Gint, Tu par ko? Zvirbuļiem, baložiem vai dūjām, jeb par zociālistisko revolūciju?
BrunoL, 18.septembris 2019, 09:29
Jautājums samu ekspertiem. Šogad tā nopietnāk pieķēros copei uz kvoku. Kurā mirklī jūs piecērtat makšķeri ņēmiena laikā? Uzreiz vai mēģinat iedot laiku samam kārtīgi iesūkt ēsmu? No 9 copēm sanāca izvilkt tikai divus samus. Āķis liels vienžuburis. Varbūt ir vērts padomāt par trīsžuburāķi?
Jurislap, 27.augusts 2019, 16:52
Es esmu izmēģinājies visādus veidus un esmu atgriezies pie copes ar pludiem. Uz kāta vien mani instinkti ir tikai kaitējuši man nevis palīdzējuši. Esmu vienu kātu salauzis taisot piecirtienu, līdz ar to ir nepieciešami kaut kādi signāli vai pazīmes, kad ir laiks cirst un kad jāgaida. Vispirms ieteiktu visiem samu copmaņiem, kuri to dara no laivas, atrast vienu video yutubē, kur rāda, kā akvārijā sams norij karūsu vai kaut ko tamlīdzīgu. (adreses diemžēl nav).Tas dos priekšstatu par to, ar kādu spēku un kādā ātrumā sams iesūc savu ēsmu. Tas notiek vienkārši zibenīgi. Un tad pie visa šī ir jāliek klāt nākamās lietas, cik varētu būt sams liels, cik izbadējies tas ir un tā tālāk. Par lielumu ir jāorientējās pēc strīpām eholotā. Jo tieši tā pat kā citām zivju sugām, arī samiem, pirmie izlūkos dodas tieši mazizmēri. Pr to, cik viņš ir badā parasti liecina tas, cik strauji viņš nāk augšā un cik ātri notiek pirmā piecope. Un copējot uz kāta bez pluda, tālāk ir laimes spēle. Var protams padot kātu uz leju bet vari trāpīt ar svinu pa galvu un sams būs prom kā likts. Tāpēc es atgriezos pie pludiem. Ir bijis, kad piecopē un izspļauj bet vienu reizi uzšauj ar kvoku un viņš atkal lien atpakaļ augšā un paika stāv tieši tur pat kur tā bija. Un pavērojiet, arī tad, kad copējat ar diviem kātiem, sams vienmēr otriz ceļas pie tā paša kāta, pie kura tas jau tiko bija. Ar pludu ir tā, arī tad, kad viņš piecopē un pluds sāk iet lejā, tas vēl nenozīmē, ka ēsma ir jau norīta. Tā var būt tikai iesūkšanas sākums. Paturat prātā to, ka sams stāv uz vietas un paika arī ir piesieta auklai un nav brīvi peldoša. tas neļauj paikai ieskriet sama rīklē tā, kā tam būtu dabiski jānotiek. Jāļauj pludam nogrimt no pusmetra vismaz līdz metram, ja var tad vēl drusku un tikai tad ir jāšauj. Bez pluda tā nemaz nevar izdarīt. Kāpēc tā vajag ? Tāpēc, ka nevar zināt, kā sams iesūcot barību rīkojas tālāk. Vai viņš grimst atpakaļ gaitā ar muti ciet, vai apgriežas ar galvu uz leju un dodas lejā. Ja tad, kad sams grimst atpakaļ gaitā, pat tad, kad abi vienžubura āķi ir tam mutē, pastāv liela varbūtība, ka jūs tos tukšus izrausiet tam no mutes. Jo barību saspiežot (aizverot muti) arī āķi nostājas plakaniski un nekas tos netraucē izraut laukā. Tiem, kuri ir izvilkuši samu uz vinžuburu āķiem, pievērsiet uzmanību, kurā vietā āķis ir aizķēries. Un visbiežāk tas ir tikai viens no abiem un mutes kakta mīkstajā daļā. Pie nosacījuma, ka sienat āķus pareizi, vienu uz vienu pusi un otru pretēji. Toties trīšžuburi lielākoties ir veikuši caurdūrienu tieši augšdaļā caursitot cieto čaumalu. Respektīvi tur, kur tas atradās, kad veicāt piecirtienu. Bet tas nenozīmē, ka trīsžuburis ir veiksmīgāks vai produktīvāks par vienžuburi, nebūt ne. Tiko sams viņu sajūt, tā tik pat ātri cik to ierij, viņš viņu arī izspļauj, pie tam pliku un bez neviena tārpa vai citas paikas, kas nu tur uz āķi jums bija. Un nav svarīgi, cik daziļi tas jau bija novilcis pludu lejā. Bieži gadās tā, ka izspļauj tieši tad, kad jūs veicat piecirtienu. Vēl viens novērojums. Pavasarī līdz vasaras sākumam sams ir daudz drošāks un protams arī lielākā badā, līdz ar to copes tādas kā vajag. Tuvāk rudenim sams ir palicis gudrāks, arī šo to jau dabūjis bez jūsu palīdzibas apēst un ir nesalīdzināmi tramīgāks, līdz ar to arī copes tādas, nekādas. Piepeld, pasūc, jūt ka nenāk, uzreiz spļauj ārā un peld lejā. Un otreiz tādu pacelt ir gandrīz neiespējami. Līdz ar to, es rudenī lieku vienu nelielu troiņiku un šauju uz augšu taisni un daudz ātrāk. Par paikām. Visdrošāk laikam cope notiek uz dzīvo plici, otrā vietā es liktu naktstārpu pušķi, trešaja vietā gliemenes gabalus, pēc tam zivs filejas un pēdēja vietā cāļu aknas. Vardes un citas barības neizmantoju. Uz gruntenēm no krasta šī secība mainās, jo tad barību lasa no zemes un vai tā kustas vai nē, vairs nav tik lielas nozimes. Copējot no laivas kustīgai barībai ir izšķiroša nozīme. Ja tā ir nekustīga, tad kustināšanu ir jāveic jums pašiem.
Nu apmēram tādi ir mani vērojumi.
veliks, 30.augusts 2019, 09:39
Jautājums samu ekspertiem. Šogad tā nopietnāk pieķēros copei uz kvoku. Kurā mirklī jūs piecērtat makšķeri ņēmiena laikā? Uzreiz vai mēģinat iedot laiku samam kārtīgi iesūkt ēsmu? No 9 copēm sanāca izvilkt tikai divus samus. Āķis liels vienžuburis. Varbūt ir vērts padomāt par trīsžuburāķi?
Jurislap, 27.augusts 2019, 16:52
Es esmu izmēģinājies visādus veidus un esmu atgriezies pie copes ar pludiem. Uz kāta vien mani instinkti ir tikai kaitējuši man nevis palīdzējuši. Esmu vienu kātu salauzis taisot piecirtienu, līdz ar to ir nepieciešami kaut kādi signāli vai pazīmes, kad ir laiks cirst un kad jāgaida. Vispirms ieteiktu visiem samu copmaņiem, kuri to dara no laivas, atrast vienu video yutubē, kur rāda, kā akvārijā sams norij karūsu vai kaut ko tamlīdzīgu. (adreses diemžēl nav).Tas dos priekšstatu par to, ar kādu spēku un kādā ātrumā sams iesūc savu ēsmu. Tas notiek vienkārši zibenīgi. Un tad pie visa šī ir jāliek klāt nākamās lietas, cik varētu būt sams liels, cik izbadējies tas ir un tā tālāk. Par lielumu ir jāorientējās pēc strīpām eholotā. Jo tieši tā pat kā citām zivju sugām, arī samiem, pirmie izlūkos dodas tieši mazizmēri. Pr to, cik viņš ir badā parasti liecina tas, cik strauji viņš nāk augšā un cik ātri notiek pirmā piecope. Un copējot uz kāta bez pluda, tālāk ir laimes spēle. Var protams padot kātu uz leju bet vari trāpīt ar svinu pa galvu un sams būs prom kā likts. Tāpēc es atgriezos pie pludiem. Ir bijis, kad piecopē un izspļauj bet vienu reizi uzšauj ar kvoku un viņš atkal lien atpakaļ augšā un paika stāv tieši tur pat kur tā bija. Un pavērojiet, arī tad, kad copējat ar diviem kātiem, sams vienmēr otriz ceļas pie tā paša kāta, pie kura tas jau tiko bija. Ar pludu ir tā, arī tad, kad viņš piecopē un pluds sāk iet lejā, tas vēl nenozīmē, ka ēsma ir jau norīta. Tā var būt tikai iesūkšanas sākums. Paturat prātā to, ka sams stāv uz vietas un paika arī ir piesieta auklai un nav brīvi peldoša. tas neļauj paikai ieskriet sama rīklē tā, kā tam būtu dabiski jānotiek. Jāļauj pludam nogrimt no pusmetra vismaz līdz metram, ja var tad vēl drusku un tikai tad ir jāšauj. Bez pluda tā nemaz nevar izdarīt. Kāpēc tā vajag ? Tāpēc, ka nevar zināt, kā sams iesūcot barību rīkojas tālāk. Vai viņš grimst atpakaļ gaitā ar muti ciet, vai apgriežas ar galvu uz leju un dodas lejā. Ja tad, kad sams grimst atpakaļ gaitā, pat tad, kad abi vienžubura āķi ir tam mutē, pastāv liela varbūtība, ka jūs tos tukšus izrausiet tam no mutes. Jo barību saspiežot (aizverot muti) arī āķi nostājas plakaniski un nekas tos netraucē izraut laukā. Tiem, kuri ir izvilkuši samu uz vinžuburu āķiem, pievērsiet uzmanību, kurā vietā āķis ir aizķēries. Un visbiežāk tas ir tikai viens no abiem un mutes kakta mīkstajā daļā. Pie nosacījuma, ka sienat āķus pareizi, vienu uz vienu pusi un otru pretēji. Toties trīšžuburi lielākoties ir veikuši caurdūrienu tieši augšdaļā caursitot cieto čaumalu. Respektīvi tur, kur tas atradās, kad veicāt piecirtienu. Bet tas nenozīmē, ka trīsžuburis ir veiksmīgāks vai produktīvāks par vienžuburi, nebūt ne. Tiko sams viņu sajūt, tā tik pat ātri cik to ierij, viņš viņu arī izspļauj, pie tam pliku un bez neviena tārpa vai citas paikas, kas nu tur uz āķi jums bija. Un nav svarīgi, cik daziļi tas jau bija novilcis pludu lejā. Bieži gadās tā, ka izspļauj tieši tad, kad jūs veicat piecirtienu. Vēl viens novērojums. Pavasarī līdz vasaras sākumam sams ir daudz drošāks un protams arī lielākā badā, līdz ar to copes tādas kā vajag. Tuvāk rudenim sams ir palicis gudrāks, arī šo to jau dabūjis bez jūsu palīdzibas apēst un ir nesalīdzināmi tramīgāks, līdz ar to arī copes tādas, nekādas. Piepeld, pasūc, jūt ka nenāk, uzreiz spļauj ārā un peld lejā. Un otreiz tādu pacelt ir gandrīz neiespējami. Līdz ar to, es rudenī lieku vienu nelielu troiņiku un šauju uz augšu taisni un daudz ātrāk. Par paikām. Visdrošāk laikam cope notiek uz dzīvo plici, otrā vietā es liktu naktstārpu pušķi, trešaja vietā gliemenes gabalus, pēc tam zivs filejas un pēdēja vietā cāļu aknas. Vardes un citas barības neizmantoju. Uz gruntenēm no krasta šī secība mainās, jo tad barību lasa no zemes un vai tā kustas vai nē, vairs nav tik lielas nozimes. Copējot no laivas kustīgai barībai ir izšķiroša nozīme. Ja tā ir nekustīga, tad kustināšanu ir jāveic jums pašiem.
Nu apmēram tādi ir mani vērojumi.
veliks, 30.augusts 2019, 09:39
Jautājums samu ekspertiem. Šogad tā nopietnāk pieķēros copei uz kvoku. Kurā mirklī jūs piecērtat makšķeri ņēmiena laikā? Uzreiz vai mēģinat iedot laiku samam kārtīgi iesūkt ēsmu? No 9 copēm sanāca izvilkt tikai divus samus. Āķis liels vienžuburis. Varbūt ir vērts padomāt par trīsžuburāķi?
Jurislap, 27.augusts 2019, 16:52
Es esmu izmēģinājies visādus veidus un esmu atgriezies pie copes ar pludiem. Uz kāta vien mani instinkti ir tikai kaitējuši man nevis palīdzējuši. Esmu vienu kātu salauzis taisot piecirtienu, līdz ar to ir nepieciešami kaut kādi signāli vai pazīmes, kad ir laiks cirst un kad jāgaida. Vispirms ieteiktu visiem samu copmaņiem, kuri to dara no laivas, atrast vienu video yutubē, kur rāda, kā akvārijā sams norij karūsu vai kaut ko tamlīdzīgu. (adreses diemžēl nav).Tas dos priekšstatu par to, ar kādu spēku un kādā ātrumā sams iesūc savu ēsmu. Tas notiek vienkārši zibenīgi. Un tad pie visa šī ir jāliek klāt nākamās lietas, cik varētu būt sams liels, cik izbadējies tas ir un tā tālāk. Par lielumu ir jāorientējās pēc strīpām eholotā. Jo tieši tā pat kā citām zivju sugām, arī samiem, pirmie izlūkos dodas tieši mazizmēri. Pr to, cik viņš ir badā parasti liecina tas, cik strauji viņš nāk augšā un cik ātri notiek pirmā piecope. Un copējot uz kāta bez pluda, tālāk ir laimes spēle. Var protams padot kātu uz leju bet vari trāpīt ar svinu pa galvu un sams būs prom kā likts. Tāpēc es atgriezos pie pludiem. Ir bijis, kad piecopē un izspļauj bet vienu reizi uzšauj ar kvoku un viņš atkal lien atpakaļ augšā un paika stāv tieši tur pat kur tā bija. Un pavērojiet, arī tad, kad copējat ar diviem kātiem, sams vienmēr otriz ceļas pie tā paša kāta, pie kura tas jau tiko bija. Ar pludu ir tā, arī tad, kad viņš piecopē un pluds sāk iet lejā, tas vēl nenozīmē, ka ēsma ir jau norīta. Tā var būt tikai iesūkšanas sākums. Paturat prātā to, ka sams stāv uz vietas un paika arī ir piesieta auklai un nav brīvi peldoša. tas neļauj paikai ieskriet sama rīklē tā, kā tam būtu dabiski jānotiek. Jāļauj pludam nogrimt no pusmetra vismaz līdz metram, ja var tad vēl drusku un tikai tad ir jāšauj. Bez pluda tā nemaz nevar izdarīt. Kāpēc tā vajag ? Tāpēc, ka nevar zināt, kā sams iesūcot barību rīkojas tālāk. Vai viņš grimst atpakaļ gaitā ar muti ciet, vai apgriežas ar galvu uz leju un dodas lejā. Ja tad, kad sams grimst atpakaļ gaitā, pat tad, kad abi vienžubura āķi ir tam mutē, pastāv liela varbūtība, ka jūs tos tukšus izrausiet tam no mutes. Jo barību saspiežot (aizverot muti) arī āķi nostājas plakaniski un nekas tos netraucē izraut laukā. Tiem, kuri ir izvilkuši samu uz vinžuburu āķiem, pievērsiet uzmanību, kurā vietā āķis ir aizķēries. Un visbiežāk tas ir tikai viens no abiem un mutes kakta mīkstajā daļā. Pie nosacījuma, ka sienat āķus pareizi, vienu uz vienu pusi un otru pretēji. Toties trīšžuburi lielākoties ir veikuši caurdūrienu tieši augšdaļā caursitot cieto čaumalu. Respektīvi tur, kur tas atradās, kad veicāt piecirtienu. Bet tas nenozīmē, ka trīsžuburis ir veiksmīgāks vai produktīvāks par vienžuburi, nebūt ne. Tiko sams viņu sajūt, tā tik pat ātri cik to ierij, viņš viņu arī izspļauj, pie tam pliku un bez neviena tārpa vai citas paikas, kas nu tur uz āķi jums bija. Un nav svarīgi, cik daziļi tas jau bija novilcis pludu lejā. Bieži gadās tā, ka izspļauj tieši tad, kad jūs veicat piecirtienu. Vēl viens novērojums. Pavasarī līdz vasaras sākumam sams ir daudz drošāks un protams arī lielākā badā, līdz ar to copes tādas kā vajag. Tuvāk rudenim sams ir palicis gudrāks, arī šo to jau dabūjis bez jūsu palīdzibas apēst un ir nesalīdzināmi tramīgāks, līdz ar to arī copes tādas, nekādas. Piepeld, pasūc, jūt ka nenāk, uzreiz spļauj ārā un peld lejā. Un otreiz tādu pacelt ir gandrīz neiespējami. Līdz ar to, es rudenī lieku vienu nelielu troiņiku un šauju uz augšu taisni un daudz ātrāk. Par paikām. Visdrošāk laikam cope notiek uz dzīvo plici, otrā vietā es liktu naktstārpu pušķi, trešaja vietā gliemenes gabalus, pēc tam zivs filejas un pēdēja vietā cāļu aknas. Vardes un citas barības neizmantoju. Uz gruntenēm no krasta šī secība mainās, jo tad barību lasa no zemes un vai tā kustas vai nē, vairs nav tik lielas nozimes. Copējot no laivas kustīgai barībai ir izšķiroša nozīme. Ja tā ir nekustīga, tad kustināšanu ir jāveic jums pašiem.
Nu apmēram tādi ir mani vērojumi.
veliks, 30.augusts 2019, 09:39
Uz zvirbuļiem arī..)
Malgomajfisk, 3.septembris 2019, 18:32
Vēl aizmirsu pateikt, paikai bija naktstārpi un uz otra kāta laba izmēra un dzīvīgs plicis bet visas copes tikai uz tārpiem, plici neviens negribēja.
veliks, 2.septembris 2019, 13:21
Mīļais draugs, tai video sams ēd karpu, bet Tu uz plici sēdi... interesanti pats ko izvēlētos, plici vai karpu??! :))
Ne asakas! :)
daddy_j, 2.septembris 2019, 13:29
Vēl aizmirsu pateikt, paikai bija naktstārpi un uz otra kāta laba izmēra un dzīvīgs plicis bet visas copes tikai uz tārpiem, plici neviens negribēja.
veliks, 2.septembris 2019, 13:21
Uzreiz cērtu tikai tad kad kātu no rokām rauj ārā. Pārējās copes gaidu. Bieži izspļauj. Tas ir pie lietas. Ja katru copi izvilks tad samu nebūs.
urmaas, 27.augusts 2019, 19:11
