Redzams, ka jums nevienam nepieder meža īpašums, tāpēc tā runājat, dabas draugi... :)
kailcirti taisa reizi 60-80 gados...nu nāksies tām forelēm gadiņi 10 paciesties, kamēr upmalā krūmi atkal saaug...
daddy_j, 7.augusts 2020, 09:56
Pieder gan un upes krastā. Visi darbi jādara ar saprašanu. Tāpat kā nevajag visus mērīt un ierindot vienā kastītē ar kādu pop birku, tāpat nedrīkst bez sapratnes cirst kokus upmalā, pat tad ja to atļauj likumi. Visas nianses jau likumā nevar atrunāt un tā ir liela nelaime, bet patiesība jau tieši slēpjas detaļās. Manis aprakstītā situācija jau arī bija atrisināma, ja tās aizaugušās upes noras kādam gribējās izzāģēt, vajadzēja vienkārši paskatīties kur ir saule dienvidū un atstāt tajā krastā kokus. Kāds ekonomiskais labums no škībā ievas krūma, kas liecas pār foreļupes paceri? Nekāda, bet tas rada ēnojumu, upe neaizaug ar zaļi, sniedz barību ūdens iemītniekiem un ir vienkārši skaists. Tāpat normāli koki bērzi, kļavas, pat ozoli, kas reizē ar nīstajiem baltalkšniem aizgāja tarā vai šķeldā, varēja augt upmalā un nomainīt baltalšnu un ievu mudžekli upmalā. Esmu pārliecināts, ka likums praktiski nestrādās un nesasniegs cerēto, jo baltalkšņi turpinās augt tajā vietā. Reti kurš meža īpašnieks būs tik apzinīgs, ka nozāģēs baltalkšnus un vietā ieaudzēs saimnieciski vērtīgākus kokus, kā to paredzēja likuma autori. Pa to laiku foreļupe aizaugs kā pļava un būs par vienu karpveidīgo upi Latvijā vairāk. Ja jūs redzētu kādas negatīvas pārmaiņas piedzīvo foreļupe pēc tādas "saimniekošanas", jūs neņemtos aizstāvēt meža īpašniekus.
7.augusts 2020, 12:13 | links