Līdakas

uz kadiem piemeram kada firma????

Man patīk ķert līdakas uz visādiem mānekļiem!

ES JAU VAIRAKUS GADUS KERU LIDAKAS UN GRIBU DZIRDET, KA CITIEM VEICAS LIDAKU COPĒ DODIET ZUŅAS UN JAUNUMUS>

Muļķojies tur augšā tālāk!

Likās ka līdakas ir gudras, bet ar šo video domas paliek citas. Kaut gan kad ēst gribās ...

ups sory pa daudz nokopeju bet apaksa ir pa lidaku ari :)

Zivis
Receptes
Inventārs
Rekordi
Lapas veidotājs





Mailīte




Mailīte ir neliela,8…9 cm gara zivtiņa, parasti uzturas bariņos strautos un upītēs ar nelielu straumi. Ķermenis slaids, galva noapaļota, maza mute ar viegli izliektu un nedaudz garāku apakšžokli. Piere šaura, plakana. Sānlīnija vienmēr ar pārtraukumiem. Zvīņas sīkas, vēders kails, tikai aiz žaunu spraugas katrā pusē uz vēdera ir svītras no 7…8 zvīņu rindām. Krūšu spuras noapaļotas, muguras un tūpļa spuras viegli ieapaļas. Ķermeņa sānos lieli, bet ne izteikti plankumi. Sāniem dažreiz zeltains spīdums. Parasti vēders balts, spuras dzeltenīgas. Nārsta laikā krāsa sevišķi izteikta. Nārsto aprīlī, maijā. Dzīvo vienmēr baros krasta tuvumā- tīros, dzestros ūdeņos ar smilšainu gultni. Barojas ar citu zivju ikriem, tārpiem, kukaiņiem, vēžveidīgajiem un ūdensaugiem.




Vīķe (jugliņš)




Latvijas upēs un ezeros plaši izplatīta zivs. Parasti uzturas lēnās, klusās vietās straumju malās un atvaru augšgalos ūdens virsējos slāņos. Tā ir 12…15 gara zivtiņa. Mugura zilganā krāsā, sāni sudraboti. Barojas ar kukaiņiem un zivju ikriem, kurus iznīcina lielā daudzumā. Nārsto maijā un jūnijā.



Grundulis




Upju zivs, kas uzturas ne visai straujos ūdeņos ar oļu vai smilts gultni. Bieži sastopama atvaru pastraumēs un parasti uzturas ūdens apakšējos slāņos ,bet ūdens virsējs un vidējos slāņos sastopama reti. Grunduļi sastopami arī ezeros, bet tur tie meklējami vietās ar smilšainu un grants gultni. Pārtiek no citu zivju ikriem, tārpiem un kukaiņu kāpuriem. Nārsto aprīļa beigās līdz jūnijam.
Grundulis ir neliela saldūdens zivs, līdz 20 cm, parasti 10…15 cm gara, ar gandrīz apaļu ķermeni. Uz muguras un sānlīnijas tumši plankumi (6…12) uz zaļganbrūna pamata. Iedzelteni sāni, muguras un astes spuras arī plankumotas, sudrabota vēderdaļa. Zvīņas diezgan lielas. Pie virslūpas mutes kaktiņos divi labi attīstīti taustekļi. Ķermeņa krāsa un forma mainīga.



Rauda




Rauda ir plaši izplatīta saldūdens zivs, skaista un veikla. Tā sastopama upēs, ezeros, strautos, izņemot kūdrainus ezerus. Raudas labprāt mēdz uzturēties tīrā ūdenī ar grantainu un oļainu gultni, bet izvairās no auksta un strauja ūdens; mīl lēni tekošu un siltu ūdeni, vietas, kas bagātas ar ūdensaugiem. Pavasarī un vasarā uzturas seklās vietās mazos pulciņos, sākoties ziemai, salasās baros dziļās vietās. Raudas barojas ar ūdensaugiem, kukaiņiem un to kāpuriem.
Ķermenis no sāniem saspiests. Mugura parasti zaļgani melna, sāni gaišāki, vēders sudrabains. Raudas krāsa ļoti mainīga un atkarīga no ūdens ķīmiskā sastāva un citiem ārējās vides apstākļiem. Muguras un astes spuras, pārējās oranžas vai sarkanas.
Neraugoties, ka rauda ir sīka zivs un aug lēni, tās klātbūtne ezeros ir vēlama, jo tā noder vērtīgu plēsīgo zivju barībai, turklāt tā barojas ar ūdensaugiem, ko citas ezera zivis, atskaitot ruduli, neizmanto un tātad nav citām zivīm konkurents barības ziņā.



Karūsa




Latvijas ūdeņos ļoti izplatīta zivs. Tā sastopama gan upju līčos, gan ezeros un dīķos un ir ļoti neizvēlīga ūdensapstākļu ziņā. Parasti karūsas uzturas krastu un zālāju tuvumā. Karūsām ir dažāda nokrāsa. Nelielos ezeros un dīķos tās ir zeltaini brūnganas un platas brūnām spurām. Tekošos ūdeņos tās ir iegarenas, sudrabainas ar tērauda mirdzumu. Purns strups, piere plata. Karūsa ir tipiska zivs, kas pārtiek no zemākiem vēžveidīgajiem un ūdensaugiem. Nārsto maija beigās un jūnija sākumā.



Līnis




Līnis ir kūtra zivs, mīl stāvošus vai lēni tekošus, ūdenszālēm aizaugušus ūdeņus, tāpēc dzīvo ezeros, dīķos, kā arī upju līčos un attekās ar dūņainu dibenu. Pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem, kurus atrod dūņās, kāpuriem. Pārtikas un skābekļa ziņā līnis ir vispieticīgākā zivs, taču ļoti jūtīgs pret strauju temperatūras maiņu un miesas bojājumiem.
Līņa ķermenis klāts sīkām zvīņām un biezu gļotu kārtu. Zvīņas iegarenas, dziļi iespiedušās ādā. Maza mute. Pie virslūpas mutes kaktiņos divi taustekļi. Nelielas sarkanas acis. Mugura tumši zaļa, sāni olīvzaļi ar zeltainu spīdumu, vēders pelēcīgs.
Nārsto maija beigās un jūnija sākumā. Mazuļi barojas ar planktonu, pieaugušie līņi barojas ar dibena faunu- sīkiem kāpuriem, tārpiem, sīkiem vēžveidīgajiem. Četru gadu vecumā var sasniegt 1 kg svaru.



Plicis




Plicis pēc dabas ir kūtra zivs, dzīvo ezeros un dīķos, arī lēni plūstošās upēs ar mālainu vai smilšainu gultni. Tāpat kā plaudis, mīl tekošu, siltu un dziļu ūdeni. Parasti dzīvo turpat, kur plauži, jo prasības pēc ūdens bioloģiskajām īpašībām ir tādas pašas. Latvijas ūdeņos satopams lielā daudzumā.
Pēc ārējā izskata līdzīgs plaudim. Vienu no otra var atšķirt pēc zobiem- plaudim zobi ir vienā rindā, bet plicim divās. Nārsto parasti maija beigās vai jūnija sākumā.
Plicis aug ļoti lēni, tikai septītajā gadā tā garums pārsniedz 20 cm. Tā gaļa ir asakaina un negaršīga. Pliči uzskatāmi par " zivīm nezālēm" , jo ir barības konkurenti plaužiem un lielā daudzumā iznīcina citu zivju ikrus.



Rudulis




Rudulis ir ļoti līdzīgs raudai, tomēr raksturīgā augšup vērtā mute un spilgtā krāsa ļauj to atšķirt no raudas. Tam ir mazāka galva, augšžoklis nedaudz garāks par apakšējo, rīkles zobi divās rindās. Garums 20…30 cm, svars 500…800 g.
Rudulis ir mierīga, veikla un uzmanīga zivs, kas nemīl straujus ūdeņus. Sastopams zāļainos ezeros un lēni tekošās, augiem bagātās upēs. Mīl vidēja dziļuma, saules apspīdētus ūdeņus, kuros tie vienmēr uzturas baros. Krāsas ziņā rudulis ir viena no skaistākajām zivīm, kas satopamas Latvijas ūdeņos. Ruduļa mugura ir tumšbrūna, ar zaļganu nokrāsu. Sāni gaiši dzelteni- zeltīti. Priekšspuras tumšpelēkas , bet pārējās spuras sarkanas. Ap zvīņu malām rudulim ir zeltaini brūna svītriņa
Rudulis ir drusku biezāks un platāks par raudu un vairāk līdzinās plaudim. Acis oranžas ar sarkanu punktu virspusē. Mazākiem un jaunākiem ruduļiem krāsa sudrabota, gaišāka, un spuras viņiem ievērojami gaišākas, bālākas.
Iecienītākā dzīves vieta ruduļiem ir upju līči un attekas, kā arī upēm savienoti dīķi un ezeri, kur daudz meldru, niedru un citu ūdens augu. Šeit tie bieži sastopami karūsu, līņu un plaužu sabiedrībā. Rudulis nav pieskaitāms pie klejotājzivīm un reti ka atstāj savas iemīļotās vietas. Parasti tas uzturas seklā ūdenī starp ūdensaugiem, sevišķi meldriem; tekošās upēs rudulis gandrīz nav sastopams. Barībai rudulis izmanto augus, kukaiņus, kāpurus un tārpus. Pavasarī rudulis pārtiek no peldošām ūdenszālēm, tādēļ arī pieņem it kā zaļāku nokrāsu, un tā gaļa kļūst rūgtāka, ar dūņu piegaršu. Rudeņos ruduļi parasti pāriet uz dziļām un klusām vietām pārziemošanai.




Plaudis




Daļēji plaudis ir caurgājēja zivs, sastopama ezeros, upēs un Rīgas jūras līcī. Plaudis ir tipiska gultnes zivs; parasti pulcējas lielos baros vietās ar lēnu straumi vai pilnīgi bez straumes un uzmeklē dziļas bedres, līčus. Izskalotus iedobumus pie kraujiem krastiem, vietas pie nogrimušām siekstām, akmeņiem, mālu klučiem utt. Sevišķi daudz plaužu salasās augšpus upju aizsprostiem un dambjiem, kur pietiekams dziļums un daudz siekstu.
Plaužiem patīk vietas ar mālainu gultni, kas pārklāta ar plānu kārtiņu dūņu. Ezeros, dīķos un uzstādinātās ūdenskrātuvēs plauži apmetas līdzīgās vietās, bet zināmā attālumā no krasta. Nelielie plauži sastopami arī starp ūdensaugiem.
Plauža ķermenis ir augsts , no sāniem saspiests; maza, šķībi novietota mute. Parasti mūsu ūdeņos sastopamie plauži ir 30…80 cm gari, 0,6 un vairāk kilogramus smagi.
Pieaugušie plauži ir zeltītā krāsā, bet jaunākie vairāk sudraboti; spuras tumši pelēkas. Barojas galvenokārt ar ūdens kukaiņiem, zemākiem vēžveidīgajiem, odu kāpuriem un jaunajiem ūdensaugu dzinumiem.



Sapals




Sapals ir liela saldūdens zivs- 40…50 cm gara, svarā 1…2,5 kg. Ir sastopami arī lielāki sapali.
Dzīvesvietai sapals izvēlas ne visai straujas upes ar atvariem un kokiem, krūmiem apaugušiem krastiem. Sapals ir uzmanīga zivs- jo vecāks sapals, jo tas uzmanīgāks. Pat novērošanu tas necieš un ātri noslēpjas, lai pēc klusuma brīža atkal lēni, nemanot iznirtu ūdens virsējos slāņos. Klusās rīta stundās un vakaros sapali ir ļoti kustīgi un spēlējas ūdens virsējos slāņos.
Galvas garums mazāks par ķermeņa augstumu vai gandrīz tam līdzīgs. Muguras spura viegli noapaļota. Piere plata, plakana. Vēders no sāniem drusku saspiests. Mugura tumši zaļa, muguras un astes spuras tumšas. Krūšu, vēdera spuras- oranžas vai sarkanas. Dažreiz tumšs plankums aiz žaunu vāka, pie krūšu spuras pamatnes. Katras zvīņas malā tumši punkti.
Sapali satopami vidējās un lielās upēs ar vēsu ūdeni un smilšainu akmeņainu gultni. Bieži tie uzturas pie tiltu balstiem un dzirnavu dambjiem. Lielākie sapali parasti satopami upju dziļākās vietās, straumē aiz akmeņiem, bet vidēja lieluma mazākie satopami arī seklākās vietās ar kokiem un krūmiem apaugušiem krastiem. Sapals barojas ar kukaiņiem, kukaiņu kāpuriem, mazām zivtiņām un citu barību.



Baltais sapals




Baltais sapals jeb tulcis ir ļoti līdzīgs sapalam, arī dzīvesvietas upēs tam ir turpat, kur sapalam. Baltais sapals pēc auguma ir mazāks par sapalu un atgādina mazos sapalēnus, bet ķermeņa uzbūve ir nedaudz plānāka, krāsa gaišāka, mute mazāka un galva šaurāka. Ķermenis mēreni garš, gandrīz apaļš. Rīkles zobi gludi. Pire viegli izliekta. Purns īss. Mugura un vēders nav saspiesti. Astes spura viegli izgriezta un diezgan gara.
Garumā līdz 20 cm, reti līdz 25 cm; svars līdz 0,5 kg. Baltā sapala mugura ir tumšpelēka- tērauda krāsā, bet sapala mugura ir tumšzaļganā krāsā. Baltajam sapalam sāni ir zilganpelēki, bet sapalam gandrīz balti vai drusku iedzelteni, ar melniem, nelieliem punktiņiem. Muguras un astes spuras gaišas, pārējās iedzeltenas vai drusku iesarkanas, kamēr sapalam krūšu spuras sarkandzeltenas, bet astes spura zilganā krāsā.
Barojas ar tārpiem, kukaiņiem. Strauja un rijīga zivs.



Ālants




Ālanti dzīvo gandrīz visās upēs un upītēs ar dzidru ūdeni, taču to visvairāk ir dziļās, mēreni straujās upēs un arī caurteces ezeros. Ālanti uzturas dziļākās vietās ar mālainu, smilšainu vai oļiem klātu gultni, kur vidēji stipra straume. Tie pulcējas pie tiltiem, nogrimušām siekstām, akmeņiem, uzturas atvaros lejpus aizsprostiem un bedrēs lejpus krācēm.
Ālanta ķermenis mēreni izstiepts, platpieraina galva un neliela mute. Krāsa atkarīga no uzturēšanās vietas, gadalaika, vecuma. Pavasarī un nārsta laikā zivs mugura ir pelēki melna ar zeltainu spīdumu, sāni gaišāki, vēders sudrabains, galva un žaunu vāki zeltaini. Muguras un astes spuras tumšas pārējās sarkanas. Galvenā barība ir kukaiņu kāpuri, sīkie mīkstmieši, tārpi, bet lielākās zivis barojas ar sīkākām zivtiņām.



Vimba




Vimba satopama Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un upēs, kas ietek jūrā un līcī. Parasti uzturas pastraumēs - vietās, kur ūdens, kāda zemūdens šķēršļa aizturēts, pāriet straumē. Sevišķi vimbām patīk, ja upes gultne ir klāta ar rupju granti, kurās tās labprāt rušinās. Iecienītas ir arī vietas lejpus krācēm un aizsprostiem. Veltīgi ir meklēt vimbas vietās ar mīkstu, dūņainu upes gultni.
Vimba ir karpu dzimtas zivs. Visbiežāk sastopamas 400…600 g smagas vimbas. Ārējais izskats ir atkarīgs no ūdens krāsas un gadalaika. Rudenī un ziemā tai ir tumši pelēka mugura, sudrabainas zvīņas un dzeltenas krūšu spuras, kas, tuvojoties nārstam, kļūst tumšākas.
Latvijas ūdeņos dzīvo divu bioloģisko grupu vimbas: ledus vimbas un ievu vimbas. Pirmās pieskaitāmas rudens bioloģiskajai grupai. Sākot ar septembri tās ieceļo upēs un tur pārziemo. Ievu vimbas pieskaitāmas pavasara bioloģiskajai grupai. Ziemu tās pavada jūrā upju ieteku daļā, bet aprīļa beigās un maija sākumā uzsāk ceļojumu uz upju augštecēm.


Karpa




Savvaļas karpa jeb sazāns dzīvo siltos, stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, kas bagāti ar ūdensaugiem. Barības un skābekļa ziņā tā ir pieticīga un neizvēlīga zivs; tā barojas ar dažādu barību un ātri aug.
Mazuļi barojas ar sīkiem vēžveidīgajiem, bet jau pirmā gada beigās tie sāk baroties ar ūdensbaseina dibena organismiem.
Karpa ir 30…80 cm gara, ar biezām dzeltenām lūpām, 2 pāriem taustekļu, platu muguras spuru, lielām zvīņām, bieži ar melnu punktu. Sazāni, kas dzīvo upēs, ir tumši dzelteni ar tumši zilganu muguru un gaišāku apakšu. Ziemo dziļākās vietās ezeros un dīķos. Latvijā savvaļas karpa sastopama dažos ezeros, upēs, kur iekļuvusi no dīķsaimniecībām vai ielaista un aklimatizējusies.



Salate (meža vimba)




Salate ir tipiska tekošu ūdeņu iemītniece, tikai retos gadījumos tā sastopama lielos ezeros un arī tikai tādos, kuros ieplūst avotu un strautu ūdeņi.
Salatei ir spēcīgs ķermenis ar tumšu, zilgani pelēku muguru, sudraboti pelēkiem sāniem un baltu vēderu. Muguras un astes spuras pelēkas ar tumšiem galiem. Astes spuras apakšējā daļa ir mazliet garāka par virsējo. Pārējās spuras apakšā iesarkanas, bet galos pelēkas. Galva ir iegarena, apakšžoklis uz augšu izvērsts. Salates mute ir bezzobaina, žokļi skrimšļaini, ļoti labi attīstīti rīkles zobi, ar kuriem tā sasmalcina sīkās zivtiņas.
Labvēlīgos apstākļos salate sasniedz vairākus kilogramus lielu svaru.
Vasarā salates uzturas pie straujām krācēm un upē tālu ejošiem sēkļiem, kur veidojas pretstraume. Salates ir bieži sastopamas blakus jebkurai ātrai straumei, bedrēs lejpus krācēm pie aizsprostiem.
No agra pavasara, kad ūdens jau pietiekami sasilis, līdz ūdens atdzišanai septembrī salates gandrīz visu laiku uzturas ūdens augšējos slāņos. Naktīs salates uzmeklē dziļākas vietas krāču tuvumā, lai atpūstos.
Savās laupītāja gaitās salate iet tikai dienā. Salate ir ne mazāk rijīga par līdaku un zandartu. Medījot vīķes, salate rīkojas ļoti raksturīgi. Ar tikai šai plēsonei piemītošu ātrumu tā iepeld ūdens augšējos slāņos peldošu zivtiņu barā un, izdarot ātru, strauju pagriezienu, spēcīgi sit ar asti. Veidojas spēcīgs ūdens virpulis, kurā nevarīgi griežas apdullinātās zivtiņas, kuras salate uzlasa bez pūlēm.



Ķīsis




Ķīsis ir sīko zivju sugu pārstāvis. Tas ir viena no visbiežāk sastopamajām zivīm ezeros un upēs. Parasti to svars ir 60…70 g, reti sastopams 100 kg svarā.
Ķīsis ir tipiska dziļuma zivs, kas barojas ar bentosu, odu kāpuriem un zivju ikriem. Ķīsis ir kaitīga zivs, jo rada spēcīgu barības konkurenci vērtīgajām zivīm un lielos vairumos iznīcina zivju ikrus.
Ķīsim ir īss, drukns viduklis, strups purns, āda pārklāta ar kaula plāksnītēm un zvīņām. Mugura tam ir pelēki zaļganā krāsā ar neskaidriem brūnganiem plankumiem, vēders dzeltenīgs. Abas muguras spuras saaugušas kopā, uz muguras un astes spurām tumši punkti, bet pārējās spuras bez plankumiem.
Vēlu rudeņos un ziemas sākumā ķīši salasās baros un parasti ir ļoti kustīgi. Iestājoties salam un ūdenim pārklājoties ar ledu, tie sapulcējas bedrēs pārziemošanai līdz pavasarim.



Asaris




Maz ir tādu ūdeņu, kur nemājotu asari. Tā ir rijīga zivs, kas gandrīz vienmēr dzīvo baros. Vislabprātāk tie dzīvo ezeros ar tīru, dzidru ūdeni. Lielākie parasti uzturas dziļās bedrēs un atstāj tās tikai, meklējot barību. Mazie un vidējie asarīši, sagrupējoties baros pēc vecuma, uzturas ar niedrēm un ūdensaugiem aizaugušos līčos, bieži sastopami pie pāļiem, tiltiem, ūdenī sakritušiem kokiem. Asari mīl uzturēties pie stāviem, nobrukušiem krastiem, kas apauguši ar kokiem, kuru zari pārkārušies ūdenim, bet saknes stiepjas ūdenī. Labprāt tie uzturas arī starp siekstu un lielu akmeņu sanesumiem, atvaros lejpus aizsprostiem, bedrēs un upē vai ezerā ieplūstošu upīšu ietekās. Upēs tie izvēlas vietas ar ļoti lēni plūstošu straumi- līčus ar ūdenszālēm un ūdenī augošiem krūmiem, kuros var paslēpties un uzglūnēt mazajām zivtiņām.
Asaris ir plēsīga zivs. Mazuļa stadijā pārtiek no planktona, bet pieaudzis barojas ar zivju ikriem, odu kāpuriem, tārpiem un zivju mazuļiem. Labvēlīgos apstākļos pieaudzis asaris var sasniegt 2 kg svaru, reti- 4 kg. Mūsu ezeros asaru vairums ir sīki un sver 50…100 g. Piecus gadus vecs asaris sver apmēram 200 g. Asarim ir dzeltenīgi zaļa krāsa ar dažām tumšām šķērssvītrām, spilgti sarkanas vai oranžas apakšējās spuras.
Asaru barošanās norisinās ļoti dzīvi. Tie barā uzbrūk sīkām zivtiņām, kuras bieži vien kā spožs vēdeklis izlec no ūdens, norādīdamas vietu, kur meklējami asari.




Zandarts




Zandarti parasti uzturas lielākā attālumā no krasta, grūti pieejamās vietās. Mēdz apmesties arī starp nogrimušiem kokiem un siekstām, starp akmeņiem un mālainiem, stāviem krastiem krāču tuvumā, kur tie parasti uzturas uz ātras un lēnas straumes robežas. Tikai izņēmuma gadījumos un tikai nelielus zandartus var atrast starp ūdenszālēm.
Zandarts aug ātri un divu gadu vecumā jau sver 200…300 g, bet labvēlīgos apstākļos pat līdz 500 g. Mazuļi barojas ar planktonu un bentosu, bet, kad paaugas, sāk baroties ar zivju mazuļiem. Zandarts tāpat kā līdaka ir saldūdens plēsoņa. Tam ir uz priekšu izvirzīti, spēcīgi žokļi. Atšķirīga īpatnība ir tumšas svītras, kas no zaļgani pelēkās muguras šķērso sudraboti pelēko ķermeni, nesasniedzot balto vēderu. Zandarta muguras spuru veido cieti, asi stari, savienoti ar tumšiem punktiņiem izraibinātu plēvi.
Pārējās spuras ir netīri dzeltenā krāsā.



Alata




Alatu var uzskatīt par vienu no mūsu ūdeņu skaistākajām zivīm. Tā ir tipiska vēsu un skaidru ūdeņu iemītniece. Alata ir alatu dzimtas zivs, kas pēc savām īpašībām un dzīvesveida ir līdzīga lašu dzimtas zivīm. Tās ārējais izskats ir mainīgs un ātri pieskaņojas videi. Mugura parasti ir zaļgani pelēka ar sīkiem, melniem punktiņiem, sāni sudrabaini pelēki ar brūnganām, gareniskām svītrām. Pāru spuras netīri oranžas, bet nepāru spuras violetas ar plankumiem. Tauku spura ir ļoti tuvu astei, bet muguras spura ir ļoti augsta un garena. Alatas ārējais izskats tādā mērā saplūst ar apkārtni, ka ūdenī tā gandrīz nav saskatāma.
Latvijas teritorijā alatas visvairāk ir sastopamas vidēji lielās un straujās upēs.
Galvenā alatas prasība ir straujš, vēss un pietiekami tīrs, ar skābekli bagāts ūdens. Alatu mīļākās uzturēšanās vietas ir ātras straumes augšpus un lejpus krācēm un krācītēm, kur tās uzturas ūdens virsējos slāņos un veikli uzlasa ūdenī iekritušos kukaiņus, kāpurus, tauriņus, odus un līdzīgu barību. Alatas parasti uzturas nelielos baros, pie kam katrai zivij ir it kā sava noteikta vieta, kuru tā atstāj tikai, lai noķertu garām peldošu kukaini. Norijusi kumosu alata atkal ieņem savu vietu. Savas vietas alatas atstāj tikai pie vakara, kad tās pārvietojas uz seklākām, straujākām vietām. No rīta tās atkal ieņem savu vietu.
Mūsu upēs alatas sasniedz 50 cm garumu un 1 kg svaru.



Līdaka




Līdakas sastopamas gandrīz visos ūdeņos, pat Rīgas jūras līcī. Retāk tās sastopamas straujās upēs un staignos, dūņainos ezeros. Līdaku plašā izplatība izskaidrojama ar to, ka tās gandrīz katrā upē, ezerā vai dīķī atrod sev labvēlīgus dzīves apstākļus- ūdeni ar pietiekamu skābekļa daudzumu, barību, labvēlīgas nārsta vietas un planktonu mazuļu barībai. Mazākās un vidēja lieluma līdakas visbiežāk uzturas seklos ūdeņos starp niedrēm un ūdensaugiem. Lielās līdakas parasti uzturas dziļumā, seklās vietās parādās reti. Sevišķi iecienīti ir brīvie laukumi niedrājos, kur var paslēpties un uzglūnēt sīkām zivtiņām. Labprāt tās slēpjas arī aiz akmeņiem, siekstām u.tml., kurām bieži peld garām citas zivis.
Līdaka aug ātri- 3 gadu vecumā tā sasniedz jau 35 cm. Tās pieskaitāmas tām nedaudzajām zivīm, kuras labvēlīgos apstākļos var sasniegt "cienījamu" vecumu ("60 gadus) un svaru (35…40 kg). Līdakas krāsa nav patstāvīga: dziļās upēs, ezeros un dīķos, kuros tumšs, dūņains dibens, līdakas krāsa arī ir tumšāka, upēs un ezeros ar smilšainu dibenu- zeltaina, bet ar zālēm aizaugušos dīķos- zaļgani zeltaina. Līdakas sāni pārklāti ar bālganiem, dzelteniem plankumiem. Baltais vēders izraibināts sīkiem, pelēcīgiem punktiem. Astes un muguras spuras ir tumšas ar melnām starpkārtām, pārējās oranžas. Aci stipri izvirzītas uz āru un nekustīgā stāvoklī ļauj pārskatīt lielu platību.
Savas rijības dēļ līdaka ir iecienīta makšķernieku zivs. Nemaz jau nerunājot par izsalkušu līdaku, arī paēdusi tā uzbrūk citām zivīm un netaupa pat savas ciltsmāsas.

varat lūdzu pateikt kads cik daudz līdaka pieaug pa gadu? un cik ilgi varetu but augusi 8 kg lidaka? paldies

street ''piedavajuma ir raudas par 0.10 ls gab izmers kaadu vien sirds velas!'' vēlos 2kg raudas :) kur jagriezas? :))

Garšīgas tās dzīvās zivtiņas.

sveiki!
vel joprojam nav paradijusies interese par dzivam esmas zivtinam?
piedavajuma ir raudas par 0.10 ls gab izmers kaadu vien sirds velas!
kontakti tel 28398276
epasts j.bstils@inbox.lv

aakki - nu redzi - Tukuma rajonā zivjaudzētavā 10 saņi, Rīgā 20. Tiesa Rīgā ir karūsas, nevis raudas.
Ved tik šurp, stāvus bagāts paliksi ;DDD

Nu 20santīmi,lai pērk veseli,tur jau viens kārtīgs rus pustops iznāk.Lai vienai dienai sapirktu dzīvos ko pamētāt.Pasaki vēl pa cik tie veikalnieki iepērk?Tad es laižu dīķi nost un vedu karūsas,lai atbrīvē tikai vietu!

Veči zvaniet pirms ziemsvētkiem salikšu pilnu igvāti ar tiem raudiem .Zvaniet 02.Pajautājiet pēc Buma ,ja pasūtīs na..uj.Tad piezvanījuši esat pareizi ;))

aakki - Rīgas veikalos dzīvās 20...25 sant/gab.
Un - nez kā Tu beigtu tirgus raudu atdzīvināsi? No mutes mutē, vai? ;DD

Klu-vai nav pa dārgu?Uz tirgus lielas raudas 0.40Ls kg.

varu piedavat dzivas zivtinjas prieksh copes uz dzivo, raudas dazāda izmera tikai 10 santimi gabalā!
atrodas tukuma rajona
ja ir interese zvanit 28398276
vai j.bstils@inbox.lv

Kā jau teica Gatis Riekstins, dažādās ūdenstilpēs ir noķertas līdakas ar ikriem cauru vasaru ... septembrī praktiski visas mammas jau ir pilnas. Un tā tas allaž ir bijis. Neesmu ihtiologs, un nezinu kāpēc tie veidojas tik ātri, un godīgi sakot uz vispārējā fona mani tas maz uztrauc:) ... manuprāt - normāla parādība.

Man šogad bija gan līņi ar ikriem augustā kan līdakas ar ikriem septembrī....kaut kas jau īsti riktīgi laikam nav....

Cauru gadu ir ķertas līdakas ar ikriem. Atceros, ka šovasar pirms jāņiem bija ikri u.t.t. Un kā sauc šīs kam vasara ir ikri? Dabas nepieņemtas? :D