes vai gliemju čaulas. …

Sapalens,
Neesmu es speciālists ar diplomu šajā jomā.:). Vienkārši lasu, analizēju un rosinu domāt citus, aicinu uz dialogu citus, kā es vienmēr saku. Mana un tava versija ir gandrīz viena otru izslēdzoša, bet jautājums, manuprāt, paliek. Avotos rakstīts, ka medūzas veģetē stipri dziļākās vietās, dabisko ienaidnieku viņām ir maz. Tur kur viņas parādās, zivis no tiem apgabaliem tiek izspiestas ārā, galvenā iemesla dēļ, ka viņas apēd barības bāzi. Es Tavai versijai gandrīz pilnībā piekristu ar vienu nosacījumu, ja kaut kur stavētu rakstīts, ka viņas dodās pie jūras krastiem nolikt karoti. Mani mulsina viens apstāklis, proti, tādu nobeigušos" puņķi", skalojot pa grunti un viļņiem fiziski sašķaidītu momentāli, tās līdz krastiem nenonāktu 99% gadījumu. Varbūt es kļūdos, bet pēc analoģijas es runāju un spriežu tādēļ, ka esmu divus gadus nodzīvojis pie melnās jūras krastiem Adlerā. Medūzas tur ir deserta šķīvja lielumā, rudenī ir pie krasta bez sava skaita, lielas un dzīvas. Atsevišķi eksemplāri sasniedz vairāk par viena litra šķidruma tilpumu. Atpūtniekiem tīrais posts, bet bērni spēlējās, galvenais neieberzēt acīs, tad ir ziepes. Žēl, ka mūsu vidū tiešām nav kāds speciālists vārd tiešā nozīmē. Ja mēs izslēdzam abas versijas, tad ļoti iespējams, ka šobrīd pie vainas ir siltais ūdens un bušu migracijai ar medūzām nav nekāda sakara un zvejnieku stāstiem nav pamata. Speciālist, atsaucies!!!!!!!!! Vēlams tad vismaz kādu atsauci uz avotu.
Ļoti atvainojos to priekšā, kurus apgrūtina mani raksti šodien un turpmāk. Invalīdu ceru Jūsu starpā nav un visiem rādītājpirksts ir savā vietā. Pabrauciet ar peles ripulīti uz leju un nelasiet manus rakstus. To taču tik viegli izdarīt....kā mani ignorēt. Aicinu iztikt bez "dzēlībām", bez kurām atkal pāris indivīdi diezzin, vai spēs iztikt. "Tumsas nesējiem" gribu pateikt, ka aizskartais temats, pie tam nav manis ierosināts, bet ir vistiešākā sakarā ar copi jūrā. Vismaz man tā vēl sķiet pagaidām........., ja nu pēkšņi parādās "speciālists" :).
Sapalen, nekā personīga.:). Otrā rindkopa domāta tiem, kas zin uz kuriem tā attiecas.

Medūzu speciālisti ! Vienkārši mūsu medūzas augustā ,septembrī noliek karoti un viņas izskalo krastā, un neko viņas tur neaprij.Tā katru gadu.