Makšķerēt no krasta

Palīdziet ar padomu
marchegs [23.04.21]: Sveiki.
Kāds var ieteikt kādu ezeru/dīķi, kur var spiningot no krasta? Domāju tādu vietu, kur visapkārt iekopti krasti, vai uzbūvētas laipas. Zemgalē, Kurzemē.
Netālu no Talsiem ir Rocežu dīķis. Var spiningot, līdakas obligāti jāpatur. Kontaktus var sameklēt FB
24.aprīlis 2021, 15:26 | links
 
Sveiki.
Kāds var ieteikt kādu ezeru/dīķi, kur var spiningot no krasta? Domāju tādu vietu, kur visapkārt iekopti krasti, vai uzbūvētas laipas. Zemgalē, Kurzemē.
23.aprīlis 2021, 14:34 | links
 
Pirmās Brīvvalsts laikā krastu kopšanai ļoti vienkāršs risinājums. Pagasta teritorijā esošajam ezeram vai upei pieguļošās palienu pļavas tika iemērītas vietējām samniecībām siena pļaušanai. Ar vienu blīkšķi 2 zaķi- siens un tīri krasti.
16.aprīlis 2020, 17:13 | links
 
tas ir tas ko gribējām darīt-ņemt apsaimniekošanā ezera piekrasti, jo tauvas josla netika kopta. bet dome to nostučīja zemes īpašniekam, un tam tagaf gribot negribot ir jākopj. vismaz labums no viņa ir
16.aprīlis 2020, 17:08 | links
 
Nedaudz par līmeņa svārstībām. Bijuši gadi, kad līmenis atkāpjas, pat, par visiem 100m. Tad kur krasta līnija, no kuras ņemt atskaites punktu tauvas joslas noteikšanai?
Pa lielam, visas Publiskās ūdenstilpes ir valsts īpašums kurās Zvejas tiesības pieder valstij.
16.aprīlis 2020, 17:03 | links
 
BrunoL [16.04.20]: Jā, likumā tā melns uz balta, bet ko pieņem par krasta līniju? Ja ūdenstilpes ūdens līmeņa līniju, tad tas ir mainīgs jēdziens. Tad pie ūdens līmeņa svārstībām mainās zemes īpašuma platība. Var sanākt, ka lielu palu laikā tauvas josla caur zemes īpašnieka guļamistabu.
Tāpat, kā likumā nav iekļauta norma, par brīvu piekļuvi publiskajām ūdenstilpēsm.
Ja nemaldos, tad vienīgais veids kā tauvas josla ap ezeru zaudē savu juridisko spēku ir gadījumā ja viens īpašnieks privatizē visu zemi ap ezeru. Laikam arī tad ja noslēdz ilgtermiņa ezera nomas/apsaimniekošanas līgumu ar pašvaldību. Manuprāt Ķirsons tā izdarīja ar Kaķīti...
16.aprīlis 2020, 16:53 | links
 
Gadījums mūsu pusē. Burtnieks. Ziema. Uzbraucamais ceļš, protams, caur privātīpašumu. Īpašnienieks mūspuses ienācējs. Vakarā braucu nost no ezera, ceļam priekšā auto. Pēc brīža ierodas īpašnieka priekšstrādnieks: Maksā Latu! Saku, tev par maz iebraucēju, ka savējie jākāš. Kāds tu savējais? Nepazīstu. Labi, še Lats, tik ka nesanāk tā, ka satiekoties kauns otram acīs paskatīties. Mūsu ceļi nevar krustoties! Nepagāja ne pāris gadu, ka mūsu īpašumi robežojas un piebraucamais ceļš manā daļā. Neesmu neko teicis ne darījis, bet nav tā kā varēja būt.
16.aprīlis 2020, 16:53 | links
 
viņš zin ka ir kameras. tik nezin kur
16.aprīlis 2020, 16:13 | links
 
Zinu gadījumus kad šādi ,, cīnītāji,, sabojā laivas, tad jums vēl paveicies.
16.aprīlis 2020, 16:10 | links
 
nu mums pagaidām cerīgi mūsu pusē izskatās,jau gadus 8us čalis neatlaidīgi shēmo kā ierobežot piekļuvi ezeram, bet likums ir mūsu pusē. uz doto brīdi šis ir padevies. citur gar ezeru ir pagrūti garām tikt
16.aprīlis 2020, 15:55 | links
 
Ar to cīnās jau vis maz 10 gadus, bet bezcerīgi! Pat, ja teorētiski tur kaut kur var gar krastu noiet pa tauvas joslu, tad praksē, ļoti iespējams būs darīšana ar apsargu vai suni! :(
16.aprīlis 2020, 15:50 | links
 
labi. varbūt neuzrakstīju saprotami. miers
16.aprīlis 2020, 15:48 | links
 
Ar šo varētu būt pārpratumi, protams. Sevišķi pavasarī, palu laikā.
16.aprīlis 2020, 15:47 | links
 
zvejniecības likuma 9 punktu zinu labi, jo pašam īpašums ap 200m no L.Baltezera. cīnamies ar tiem, kuri cenšas salikt žogus tauvas joslā un traucē pārvietoties gar ezeru
16.aprīlis 2020, 15:46 | links
 
Redz BrunoL arī saprot par ko rakstiju. Bieži zeme zem ūdens arī pieder zemes īpašniekam, bet ūdens valstij. Un tad tu nevari nekādus mietus dzīt meldros.
16.aprīlis 2020, 15:45 | links
 
BrunoL [16.04.20]: Jā, likumā tā melns uz balta, bet ko pieņem par krasta līniju? Ja ūdenstilpes ūdens līmeņa līniju, tad tas ir mainīgs jēdziens. Tad pie ūdens līmeņa svārstībām mainās zemes īpašuma platība. Var sanākt, ka lielu palu laikā tauvas josla caur zemes īpašnieka guļamistabu.
Tāpat, kā likumā nav iekļauta norma, par brīvu piekļuvi publiskajām ūdenstilpēsm.
Arī tas ir atrunāts!
Dabiskās tauvas joslas (tas ir, gar dabisko ūdeņu krastiem) platums ir: gar privāto ūdeņu krastiem – 4 metri; gar pārējo ūdeņu krastiem – 10 metru; gar jūras piekrasti – 20 metru. Tauvas joslas platumu skaita: gar upju un ezeru lēzeniem krastiem – no normālās ūdenslīnijas; gar upju un ezeru kraujiem krastiem – no krasta nogāžu augšmalas. Tad tauvas joslas platumā ietilpst arī zeme no ūdenslīmeņa līdz krasta nogāzei un pati nogāze. Gar mākslīgi izbūvētiem kanāliem, hidrotehniskām būvēm un citām būvēm ūdens tauvas joslu nosaka attiecīgās būves plānā.
16.aprīlis 2020, 15:44 | links
 
Redz, uzrakstīts tā, ka saproti,, kā gribi,, . Tad kāds sakars te ar ,, privātais,,? Būtu rakstijis vienam pilsonim nepatika. Un nebūtu visa šī tālākā sviesta. :)
16.aprīlis 2020, 15:43 | links
 
Jā, likumā tā melns uz balta, bet ko pieņem par krasta līniju? Ja ūdenstilpes ūdens līmeņa līniju, tad tas ir mainīgs jēdziens. Tad pie ūdens līmeņa svārstībām mainās zemes īpašuma platība. Var sanākt, ka lielu palu laikā tauvas josla caur zemes īpašnieka guļamistabu.
Tāpat, kā likumā nav iekļauta norma, par brīvu piekļuvi publiskajām ūdenstilpēsm.
16.aprīlis 2020, 15:41 | links
 
Ja laivas stabs ūdenī, tad sajara ne kāda. Es jau ar nekomentēju Tavu rakstīto par stabiem ūdenī!
Uzrakstīju par darbībām savā īpašumā esošajā tauvas joslā! Tu pajautāji par šo, kur tas rakstīts.., es atbildēju. Manā kontekstā par stabiem ūdenī runa negāja!
16.aprīlis 2020, 15:40 | links
 
joriks [16.04.20]: Nekāds
nu ja
16.aprīlis 2020, 15:37 | links
 

Pievieno savu atbildi

Nepieciešams reģistrēties, lai pievienotu atbildi!
Uz augšu
 
Creative templates for Google Ad Manager