Kā dedzīgs makšķernieks, kurš kopš 2019 oktobra nav bijis pie ūdeņiem ar kātu rokā izteikšu savu viedokli.
Par inventāru reņģei. Pie visām gudrībām, kas jau aprakstītas- pieredze rāda, ka nozveja stabilāka ar mīkstāku kātu. Monofīls ne tikai palīdz amortizēt viņu purināšanos, bet arī stabilāk iztur apakšā esošo smilšpapīru. Auklas diametru var nebaidīties likt lielu, jo baigie tālmetieni nav vajadzīgi.
Kāta garums virs 3,5 m stipri spēs sarežģīt dzīvi pie zivju noāķēšanas un vairāk traucēs blakus (neaizmirstam 2m!) stāvošajiem. Tai pat laikā garāks kāts labāk palīdz apiet pie krasta esošos zacepus.
Čakarēšanās ar pušķīšiem un follijas gabaliem pie āķiem, gan manuprāt ir lieka. Labāk to laiku patērēt pie ūdens izdarot papildus 10 metienus.
Rezumē: Lai ar skaudību nebūtu jālūkojās tiesiskuma nihilistos, kas ķer ar 3m krellēm - vajag sabalansēt inventāru tā, lai ar 3 āķīšiem varētu operēt gana čakli un ātri.
Vēl viena lieta - nevajag baigos svina pļentakus likt. Tiem kas paši lej - svaigi dropšota svariņi ar pacmit gramiem ir samoje to. Uzgriežņi strādā tapē, ka smuki spīzd ūdenī, bet tas katram pašam jāvērtē ko viņš grib pa gaisu vicināt.
Skaidrs ir tas, ka šī cope galīgi nav tiem, kas raud par katru upē atstātu āķi.
28.aprīlis 2020, 10:02 |
links