Babītes ezers

Kā šobrīd lēpeņu lauki u.c.labumi sazēluši Spuņciema-Gātes galā, vai tikpat traki, kā pagājušo gadu?

Ir taču vēl saglabājušies izturīgi veči!
Šodien pēcpusdienā braucu pāri Lielupes tiltam pie Slokas, tur, Jelgavas pusē, laivā viena ekipāža varonīgi cīnījās tajā šodienas nenormālajā svelmē.
Interesanti kā šiem ar lomiem? Tajā saulē jau visa āda uz ģīmja var nodegt kopā ar degunu...

Vīri, nekādu varoņdarbu, tikai akūts copes trūkums organismā! :)

Sander, forša atskaite! :) Šādās saulainās un bezvējainās dienās doties uz Babīti tiešām ir varoņdarbs :)

Sanders [09.08.20]: Babītes ezers 8.08.2020.
Pēc mēnesi gara pārtraukuma, gatavojamies ar kolēģi uz copi. Lai arī laika ziņas ir galīgi neatbilstošas Babītes ezeram, izvēle krīt tieši tam par labu. Kā parasti, pie ezera jābūt vismaz stundu pirms saullēkta. Tā tāda sena trauma kolēģim, kad pirms daudziem gadiem bija trāpījis uz "razdaču" ezerā vēl pustumsā, bet līdz ar sauli arī cope bija beigusies. Lielo notikumu gaidās, vai kādu citu augstāku spēku ietekmē, biju uzlicis modinātāju stundu par vēlu. Tomēr vēl lielāks pārsteigums sekoja nesastopot kolēģi pie mājas, kā parasti nervozi pīpējot. Pamodinu viņu ar telefona zvanu, nosmejamies, ka esam iztaisījušies stundu par vēlu un pēc tāda sākuma makšķerēt varētu arī nebraukt, jo tās taču ir "sliktas" zīmes.
Braucam ezerā, čigānu saule spilgtāka par saullēktu dūmakā. Pilnīgs bezvējš un ezers kā spogulis. Nesaprotamu iemeslu pēc neiebraucam pareizajā kanālā un sākam copi pa ūdensrožu logiem, jo "īsto" spotu neatrodam. Kolēģis tiek pie pirmā zemmēra līdacēna un nokostas astes gumijzivtiņai. Mans vobleris ir ieinteresējis divas plēsoņas, kuru iznācienus pavada skaists vilnis gludajā ūdens virsmā, bet cerēto tesienu kātā nesagaidu. Tam seko vēl viena skaista cope uz volkeru, bet arī garām. Rīts cauri, saule augšā, copes vairāk nav, viss slikti.
Mainām dislokācijas vietu un dodamies klajumā. Starp retajām lēpju lapām, kolēģim beidzot ir otrā cope, bet uz atkārtotu metienu zivs piesakās man - 74cm skaistule.
Līdaku aktivitātes turpinājums neseko, tāpēc liekam rotiņus un kacinam asarus. Kādu brīdi ir pat jautri, tikai izmērs neiepriecina, bet kāds pārītis ap 150 - 200g tomēr nonāk maisā.
Pusdienlaikā copēt pārstāj pat mazie asarīši. Vairākas stundas braukājam pa ezeru meklējot jaunas vietas, bet trāpām tikai uz varenām "puņķu" audzēm, kurās motors iepinas tā, ka pacelt nevar.
Ir parādījies viegls vējiņš un pretēji prognozēm, arī mākoņi, kas aizsedz sauli. Esam atgriezušies pie retajām lēpju lapām un te ir arī asari. Kāds pārītis atkal nonāk maisā, bet starp tiem tieku pie vēl divām skaistām līdaku copēm, tomēr cīņas beidzas par labu tām.
Vēja pūsmiņa dzen laivu starp meldru saliņām un pie vienas no tām kolēģis arī tiek pie ieskaites zivs, 72cm līdakas. Es tieku iepriecināts ar skaistu asari un copi, kura pusceļā līdz laivai tomēr beidzas man par sliktu, aizdomas par dūšīgu asari.
Saule atkal ir tuvu horizontam, tikai pretējā pusē. Dodamies uz bāzi, jūtams patīkams nogurums. Esam tikuši pie septiņiem asariem no 100 - 300g un divām līdakām ap 2,5kg. Ja ņem vērā kā viss sākās, ka bija karsta, saulaina vasaras diena, tad rezultāts laikam ir labs. Bet uz ezera tika pavadītas ap 14h un aktīva cope bija vien divas reizes pa pusstundai...
Secinājums laikam ir tikai viens. Nekur tā neiet, kā uz ūdeņiem. Mēs pavadījām garu, interesantu un veselīgu dienu. To arī Jums novēlu!
Ne asakas un tiekamies Babītes ezerā!

14 h šajos laikapstākļos ir varoņdarbs...
Laba atskaite!

Babītes ezers 8.08.2020.
Pēc mēnesi gara pārtraukuma, gatavojamies ar kolēģi uz copi. Lai arī laika ziņas ir galīgi neatbilstošas Babītes ezeram, izvēle krīt tieši tam par labu. Kā parasti, pie ezera jābūt vismaz stundu pirms saullēkta. Tā tāda sena trauma kolēģim, kad pirms daudziem gadiem bija trāpījis uz "razdaču" ezerā vēl pustumsā, bet līdz ar sauli arī cope bija beigusies. Lielo notikumu gaidās, vai kādu citu augstāku spēku ietekmē, biju uzlicis modinātāju stundu par vēlu. Tomēr vēl lielāks pārsteigums sekoja nesastopot kolēģi pie mājas, kā parasti nervozi pīpējot. Pamodinu viņu ar telefona zvanu, nosmejamies, ka esam iztaisījušies stundu par vēlu un pēc tāda sākuma makšķerēt varētu arī nebraukt, jo tās taču ir "sliktas" zīmes.
Braucam ezerā, čigānu saule spilgtāka par saullēktu dūmakā. Pilnīgs bezvējš un ezers kā spogulis. Nesaprotamu iemeslu pēc neiebraucam pareizajā kanālā un sākam copi pa ūdensrožu logiem, jo "īsto" spotu neatrodam. Kolēģis tiek pie pirmā zemmēra līdacēna un nokostas astes gumijzivtiņai. Mans vobleris ir ieinteresējis divas plēsoņas, kuru iznācienus pavada skaists vilnis gludajā ūdens virsmā, bet cerēto tesienu kātā nesagaidu. Tam seko vēl viena skaista cope uz volkeru, bet arī garām. Rīts cauri, saule augšā, copes vairāk nav, viss slikti.
Mainām dislokācijas vietu un dodamies klajumā. Starp retajām lēpju lapām, kolēģim beidzot ir otrā cope, bet uz atkārtotu metienu zivs piesakās man - 74cm skaistule.
Līdaku aktivitātes turpinājums neseko, tāpēc liekam rotiņus un kacinam asarus. Kādu brīdi ir pat jautri, tikai izmērs neiepriecina, bet kāds pārītis ap 150 - 200g tomēr nonāk maisā.
Pusdienlaikā copēt pārstāj pat mazie asarīši. Vairākas stundas braukājam pa ezeru meklējot jaunas vietas, bet trāpām tikai uz varenām "puņķu" audzēm, kurās motors iepinas tā, ka pacelt nevar.
Ir parādījies viegls vējiņš un pretēji prognozēm, arī mākoņi, kas aizsedz sauli. Esam atgriezušies pie retajām lēpju lapām un te ir arī asari. Kāds pārītis atkal nonāk maisā, bet starp tiem tieku pie vēl divām skaistām līdaku copēm, tomēr cīņas beidzas par labu tām.
Vēja pūsmiņa dzen laivu starp meldru saliņām un pie vienas no tām kolēģis arī tiek pie ieskaites zivs, 72cm līdakas. Es tieku iepriecināts ar skaistu asari un copi, kura pusceļā līdz laivai tomēr beidzas man par sliktu, aizdomas par dūšīgu asari.
Saule atkal ir tuvu horizontam, tikai pretējā pusē. Dodamies uz bāzi, jūtams patīkams nogurums. Esam tikuši pie septiņiem asariem no 100 - 300g un divām līdakām ap 2,5kg. Ja ņem vērā kā viss sākās, ka bija karsta, saulaina vasaras diena, tad rezultāts laikam ir labs. Bet uz ezera tika pavadītas ap 14h un aktīva cope bija vien divas reizes pa pusstundai...
Secinājums laikam ir tikai viens. Nekur tā neiet, kā uz ūdeņiem. Mēs pavadījām garu, interesantu un veselīgu dienu. To arī Jums novēlu!
Ne asakas un tiekamies Babītes ezerā!

Manuprāt mazo asaru cope daudzskaitlī ar vieglo kātiņu ir tīri baudāma lieta, pat tikai uz tādu pasākumu vērts aizbraukt.Pilnīgi piekrītu Abavniekam, ka asari līdz 200g garšo labi, viegli tīrās, pie kam, cepot uz 28cm pannas, normāli saliekas.

Vidējā pirksta sprīdīšus nācies arī paņemt cepšanai, šosezon izmērs nelutina.

Friks, 8.augusts 2020, 21:30

Manai rokai vidējā pirksta sprīdis ir 20cm. Tādus asarus ņemu, ja tie nav kaut kādi purvinieki. Zvīņas asarim pēdējo reizi tīrīju gadus 8 atpakaļ. Vakar, tie kas man tur ķērās, bija līdz 15cm. Ezerā biju no 5iem līdz 9iem rītā. Dafiga laika nočakarēju ar to mistisko cilpu miglā. Galvenais izvilku nafigātoru no kastes, lai pārbaudītu vai viss chotka, konstatēju, ka pēc reizes kad bērni ar to spēlējās, bateriju nav, ieliku apakaļ un telefonā bakstīties noslinkoju.

Speciāli Babē braukt pēc asariem priekš manis ir bik amorāli.

Pāris reizes asari ir ķerti no Dūšeļu laipām. Diemžēl ierādīju to arī sievastēvam. Meklējot līdaku, viņam tagad ātri uznāk zb un jau pēc pāris h ezerā, kūda braukt krastā uz laipām asarus ķert:)

Friks [08.08.20]: Vidējā pirksta sprīdīšus nācies arī paņemt cepšanai, šosezon izmērs nelutina.

Man personīgi tie mazie asari līdz 200g garšo vislabāk. Un arī tīrās šie daudz vieglāk, ja kasi zvīņas. Kādreiz ņēmu uz ēšanu tieši lielos, bet domas mainās. Tīrīt grūtāk, garša kaut kā mazajam labāk patīk.
Bet no copes viedokļa, protams lielie kaifīgi.

Vidējā pirksta sprīdīšus nācies arī paņemt cepšanai, šosezon izmērs nelutina.

Tas,Jurik,joks vai šifrēts ziņojums savējiem? Vai tad mazie asari šorīt arī neķērās?

Friks, 8.augusts 2020, 16:24

ja meta mazu rotiņu - ņērās. Mazās asargumijas pat nemetu - uz tām gan jau ar ķertos. Bet sprīdīši.

Īsā cope līdz 9niem.ilgak nebija jēgas un ātrāk arī nē.

Īsāk sakot kauns pat kaķim acīs skatīties

Tas,Jurik,joks vai šifrēts ziņojums savējiem? Vai tad mazie asari šorīt arī neķērās?

Rīta cēlienā biju līnis. Divas copes kur vienai redzēju arī pašu vainienieku -35-40cm šņapiju un sprīdīšasarīši kur pamētāju mazu rotiņu. Kā pa miglu. Piedevām vēl reāli pazaudēju orientierus un tā vietā lai izietu vidū atklātajos ūdeņos - uzdūros Dūļeļu bojām.

vienīgās veikala pavadas kam ticu ir hi-fish titāna mazajam spinigam.. ir plīsusi 0.18 aukla bet pavada ne reizi.
Bet attiecīgs diametrs un nomainu pavadu pāris reizes sezonā. Stīga patīk, jo mazāk savienojumi jo labāk:)

lielajiem mānekļiem labāk siet pašam.
Tad tu zini ko pats uzsien,cik garu gribi un uzticies savai pavadai.
Griezulis vispār ir lieks
Staylock BFT ir labākas par SG, paņemot abas rokās var atšķirību just.
Uz lielu zivi nav jēga taupīt pāris eur:)

Bet man, diemžēl, maijā aizgāja šā iemesla dēļ, iespējams pat līdz šim lielākā (pēc sajūtām, jo pat neredzēju). Smagi nāca, līdz vienā brīdī viss viegli, domāju pavadiņu pārkoda, bet nekā! Atspiesta karabīne un "mamma" ar visu džerku tā arī neparādijās ):

Pa lielam to karabīni atsit reti - 2x keisi pa 16 gadiem džerkam/BB

Davis-Di, 7.augusts 2020, 13:29
Man tas notiek vidēji reizi gadā. Bet gan jau kaut ko izdomāšu, pagaidām neviena lielā mamma šī iemesla dēļ nav aizmukusi, tādēļ neiespringstu ;)

MT9, 7.augusts 2020, 13:48

Pa lielam to karabīni atsit reti - 2x keisi pa 16 gadiem džerkam/BB

Davis-Di, 7.augusts 2020, 13:29

Man tas notiek vidēji reizi gadā. Bet gan jau kaut ko izdomāšu, pagaidām neviena lielā mamma šī iemesla dēļ nav aizmukusi, tādēļ neiespringstu ;)

Karabīnes vietā piesien gredzenu un nezina bēdu, bet cilvēks tak par slinku tērēt 10 sec uz mānekļa maiņu :P

MT9, 7.augusts 2020, 12:46

Nu ar nav tik perfekti.
Ar džerku esmu savā laikā mēģinājis - problēma tajā ka gan griezulis, gan džerks pa laikam iesitās riņķītī - ja tajā laikā tev paņems vērā ņemama līdaka arī būs auzas.
To SZ versiju neesmu mēģinājis, bet ar līdzīgu fišku ir - neaizgāja man.

Pa lielam to karabīni atsit reti - 2x keisi pa 16 gadiem džerkam/BB un 3x keisi twičā, so neuzskatu ka tas ir baigais iemesls stresot, galvenais lietot labu furnitūru un regulāri mainīt, lai nav citi kasjaki!

Karabīnes vietā piesien gredzenu un nezina bēdu, bet cilvēks tak par slinku tērēt 10 sec uz mānekļa maiņu :P

Šī tēma ir kurai Jūs noticēsiet kad tā notiks.
Pavadas garumu 1m, jo līdaka pretkustībā var iesist pat 80+cm iekšā, ka līdaka var pārkost 0.91mm FC un ka līdaka var atsist šādas sakabes ko ar pirkstiem nav viegli atspiest.

Visas tās ir neveiksmīgas sagadīšanās un nenotiek regulāri, bet kad notiek tad ar cienījama izmēra pretiniecēm.