Rezumē par šo brīvdienu copi. Piektdien pēc darba ierados pie upes ap 15:00. Iesēdos pagājušās nedēļas vieta, blakus sēdēja viena kompānija. Kamēr es samaisīju barību nu jau 16:00. Sāku aktīvi darboties, pēc 15 minūtēm pirmā vimba krastā. Līdz plkst 18:00 noķēru 9 vimbas. (noķert nenozīmē paturēt). Man cope super, blakus kompānijai nevienu zivi neredzēju. Sestdien neskatoties uz trako vēju, nolēmu tomēr braukt uz vakara copi. 14:00 esmu pie upes. Laiks trakāks nekā biju iedomājies, bet nu esmu atbraucis - jāmēģina. Divas stundas nocīnījos, sākumā ar 2 fīderiem. Sapratu, ka ar 2 nekas nesanāks, vienu noliku malā. Bet kā es necenstos, vienu copi tik redzēju, bet bez rezultāta. Izdomāju pārbraukt. Nomainot vietu, atradu aizvēju un līdz tumsai 1 vimbu tomēr noķēru. Šodien izdomāju vairāk laika veltīt copei. 10:00 pie upes. Barība, iekārtošanās, nu jau 11:00. Aktīvi baroju, zivis ir, copes ir, rezultāta nav. Laikam aukstums darīja savu un zivīm ēst negribas. Copes tik uzmanības, ka piecirst īsti nesanāk. Skatos kompānijas sāk doties mājās, vietā brauc citas. Bet zivis apkārt neredzu. Nu man sāka copes nedaudz realizēties. Viena zivs stundā. Situācija nemainās līdz plkst 15:00,tad copēt sāk aktīvāk un kad taisījos prom 2 vimbas noķēru pēc kārtas. Pa dienu 8 vimbas. (atkārtojas, noķerts nenozīmē paturēts). Kopumā labi pavadītas brīvdienas. Ja saprot štelli un bišku piestrādā, pie zivs var tikt. Tie kas sēž un sauļojās, tie brauc bez zivīm. Manis aprakstītais storijs ir par Lielupes posmu ap un virs Teteles.
15.marts 2020, 21:13 | links