Vakar sevi ļoti labi pierādīja vecā labā metode - meklē kokus ūdenī un veiksme tevi nepametīs. Urbjot kārtējo caurumu jau pie paša ūdens uzdūros uz resnu zaru. No sākuma domāju kā jau parasti tad nedaudz grūtāk urbt, bet kad izvilku urbi ārā, parādījās skaidas. Uzreiz urbos blakus, pa straumi uz augšu un viss notika. Tālūk kādreiz par zariem zem āliņģa nevajag mest kreņķi, bet atsitējam gan ir jābūt līdzi, kurš vakar arī daudz palīdzēja.
26.februāris 2010, 08:11 |
links