Vispār jau valsti līdz pilnīgam kliņķim nolaida viņa priekštecis Čavesss - tāds oficiālais priekštats tiek izplatīts, lai gan patiesība slēpjas citā pakaļas caurumā.
Venezuēlai vispār ir diezgan sarežģīta vēsture. Pagājušā gs vidū tā bija visturīgākā valsts DAmerikā (jāsaka gan, ka tur tādu īsti bagātu valstu nav bijis nevienos laikos, ja neskaita inku, olmeku vai tolteku impērijas). Jo tur ieguva naftu, kuru gandrīz pilnā apjomā tika pumpēta priekš ASV. Lielāko daļu ekonomikas veidoja asv uzņēmumi. Venecuēlā pie varas allaž bija diktatori, vienalga vai kreisi, vai labēji noskaņoti. Starp citu, Venecuēla bija pirmā iniciatore naftas valstu kopējai savienībai, uz šīs iniciatīvas pamata vēlāk tika izveidota OPEC. Un tad nāca 80-to gadu pasaules naftas krīze, līdz tam pādesmit gadus Venecuēlas valdība spēja iemumpēt lielus resursus sociālajā un labklājības sfērā, transportā, izglītībā, medicīnā un vienkārši dalīja paiku nabagiem. Taču nu iestājās kirdiks, mīlzīga inflācija un patēriņa cenu nenormāls pieaugums. Inflācija gadā 50 -60% līdz pat deviņdesmito vidum ar 100%. Pārejot uz atvērto ekonomiku, tika piedzīvota banku krīze. Deviņdesmitajos iedzīvotāju pirktspēja atkrita atpakaļ uz sešdesmito gadu līmeni, vobščem razruha. Un tad pie varas trāpīja Čavess (1998), kurš ekonomikā pārgāja uz vēl sociālistiskām metodēm (viss atkarīgs no naftas cenas, turklāt ievērojiet līdzību - astoņdesmitajos kirdiku piedzīvoja gan Venecuēla, gan cēcēcēpē). Un kāpēc Čavess ir padarīts par briesmoni? Viņš kā inciators uzstājās OPEC un ierosināja samazināt naftas ieguves kvotas (šādā variantā naftas cenas neizbēgami ceļas). Šitāda finķikļuška pagalam nepatika USAi (viņiem vajag lētu benžu). Gotovs meitiņ, apsedzies. ASV uzsāka plašu kampaņu pret Čavesu (dikators, riebeklis, brokastīs ēd bērnus, bet vakariņās - vecmāmiņas). Zemo naftas cenu dēļ ekonomika nespēja diži pacelties (labi gāja vien pirmajā prezidentūras četrgadē, ārvvalstu kapitāls no Venezuēlas lielākoties izvācās ārā (pēc līdakas Sema pavēles, protams), un, protams, bardaks, streiki un visas šmuces turpinājās. Līdz pat brīdim, kad Čavesu pie sevis aizrāva Brālis Krabis, un viņa vietā stājās viceprezidents Maduro. Vot tā tur iet, ja nesniedz buču Tēvoča Sema spalvainajam dupsim.
Papildjautājums interesentiem. Nosauciet vienu diktatoru DAmerikā un Karību jūras reģionā, kas nav ticis ievēlēts pēc Līdakas usa pavēles?
Atbilde. Vecais, labais Fidelis (kurš nogāza ASV rokaspuisi un asiņaino vepri Batistu). Vēl var pieminēt cēcēcepē draugu Salvatori Aljendi Čīlē, bet tas jau tika nolaists no kājas, un ka tur savus pirskteļus nepielika cip -iņš, nebūtu gatava apzvērēt pat Hilarija Klintone.
Venezuēlai vispār ir diezgan sarežģīta vēsture. Pagājušā gs vidū tā bija visturīgākā valsts DAmerikā (jāsaka gan, ka tur tādu īsti bagātu valstu nav bijis nevienos laikos, ja neskaita inku, olmeku vai tolteku impērijas). Jo tur ieguva naftu, kuru gandrīz pilnā apjomā tika pumpēta priekš ASV. Lielāko daļu ekonomikas veidoja asv uzņēmumi. Venecuēlā pie varas allaž bija diktatori, vienalga vai kreisi, vai labēji noskaņoti. Starp citu, Venecuēla bija pirmā iniciatore naftas valstu kopējai savienībai, uz šīs iniciatīvas pamata vēlāk tika izveidota OPEC. Un tad nāca 80-to gadu pasaules naftas krīze, līdz tam pādesmit gadus Venecuēlas valdība spēja iemumpēt lielus resursus sociālajā un labklājības sfērā, transportā, izglītībā, medicīnā un vienkārši dalīja paiku nabagiem. Taču nu iestājās kirdiks, mīlzīga inflācija un patēriņa cenu nenormāls pieaugums. Inflācija gadā 50 -60% līdz pat deviņdesmito vidum ar 100%. Pārejot uz atvērto ekonomiku, tika piedzīvota banku krīze. Deviņdesmitajos iedzīvotāju pirktspēja atkrita atpakaļ uz sešdesmito gadu līmeni, vobščem razruha. Un tad pie varas trāpīja Čavess (1998), kurš ekonomikā pārgāja uz vēl sociālistiskām metodēm (viss atkarīgs no naftas cenas, turklāt ievērojiet līdzību - astoņdesmitajos kirdiku piedzīvoja gan Venecuēla, gan cēcēcēpē). Un kāpēc Čavess ir padarīts par briesmoni? Viņš kā inciators uzstājās OPEC un ierosināja samazināt naftas ieguves kvotas (šādā variantā naftas cenas neizbēgami ceļas). Šitāda finķikļuška pagalam nepatika USAi (viņiem vajag lētu benžu). Gotovs meitiņ, apsedzies. ASV uzsāka plašu kampaņu pret Čavesu (dikators, riebeklis, brokastīs ēd bērnus, bet vakariņās - vecmāmiņas). Zemo naftas cenu dēļ ekonomika nespēja diži pacelties (labi gāja vien pirmajā prezidentūras četrgadē, ārvvalstu kapitāls no Venezuēlas lielākoties izvācās ārā (pēc līdakas Sema pavēles, protams), un, protams, bardaks, streiki un visas šmuces turpinājās. Līdz pat brīdim, kad Čavesu pie sevis aizrāva Brālis Krabis, un viņa vietā stājās viceprezidents Maduro. Vot tā tur iet, ja nesniedz buču Tēvoča Sema spalvainajam dupsim.
Papildjautājums interesentiem. Nosauciet vienu diktatoru DAmerikā un Karību jūras reģionā, kas nav ticis ievēlēts pēc Līdakas usa pavēles?
Atbilde. Vecais, labais Fidelis (kurš nogāza ASV rokaspuisi un asiņaino vepri Batistu). Vēl var pieminēt cēcēcepē draugu Salvatori Aljendi Čīlē, bet tas jau tika nolaists no kājas, un ka tur savus pirskteļus nepielika cip -iņš, nebūtu gatava apzvērēt pat Hilarija Klintone.
13.decembris 2020, 15:42 | links
