Praktiski ziemā tikai bļitkoju Ar ķikuriem un tirināšanu aizraujos galīgas bezizejas pēc.Praktiski izkosti ir visi Kurzemes ezeri .Usmā šancēju ar Peipusa rīkiem un sekuhām .Engure Kaņieris Babīte ar mazajām karūsiņām un mailītēm Asari ļoti atsaucīgi Lai iemācītos izdancināt bļitku vilabāk ir sēsties kādam onkam pie kastes un vērot To izstāstīt nevar ir jāredz un vislabāk ar skaidrojumu kas un kā ....Usmā bija leģendārs vīrs Brunfricis ,bez spaiņa ar asariem viņš mājās negāja Tas bija bļitku virtuozs Daudzas bļitkas bija no viņa nošpikotas un palaistas tautās.Dažreiz bija tikai 3 asari ,bet tie aizņēma visu spaņņa tilpumu :)
bums, 11.decembris 2019, 19:15
Es gan tik strikti nerīkojos.
Ņemu līdz gan bļitkas, gan mormiškas ar baltajiem un motili.
Varu izstāstīt kāpēc. Kādu brīdi, savā copēšanas laikā, vairāk ticēju mormiškai.
Kādu dienu aizbraucu uz Babīti, nostaigājos un nourbos līks, taču bija tikai kādi pāris asareļi noķerti ar motili.
Gāju jau lēnām uz krastu, sāka krēslot, kad, pa ceļam, piegāju klāt vienai kompānijai, kur čaļi vilka cikliski, te viens, te otrs.
Negribējās uzbāzties, bet, garām ejot, ieraudzīju, ka tie strādā ar bļitkām. Pagāju arī es kādu gabalu uz krasta pusi, izurbos un paņēmu bļitku. Ko doājiet, 15 - 20 minūtēs kastē! bija 2/3 piepildītas. Fantastiski!
Nosēdēju līdz tumsai un ar smagu kasti gāju uz mašīnu.
No tās reizes man vienmēr ir līdzi viss komklekts, ej nu tu sazini, kas no tā un kad noderēs.
Tāda tā pieredze gadījās.