Pravietis [12:16]: keners [10:58]: Atbraucām jau iepriekš, lai sameklētu vietiņu, atradām noenkurojāmies,copējam, nevienam netraucējam! Te pēkšņi no rīta atbrauc kompānija. Vienam no tās kompānijas laikam jūrā maz vietas bija, bez nekādiem sirdsapziņas pārmetumiem, iebrien man tieši priekšā kur es metu, sadur savaus turētājus un copē... Kā Jūs vīri rikotos manā vietā?pPēc būtības tie ir pašnāvnieki, kas pārkāpj gan copes noteikumus, gan apdraud sabiedrisko kārtību. Tātad jāziņo policijai. Iedomājies, ja trāpa pa galvu ar 180 gr. asa gala lasīti, kas mesta ar tālmetienu jūras fideri. Nāktos to vilkt ārā no pelēkās vielas putras, jo smadzeņu veidojumu diez vai konstatētu. :).Neviens nav liedzis brist utt. Nav tāda lieguma. Savulaik, jūras festivāla Jūrkalnē un Kolkas mačos, tieši DROŠĪBAS apsvērumu dēļ, pieņēma punktu par bradāšanas liegumu. Bet tas ir tikai sacensībās! Uz ikdienas copi tas neattiecās!
urmaas, 18.oktobris 2019, 14:43
Es nerunāju par brišanu, brist tiešām nav aizliegts. Noteikumi paredz, ka katrs izmanto gar jūru tauvas joslu 20 platumā gar krastu. Šajā gadījumā iebridušais daunis nostājās ar pakausi pret krastā esošo makšķernieku, kas izdara tālmetienus jūrā. Atnakušajam daunim ir jābūt noskaidrojušam un saprotamiem krastā esošā makšķernieka makšķerēšanas paņēmieni. Krastā esošais nestāv ar pludiņmakšķeri un neķer stagarus. Pirmkārt, daunis pakļauj pie šādiem apstākļiem savu dzīvību briesmām. Otrkārt, viņš liedz arī izmantot krastā ēsošajam makšķerniekam likumiskās tiesības makšķerēt. Treškārt daunis tādā veidā apzināti traucē sabiedrisko mieru, provocējot skandālu, rada neērtības un stresu krastā palikušajam makšķerniekam, kuram ir pamatotas aizdomas, ka kļūdas rezultātā, viņš ar savu rīcību var nogalināt dauni. Dauņa rīcības rezultātā iestājas sekas, ka krastā palikušais makšķernieks ir spiests aiziet no savas vietas un tiek paralizētas viņa iespējas makšķerēt. Tā ir sabiedriskā miera traucēšana, klusējot, bez vārdiem, jo viņam jāapzinās, protams pie nosacījuma, ja daunis ir garīgi vesels, ka krastā esošais makšķernieks baidīsies izdarīt iemetienus, lai viņu (dauni) netraumētu. Šajā situācijā darbs arī būtu psihiatram, jo dauņa attieksme pret savu veselību garīgi veselam cilvēkam šķiet , ne tikai ir pavirša, bet iespējams arī neadekvāta. Pieļāvums, tam, ka krastā esošājam makšķerniekam ir jāspēj prast nekļūdīgi mest gar ausi, manuprāt. neiztur nekādu kritiku. Jo ķļūdas sekas mūsu konkrētajā gadījumā var būt nāves iestāšanās( līdz 180 gr. svins), un tas viņam ,ja viņš ir pieskaitāms ir jābūt saprotamam. Ja viņš šos apstākļus nevar uztvert kaut kādu iemeslu dēļ, t,sk, alkohols, tad jautājums paceļas par nosūtīšanu pie speciālistiem. Ja speciālists pateiks, ka viņš nav garīgi vesels, vai ir daļēji pieskaitāms, tad iespējams dauni nevarēs saukt pie atbildības. Bet, ja pie lietas būs alkohola reibums konstatēts, tad tas būs vainas pastiprinošs apstāklis. Statistika Latvijā ar psihiskām saslimšanām, novirzēm ir dramatiska. Iedomāties nevari kādi cipari figurē. Protams, ka visi uzskaitē esošie nav nepieskaitami.
18.oktobris 2019, 16:25 | links
