Njā nu nepielec vairākumam ka līdaku, sapalu, asaru skaita palielināšanās kādā agrākajā "tīrajā" foreļupē nozīmē ka mēs to upi jau esam pārveidojuši. Meliorācija, nopostīta aizsargjosla, lauksaimniecība u.t.t. Vari kaut izindēt no upes ārā visus foreļu konkurentus uz dzīves telpu, bet foreļu skaitu upē nepalielināsi, nekad! Foreles atgriezt upē agrākajā skaitā tu varēsi tikai atgriežot upei agrāko tecējumu un tīrību, neiepludinot vairs tajā entās tonnas mēslojuma no laukiem. Bet tā ir utopija. Foreles ar līdakām un sapaliem lielā skaitā ir sadzīvojušas jau sen, vēl pirms mēs sākām upes pārveidot. Retā foreļupe pie mums ir tipiska lašupe, kur pilnīgi nav baltās zivis, asari, līdakas, kur bez forelēm vēl tikai alatas, akmeņgrauži, mailītes. Tadas ir dažas straujākās Gaujas un Ventas pietekas, tipiskākās Amata, Rauna, Līgatne, Šķērvelis. Kur praktiski nav ūdenszāles, gultnē tikai akmeņi un smiltis. Tajās tiešām ir ļoti maz līdaku, jo nabadzīga barības bāze un nav nārsta vietu tām (nav attekas, vecupes un krasta terases par augstu). Līdakas tur parsvarā nokļūst ar ūdensputniem, kuri pārnēsā pavasarī ikrus, tiem pielīpot pie kājām. Bet vairums mūsu foreļupju ir savādākas, gan baltās zivis un asari, kā arī līdakas lielā skaitā. Piemēram Pededze, Ogre, Roja. Un atcerēsimies ka līdakas lieliski tiek galā ar asariem, pat visai prāviem, tos foreles neēd. Un dažās upītēs asari pēdējā laikā ļoti strauji savairojušies, ir posmi kur tie bariņos apsēduši katru labāko bedrīti ar siekstām. Asaris ir daudz rijīgāks un lielāks konkurents uz barību forelei. Sapaliem atkal ļoti garšo lielās ūdensvaboles, bet tās un viņu kapuri ir plēsīgi, barojas ar zivju mazuļiem. Mēs cilvēki savā lielummānijā jau neskaitāmas reizes esam kāpuši uz grābekļa, kad tuvredzībā mērķtiecīgi nīcinam ārā kādu dzīvnieku sugu lai it ka glābtu kādu citu, bet rezultātā izjaucam dabisko barības ķēdi.
6.maijs 2020, 17:12 |
links 
