Runājot par bļitkām Ķīšezerā. Mans vectēvs bija meistars liels, pats ir sataisījis un atstājis mantojumā vismaz 5 kg strādājošu bļitku, jo bļitkošanas māksla viņam bija ļoti tuva, bet tikai dažās vietās - pavasarī savulaik ķīšezera kanālā tika vilkti ļoti skaisti asaru lomi, vasarā bļitkas tika mazliet noglabātas un rudenī vilktas ārā, lai Daugavā dotos pēc druknajiem zandartiem, tāpat arī ziemā bļitkas tika izmantotas tikai un vienīgi Daugavā asaru un zandartu copei. ķīšezerā vectēvs pat bļitku nemaz uz ledus neņēma līdzi, un strādāja tikai uz murmuli, es nu jau gadus 7 uz copi dodos bez viņa, bļitkas kastē man ir vienmēr, bet cik esmu provējis praktiski vispār neko neesmu dabujis, vismaz tajās vietās, kurās es dodos uz copi ķīsī. Ezers jau ir liels un citā ezera galā varbūt notiek kas cits, bet nu....mans veidoklis, ka ķīsītī efektīvāk ir strādāt uz murmuļa.
14.janvāris 2010, 09:12 |
links