Foreles

juritsm [08.05.20]: Svēta vieta tukša nestāv, tā sakāmvārds. Dabā ir tā, ja labā vietā, kur varētu dzīvot forele, iekundējas līdaka, tad nešaubīgi tā ir konkurente uz dzīves telpu, barību. Mums par nelaimi, foreļupes neglābjami eitroficējas - aizaug, noklājas ar sedimentiem, jo ūdens ir barības vielām bagāts. Tas savukārt ir par labu tieši līdakai un par sliktu forelei. Divas dažādas plēsoņas šaurā telpā dzīvo stresā un parasti zaudētāja ir forele, kas atkāpjas uz mazāk piemērotu vietu. . Mednieki dabā veic maķslīgu atlasi, kāpēc tad makškernieki to nevar darīt? . Ja kādam ir spēcīgāki argumenti pamatot kāpēc līdakai būtu jādzīvo foreļupēs, ne personīgi aizvainojumi, lai liek galdā! Gribās ticēt, ka forums ir vieta kur top patiesība, ne miskaste kur samest jēlības.

basks, 6.maijs 2020, 15:57

Makšķernieki arī var darīt! Noķer un ņem apēšanai to mēra līdaku no maija. Tāpat kā mednieki šauj to, ko drīkst un tad, kad drīkst. Mest zemmēra līdaķeli krūmos Dieva priekšā ne ar ko neatšķiras no lūša kaķēna nošaušanas. Neesmu ticīgais, bet zinu, ka ne es viens esmu pārliecināts, ka ērmi ir tie, kuri iedomājas, ka drīkst vienpersoniski izlemt, kam būs un kam nebūs mirt.

Nu redz, nobeidzi rakstītā domu, tiem kuri iedomājas, ka zin: kam būs dzīvot un kam nē, upē.

Svēta vieta tukša nestāv, tā sakāmvārds. Dabā ir tā, ja labā vietā, kur varētu dzīvot forele, iekundējas līdaka, tad nešaubīgi tā ir konkurente uz dzīves telpu, barību. Mums par nelaimi, foreļupes neglābjami eitroficējas - aizaug, noklājas ar sedimentiem, jo ūdens ir barības vielām bagāts. Tas savukārt ir par labu tieši līdakai un par sliktu forelei. Divas dažādas plēsoņas šaurā telpā dzīvo stresā un parasti zaudētāja ir forele, kas atkāpjas uz mazāk piemērotu vietu. . Mednieki dabā veic maķslīgu atlasi, kāpēc tad makškernieki to nevar darīt? . Ja kādam ir spēcīgāki argumenti pamatot kāpēc līdakai būtu jādzīvo foreļupēs, ne personīgi aizvainojumi, lai liek galdā! Gribās ticēt, ka forums ir vieta kur top patiesība, ne miskaste kur samest jēlības.

basks, 6.maijs 2020, 15:57

Makšķernieki arī var darīt! Noķer un ņem apēšanai to mēra līdaku no maija. Tāpat kā mednieki šauj to, ko drīkst un tad, kad drīkst. Mest zemmēra līdaķeli krūmos Dieva priekšā ne ar ko neatšķiras no lūša kaķēna nošaušanas. Neesmu ticīgais, bet zinu, ka ne es viens esmu pārliecināts, ka ērmi ir tie, kuri iedomājas, ka drīkst vienpersoniski izlemt, kam būs un kam nebūs mirt.

bio-r [07.05.20]: Šajā sakarā daudz aprakstīts grāmatā Homo sapiens, autors Yuval Noah Harari. Tā vairāk kā teorija, bet liek aizdomāties ko cilvēks spējis nodarīt visai pārējai dzivībai evolucionējot.

Cilvēks ir tas pats vīruss, dabai. :)))

Šajā sakarā daudz aprakstīts grāmatā Homo sapiens, autors Yuval Noah Harari. Tā vairāk kā teorija, bet liek aizdomāties ko cilvēks spējis nodarīt visai pārējai dzivībai evolucionējot.

A kas Toņkai, vecajai geju princesei, par daļu? Savā smirdkaktiņā dzīves vairs nav?

Krievu laikos kad bij modē tie bebru krāgi un cepures,tos jau medīt īsti nedrīkstēja,tagadiņ var brīvi,tik nav vairs tie krāgi modē..)

Pirms 200-300 gadiem dabā valdīja līdzsvars. Bija gan plēsēji, kuri dabīgā ceļā regulēja pārējo dzīvnieku populāciju, gan cilvēki dzīvoja saskaņā ar dabas likumiem.

BrunoL, 7.maijs 2020, 19:17

Lirika pilnīgi nevietā, jo kas tad tie par "dabas likumiem" kad viena dominējošā suga mērķtiecīgi iznīcina citas līdz totālai izmiršanai, pie tam ļoti īsā laikā? Painteresējies cik sugas cilvēks pazudināja pēdējo 300 gadu laikā, pat tādas kuras savulaik veidoja milzu barus miljoniem īpatņu. Ja mēs vēl pašlaik dzīvotu tādā pohuismā kā pirms 300 gadiem, tad mežu vispār nebūtu palikuši un liela daļa dzīvnieku un putnu sugu būtu izmedīti pa tīro. Arī plēsēji jau sen neko neregulēja, vilki, lāči un lūši Eiropā tika pamatīgi izmedīti lai neplēstu lopus, lielā daļā pilnīgi pa tīro. Pēdējos 50 gadus to skaits tikai atkal aug pateicoties plašiem reintrodukcijas pasākumiem. Protams ne bez fermeru protestiem.

Pirms 200-300 gadiem dabā valdīja līdzsvars. Bija gan plēsēji, kuri dabīgā ceļā regulēja pārējo dzīvnieku populāciju, gan cilvēki dzīvoja saskaņā ar dabas likumiem.

Bebri jā jau tūkstošiem gadu apdzīvo Latviju un cilvēks tos vienmēr intensīvi medīja, gan ādas, gaļas gan dziedzeru dēļ, līdz 19.gs. beigās tie bija izmedīti. Reintroducēt sāka pagājušā gadsimta 30.tajos gados. Par bebru lielo skaitu nu jāsaka paldies padomju laika meliorācijai, plašajam pamatīgo grāvju tīklam, jo visvairāk tie dzīvojas tieši pa grāvjiem. Kā arī grāvji un kanāli palīdz tiem apgūt tādas vietas kur agrāk tie nedzīvoja (iedambētie seklezeri). Ātri uzcelt dambi ir daudz vieglāk grāvī ar stāviem piltuvveida krastiem nekā upē ar dabiskiem lēzeniem, kur aizsprostu jābūvē daudz apjomīgāku un platāku. Arī alas rakāt ir daudz vieglāk uzbērtos stāvos krastos nekā palienēs. Tā ka paši esam vainīgi ka tie savairojās tik daudz.

Un ja pat protams par mežu izcirtšanu un minerāļu ieskalošanu un hes piekrītu, tad pasaki kā tas pavairos foreļu populāciju ja slaktē tur dzīvojošās līdakas?

BrunoL [07.05.20]: Jā, Zorge! Pamatošu- brutālas mežu izciršanas rezultātā atkailināta krasti, kā rezultātā straujteces uzsilst kā ātrsildītājā, labvēlīgi apstākļi aļģēm utt. Otra nelaime- bebri. Alu rakšanas rezultātā veidojas smilšu saneses. Bebri, parasti, dambi būvē uz pašām potenciālākajām berzes vietām, kur veidojas stāvošu ūdens, krājas dūņu nogulsnes un rada līdakām labvēlīgus dzīves apstākļus.
Treškārt- ūdens kvalitāte un kvantitāte?
Mazos HES un intensīvo lauksaimniecību pat nepieminēšu.
Pa lielam, tāda šī bilde manā skatījumā.

Nezināju, ka dūņas ir tās, kas patīk līdakām, varbūt jauc ko ar līņiem? :) un bebri, ja mani neviļ atmiņa ir lv faunas seni pārstāvji, ne invazīvā suga. Vai pirms 100-200 gadiem tie savus dambjus būvēja citur? :DDDDD

Jā, Zorge! Pamatošu- brutālas mežu izciršanas rezultātā atkailināta krasti, kā rezultātā straujteces uzsilst kā ātrsildītājā, labvēlīgi apstākļi aļģēm utt. Otra nelaime- bebri. Alu rakšanas rezultātā veidojas smilšu saneses. Bebri, parasti, dambi būvē uz pašām potenciālākajām berzes vietām, kur veidojas stāvošu ūdens, krājas dūņu nogulsnes un rada līdakām labvēlīgus dzīves apstākļus.
Treškārt- ūdens kvalitāte un kvantitāte?
Mazos HES un intensīvo lauksaimniecību pat nepieminēšu.
Pa lielam, tāda šī bilde manā skatījumā.

Te viens piemērs , par to: kas vienam liekas pareizi, darbība un sekas.

basks [07.05.20]: sermuksis [Vakar]: Njā nu nepielec vairākumam ka līdaku, sapalu, asaru skaita palielināšanās kādā agrākajā "tīrajā" foreļupē nozīmē ka mēs to upi jau esam pārveidojuši.

Karlis_K, 6.maijs 2020, 17:12
To,ka Kārlīt pamatā visam ir ekoloģiskās problēmas neviens nešaubās!Te runa par to vai līdaku nostīvināt foreļupē ir svēta lieta,vai noziegums!To nosaka MN , nevis tava izpratne par labo un ļauno.
Jo tavā izpratnē tas velk uz dubultajiem standartiem un ,, būt dieva vietā ,, pie upītes.

Zorge07, 7.maijs 2020, 09:59
Jāprot jau tos MN pielietot praksē. Stipri vienkāršoti ir lasīt burtus, salikt teikumus un tieši tā saprast un darīt. Katra likumdošanas akta pamatā ir likumdevēja griba, ko jāmāk interpretēt konkrētā rīcībā. Valoda ir nepilnīga un vēl nepilnīgāka ir uzrakstītā likumdošanas valoda. Protams, te parādās arī vieta tīrai demagoģijai, proti MN interpretācijai savtīgos nolūkos. Taču te ir cits stāsts. Nevar jau tos MN uzrakstīt tā lai tie derētu visiem gadījumiem. Domāju, ka līdaku- foreļu attiecībās tomēr ir nepieciešams cilvēciskais faktors, kas noteikti nav MN. Te visam pāri ir dabas likumu izpratne un protams, ekoloģiskās piesardzības princips.

Ar izpratni un viedokli šoreiz ir par maz. Paķēri vēl no ,, augstā plaukta,,: ekoloģiju! Esi eksperts, šai sfērā, ka zini kas ir labi un kas nē?
Ja nē, tā tad arī ir demagoģija. :)

BrunoL [07.05.20]: Dieva vietā nav jābūt, bet vide, strauti, upes un ezeri, pat jūra, jākopj kā ražojošs dārzs. Jāravē katra nezāle, jo homo sapiens, ne visai pārdomātas un Mātei dabai nedraudzīgas saimnieciskās darbības rezultātā pie tā novedis.

Līdakas upītēs ir ,, saimnieciskās darbības,, rezultāts!?

sermuksis [Vakar]: Njā nu nepielec vairākumam ka līdaku, sapalu, asaru skaita palielināšanās kādā agrākajā "tīrajā" foreļupē nozīmē ka mēs to upi jau esam pārveidojuši.

Karlis_K, 6.maijs 2020, 17:12
To,ka Kārlīt pamatā visam ir ekoloģiskās problēmas neviens nešaubās!Te runa par to vai līdaku nostīvināt foreļupē ir svēta lieta,vai noziegums!To nosaka MN , nevis tava izpratne par labo un ļauno.
Jo tavā izpratnē tas velk uz dubultajiem standartiem un ,, būt dieva vietā ,, pie upītes.

Zorge07, 7.maijs 2020, 09:59

Jāprot jau tos MN pielietot praksē. Stipri vienkāršoti ir lasīt burtus, salikt teikumus un tieši tā saprast un darīt. Katra likumdošanas akta pamatā ir likumdevēja griba, ko jāmāk interpretēt konkrētā rīcībā. Valoda ir nepilnīga un vēl nepilnīgāka ir uzrakstītā likumdošanas valoda. Protams, te parādās arī vieta tīrai demagoģijai, proti MN interpretācijai savtīgos nolūkos. Taču te ir cits stāsts. Nevar jau tos MN uzrakstīt tā lai tie derētu visiem gadījumiem. Domāju, ka līdaku- foreļu attiecībās tomēr ir nepieciešams cilvēciskais faktors, kas noteikti nav MN. Te visam pāri ir dabas likumu izpratne un protams, ekoloģiskās piesardzības princips.

Dieva vietā nav jābūt, bet vide, strauti, upes un ezeri, pat jūra, jākopj kā ražojošs dārzs. Jāravē katra nezāle, jo homo sapiens, ne visai pārdomātas un Mātei dabai nedraudzīgas saimnieciskās darbības rezultātā pie tā novedis.

sermuksis [06.05.20]: Njā nu nepielec vairākumam ka līdaku, sapalu, asaru skaita palielināšanās kādā agrākajā "tīrajā" foreļupē nozīmē ka mēs to upi jau esam pārveidojuši.

Karlis_K, 6.maijs 2020, 17:12
To,ka Kārlīt pamatā visam ir ekoloģiskās problēmas neviens nešaubās!Te runa par to vai līdaku nostīvināt foreļupē ir svēta lieta,vai noziegums!

To nosaka MN , nevis tava izpratne par labo un ļauno.
Jo tavā izpratnē tas velk uz dubultajiem standartiem un ,, būt dieva vietā ,, pie upītes.

Man Zviedrijā 47niekam bija 23cm forele kuņģī, tad tepat 46niecei pilns vēders ar stagariem un 48niekam cirslis

jā,ar to sadzīvošanu ir kā ir.nav jau tajās upītēs daudz to labo dzīves vietu.un vēl cīņa par barību.taču ir lietas,kuras foreļu populāciju ietekmē vairāk.pirmkārt ūdens līmenis pēdējos 20 gados ir nokrities praktiski visās mazajās upēs.otrkārt arī pie upēm notiek intensīva meža ciršana.un upes paliek atklātas.tātad ūdens sasilst ātrak un vairāk.kas noteikti nav labvēligi.mazie HES.nu laikam bez komentāriem.bebri.33 aizsprosti uz 30 km upes. principā dīķu kaskāde.nogulsnējas dūņas un upe aizaug ar tādu zāli,kāda agrāk i redzēta nebija.ūdri.nu to skaists neizskatās ka pieaug.izmukušās fermu ūdeles.nu tas jau ir katastrofāli.elektriķi.nu zinu upes,kur pēc elektriķu rotaļām gadus 10 atpakaļ,foreles tā arī nav atgriezušās.nu kaut kā tā.