Nu zhimis īsi un kodolīgi aprakstīja labākās ēsmas - brētiliņu un reņģi, kā arī norādīja to negatīvās īpašības (sliktu turēšanos uz āķa). Bez šo zivtiņu zacenes es šinī kaprīzajā ziemā Ventā uz stintēm nemaz neietu. Nu varbūt rauda varētu būt līdzvērtīga. Papildus visam izšķirošas var izrādīties nianses: gabaliņu lielums, izcili precīzs dziļuma regulējums, mormeņu luminiscences intensitāte utt. Bet čīkstēt, ka leišiem ir kāds superslepens noslēpums (veikalā nopērkamās tizli uzsietās sistēmas vai karpa) ir vienkārši augstākā mērā diletantiski, ibio! Man arī stinte uz ledus pati nekad nav lekusi, bet par lomiem, pareizi pielāgojoties patreizējiem apstākļiem arī nav nācies žēloties, vo!
Praktiskas dabas ieteikums: vienai daļai nozacenes pamēģiniet pievienot ķiplociņu: ne vienmēr, bet dažreiz ļoti palīc! Un kur tad vēl superslepenā jūrjas ēsma garnele - uz to vairākus gadus atpakaļ bija diezgan pa smuko. Bet galvenais nosacījums - nelieniet vislielākajā barā! Cilvju blīvumu lielākoties izraisa vieglā piekļuve konkrētajai vietai un atavistisks bara instinc, vo!
25.februāris 2010, 12:51 |
links