Vienkārši runājam par visu ko!

Pravietis [22.07.21]: [quote=653809]Vakar Babītē nosēdēju iepriekš iebarotā vietā uz līņiem, no laivas. Tiku pie trim smukiem līņiem... Bet stāsts ne par to.
Nu baigā dūņu garša tām skaistajām zivīm.
Var būt ir kāda pieredze, kā no tās tikt vaļā gatavošanas procesā vai kā citādi?

Nupat notiesājām cepeškrāsnī gatavotos līņus un karūsu. Manējie atkal sūta dežūrēt uz līņu ceļa. Par cik, nedēļā man ir divas ceturtdienas, dūņu garšu laikam nejūtu. Recepte. Uz katru zivi ņem vienu vidēju sīpolu, vienu vidēju ķiploka daivu, Uz trim zivīm vienu Francis majonēzes paciņu (kas vēlās var nedaudz piejaukt krējumu). Es nē. Daudz dārzā augušu diļļu. Apstrādātās zivis ierīvē ar sāli un ieber vēderā. Apkaisa ar maltu melno piparu un koriandu, tos ieber vēderā. Ar majonēzi apziež virspusi un iespiež vēderos. Apkaisa ar šķēlēs sagrieztu sīpolu un ieber vēderos, tāpat to dara ar smalki saspiestu un sagrieztu ķiploku un sasmalcinātām dillēm. Dažreiz apkaisu ar sarīvētu sieru. Cepeškŗāsnī cepu 190 C no 45 min līdz stundai, atkarībā no zivs lieluma. Cepešpanna obligāti jāņem ar restēm, lai zivis nepludotu. Pirms zivi liek pannā, ieliek cepampapīru, kuru aplej ar olīveļļu. Zem restes ielej pusi glāzes ūdens. Visu liek uzkarsētā krāsnī. Aptuveni piecpadsmit minūtes pirms gatavības apber ar varītiem kartupeļiem. Var apslacīt ar eļļu un visu atkal pārklāj ar cepampapīru. Ieliku recepti tādēļ, ka neatzīstu, ka labu zivju garšu nokauj ar n -tajām garšvielām. Izbaudīt labu zivju garšu tas taču super. Ir vēja zivis, pliči un citas mazvērtīgas un vēl saldētas zivis, kuras var vārīt kaut vai ketčupā līdz asakas izšķīst.....

Izklausās labi!bet, vai var vējazivi salidzināt ar plici!??

[quote=653809]Vakar Babītē nosēdēju iepriekš iebarotā vietā uz līņiem, no laivas. Tiku pie trim smukiem līņiem... Bet stāsts ne par to.
Nu baigā dūņu garša tām skaistajām zivīm.
Var būt ir kāda pieredze, kā no tās tikt vaļā gatavošanas procesā vai kā citādi?

Nupat notiesājām cepeškrāsnī gatavotos līņus un karūsu. Manējie atkal sūta dežūrēt uz līņu ceļa. Par cik, nedēļā man ir divas ceturtdienas, dūņu garšu laikam nejūtu. Recepte. Uz katru zivi ņem vienu vidēju sīpolu, vienu vidēju ķiploka daivu, Uz trim zivīm vienu Francis majonēzes paciņu (kas vēlās var nedaudz piejaukt krējumu). Es nē. Daudz dārzā augušu diļļu. Apstrādātās zivis ierīvē ar sāli un ieber vēderā. Apkaisa ar maltu melno piparu un koriandu, tos ieber vēderā. Ar majonēzi apziež virspusi un iespiež vēderos. Apkaisa ar šķēlēs sagrieztu sīpolu un ieber vēderos, tāpat to dara ar smalki saspiestu un sagrieztu ķiploku un sasmalcinātām dillēm. Dažreiz apkaisu ar sarīvētu sieru. Cepeškŗāsnī cepu 190 C no 45 min līdz stundai, atkarībā no zivs lieluma. Cepešpanna obligāti jāņem ar restēm, lai zivis nepludotu. Pirms zivi liek pannā, ieliek cepampapīru, kuru aplej ar olīveļļu. Zem restes ielej pusi glāzes ūdens. Visu liek uzkarsētā krāsnī. Aptuveni piecpadsmit minūtes pirms gatavības apber ar varītiem kartupeļiem. Var apslacīt ar eļļu un visu atkal pārklāj ar cepampapīru. Ieliku recepti tādēļ, ka neatzīstu, ka labu zivju garšu nokauj ar n -tajām garšvielām. Izbaudīt labu zivju garšu tas taču super. Ir vēja zivis, pliči un citas mazvērtīgas un vēl saldētas zivis, kuras var vārīt kaut vai ketčupā līdz asakas izšķīst.....

Zaceps82 [22.07.21]: Willy [16:38]: Zaceps82 [16:34]: nelietotaajs [13:38]: Vakar Babītē nosēdēju iepriekš iebarotā vietā uz līņiem, no laivas. Tiku pie trim smukiem līņiem... Bet stāsts ne par to.
Nu baigā dūņu garša tām skaistajām zivīm.
Var būt ir kāda pieredze, kā no tās tikt vaļā gatavošanas procesā vai kā citādi?Iztīrītus un jau sagrieztus gabaliņos ierīvē ar sāli un aplej ar pienu! ~ 10h paturi ledusskapī un tad noskalo ar ūdeni! Cepjot miltiem var pievienot maltu muskatriekstu!A ja cilvēks grib kūpināt!?Tad dāsni sakaisi timiānu (pirms kūpināšanas ļauj lai vismaz pāris h ievelkas tas timiāns)

Paldies!;)...gan noderēs!

Willy [22.07.21]: Zaceps82 [16:34]: nelietotaajs [13:38]: Vakar Babītē nosēdēju iepriekš iebarotā vietā uz līņiem, no laivas. Tiku pie trim smukiem līņiem... Bet stāsts ne par to.
Nu baigā dūņu garša tām skaistajām zivīm.
Var būt ir kāda pieredze, kā no tās tikt vaļā gatavošanas procesā vai kā citādi?Iztīrītus un jau sagrieztus gabaliņos ierīvē ar sāli un aplej ar pienu! ~ 10h paturi ledusskapī un tad noskalo ar ūdeni! Cepjot miltiem var pievienot maltu muskatriekstu!A ja cilvēks grib kūpināt!?

Tad dāsni sakaisi timiānu (pirms kūpināšanas ļauj lai vismaz pāris h ievelkas tas timiāns)

Zaceps82 [22.07.21]: nelietotaajs [13:38]: Vakar Babītē nosēdēju iepriekš iebarotā vietā uz līņiem, no laivas. Tiku pie trim smukiem līņiem... Bet stāsts ne par to.
Nu baigā dūņu garša tām skaistajām zivīm.
Var būt ir kāda pieredze, kā no tās tikt vaļā gatavošanas procesā vai kā citādi?Iztīrītus un jau sagrieztus gabaliņos ierīvē ar sāli un aplej ar pienu! ~ 10h paturi ledusskapī un tad noskalo ar ūdeni! Cepjot miltiem var pievienot maltu muskatriekstu!

Ok, paldies. Būs jāizmēģina!

Zaceps82 [22.07.21]: nelietotaajs [13:38]: Vakar Babītē nosēdēju iepriekš iebarotā vietā uz līņiem, no laivas. Tiku pie trim smukiem līņiem... Bet stāsts ne par to.
Nu baigā dūņu garša tām skaistajām zivīm.
Var būt ir kāda pieredze, kā no tās tikt vaļā gatavošanas procesā vai kā citādi?Iztīrītus un jau sagrieztus gabaliņos ierīvē ar sāli un aplej ar pienu! ~ 10h paturi ledusskapī un tad noskalo ar ūdeni! Cepjot miltiem var pievienot maltu muskatriekstu!

A ja cilvēks grib kūpināt!?

nelietotaajs [22.07.21]: Vakar Babītē nosēdēju iepriekš iebarotā vietā uz līņiem, no laivas. Tiku pie trim smukiem līņiem... Bet stāsts ne par to.
Nu baigā dūņu garša tām skaistajām zivīm.
Var būt ir kāda pieredze, kā no tās tikt vaļā gatavošanas procesā vai kā citādi?

Iztīrītus un jau sagrieztus gabaliņos ierīvē ar sāli un aplej ar pienu! ~ 10h paturi ledusskapī un tad noskalo ar ūdeni! Cepjot miltiem var pievienot maltu muskatriekstu!

Vakar Babītē nosēdēju iepriekš iebarotā vietā uz līņiem, no laivas. Tiku pie trim smukiem līņiem... Bet stāsts ne par to.
Nu baigā dūņu garša tām skaistajām zivīm.
Var būt ir kāda pieredze, kā no tās tikt vaļā gatavošanas procesā vai kā citādi?

Pateicos kungi. Apskaidrojāt. Ja tie ir tranzīta strazdi tad skaidrs, šamie virs Baltkrievijas nelido, tagad mani ķirši viņiem nav pa ceļam :)

Pelēkie ir jaunie, melnie ir vecie strazdi. Neesmu redzējis, ka vecie ēstu ogas. Viņi arī šķiet, ka jau ir prom. Te pārsvarā tagad ir jaunie.

Jautājums ārpus visiem kontekstiem. Šogad ievēroju neparastu skatu. Ķirši nogatavojušies melni. Parasti ( nu jau kādus 10gadus) tos ir apēduši strazdi vēl pusgatavus. Atlido milzīgs bars, divas stundas un ķiršu vairāk nav. Moš pārēdišies visus šos lidojošos mošķus, kā dundurus, to šogad ir īpaši daudz.
Nav tā , ka esmu baigais ornitologs, vienkārši gribas saprast apkārt notiekošos dabas procesus.

RaimisD, 19.jūlijs 2021, 19:36
Ir bijuši gadi, kad strazdu nav kādā vietā, bet toties ir citur bezjēgā.
Mūspusē arī bija kādi lieli bari, bet ķiršu vēl nebija, sīki, zaļi āboli tiem īpaši neinteresēja, tagad nav manīti, kaut kur citur aizlidojuši. Būtībā visa dzīvā radībā vadās pēc pieejamā barības daudzuma,dundurus parasti ķer bezdelīgas, čurkstes, svīres un arī lapsenes, ja kas. Bet strazdi vairāk pa zemi un kokiem meklējās - skrejvaboles,tārpi visādi, zirnekļi utt. dundurus viņiem noķert būs grūtāk.
Pie mums izperējušies strazdi tagad ēd ķiršus kaut kur apmēram Polijā, pie mums tagad barojoties Karēlijas- S-Pēterburgas pusē šķīlušies.

Domaataajs, 19.jūlijs 2021, 23:36

Vasarnīcā man jau otro gadu čomaks ir melnais strazds, nebaidās no zāles pļāvēja un staigāšanas garām 1,5 m attālumā, mazgājas zem laistītāja un meklē sliekas, kukaiņus, uz gataviem ķiršiem viņam dziļi piedrāzt. Bet rudenī, cik es novēroju, uz vīnogām pelēkie strazdi nāk.

Jautājums ārpus visiem kontekstiem. Šogad ievēroju neparastu skatu. Ķirši nogatavojušies melni. Parasti ( nu jau kādus 10gadus) tos ir apēduši strazdi vēl pusgatavus. Atlido milzīgs bars, divas stundas un ķiršu vairāk nav. Moš pārēdišies visus šos lidojošos mošķus, kā dundurus, to šogad ir īpaši daudz.
Nav tā , ka esmu baigais ornitologs, vienkārši gribas saprast apkārt notiekošos dabas procesus.

RaimisD, 19.jūlijs 2021, 19:36

Ir bijuši gadi, kad strazdu nav kādā vietā, bet toties ir citur bezjēgā.
Mūspusē arī bija kādi lieli bari, bet ķiršu vēl nebija, sīki, zaļi āboli tiem īpaši neinteresēja, tagad nav manīti, kaut kur citur aizlidojuši. Būtībā visa dzīvā radībā vadās pēc pieejamā barības daudzuma,dundurus parasti ķer bezdelīgas, čurkstes, svīres un arī lapsenes, ja kas. Bet strazdi vairāk pa zemi un kokiem meklējās - skrejvaboles,tārpi visādi, zirnekļi utt. dundurus viņiem noķert būs grūtāk.
Pie mums izperējušies strazdi tagad ēd ķiršus kaut kur apmēram Polijā, pie mums tagad barojoties Karēlijas- S-Pēterburgas pusē šķīlušies.

Jautājums ārpus visiem kontekstiem. Šogad ievēroju neparastu skatu. Ķirši nogatavojušies melni. Parasti ( nu jau kādus 10gadus) tos ir apēduši strazdi vēl pusgatavus. Atlido milzīgs bars, divas stundas un ķiršu vairāk nav. Moš pārēdišies visus šos lidojošos mošķus, kā dundurus, to šogad ir īpaši daudz.
Nav tā , ka esmu baigais ornitologs, vienkārši gribas saprast apkārt notiekošos dabas procesus.

copings [16.07.21]: Čau visiem.
Negaiditi radās jautājums, atrestaurejot savu pirmo feeder kātu, ar ko, kādu utt, var krāsot makšķerkātu? Šoreiz nav tur lieta tajā ka vieglāk nopirkt jaunu utt, makšķeres netrūkst, kā vecas, tā nesen pirktas. Vienkārši radās ideja.

Uzmatē, attauko, uzpūt plastmasas grunti un krāsu. Visu liec plānā kārtā. Un notin ar izeni stiķa vietas, gredzenus un roktura mīksto daļu.

Ja pie katra ezera būtu šādas ērtības, tad nevajadzētu atpūsties starp 100 papīriem.

Abavnieks [17.07.21]: Tā ir, ka uz līdakām nav braukts kopš 1. Maija...

Rerange 130MR, laikam uzpūties stāvot kastē uz balkona :D
Tikai interesanti,ka citās 3 twicha kastēs nevienam citam voblerim tā nav :D

Citreiz defekts var būt efekts

Tā ir, ka uz līdakām nav braukts kopš 1. Maija...

Rerange 130MR, laikam uzpūties stāvot kastē uz balkona :D
Tikai interesanti,ka citās 3 twicha kastēs nevienam citam voblerim tā nav :D

Kā tur īsti ir, blogus vairs nevar cits rakstīt kā agrāk, tikai admini?!

Čau visiem.
Negaiditi radās jautājums, atrestaurejot savu pirmo feeder kātu, ar ko, kādu utt, var krāsot makšķerkātu? Šoreiz nav tur lieta tajā ka vieglāk nopirkt jaunu utt, makšķeres netrūkst, kā vecas, tā nesen pirktas. Vienkārši radās ideja.

Saulkrastu-Tūjas galā statistiski man lielākie lomi no krasta ir bijušas teibas jeb tulcīši. Ašuki ar protams ir bijuši. Vesela viena bute pat. Provēju lidināt uz pirmā sēkļa kants.