Meteo.lv šodien piekrastē brāzmās solīja vēja ātrumu līdz 25m/s, bet atrodas taču neprātīgie, kuri šādos laika apstākļos nolemj paspiningot ezerā no mazām laivelēm. Tik tiešām Babītes ezers, brīžiem, līdzinājās mazai jūrai, bet ko tu padarīsi, ja nemiers dīda - jābrauc vien ir ;) Ezerā iebraucu no paša rīta, tad vēl vējiņš bija neliels, bet pieļāvu kļūdu. Zinot, ka pusdienlaikā sāks pūst stiprs D/R vējš, vajadzēja doties uz Gātes galu, lai atpakaļceļā vējš pats pūstu Vecupenieku bāzes virzienā, bet tā kā es šo galu slikti pārzinu, devos zināmākas takas mīdīt - sarkanā jumta virzienā. Ehh, tā nomocījies ar airiem es sen nebiju, aptuveni 6 stundas airēju bāzes virzienā. Ik pa 50m atpūtos, metu enkuru puduros, jo savādāk laivu uz vietas nebija iespējams noturēt. Kas attiecas uz pašu copi, tad pirmo reizi es tik daudz copju nerealizēju. Domāju, ka vismaz 30. Kāda zivtele tikai uzsita un prom bija, citu dabūju nedaudz pavilkt, bet tā uztaisa sveci un džerks no mutes ārā, kāda atlocīja stingerim lielo āķi, vienā gadījumā bremzi aizmirsu atpakaļ piegriezt un nesanāca piecirst. Vienvārdsakot, briesmas! :) Tomēr ar visu to, līdz laivai tika nogādātas 9 līdakas, no tām 5 mēra (53, 57, 58, 62, 62). Kā var redzēt pēc līdaku izmēriem, izskatās, ka lielās mammas barojās vakar, bet šodien uzdarbojas pusaudži. Tomēr nav iemesla nokārt degunu, svaigu gaisu paelpoju, muguras muskuļus izvingrināju, zivtiņa arī mājās nogādāta, tādēļ pietiek mocīt klaviatūru, jāiet cept līdaciņa, mmmmm :)
P.S. Visas 3 uz mājām atvestās līdakas bija ar ikriem.