Apraksts. Ķermenis samērā slaids, no sāniem nedaudz saplacināts. Mute vērsta uz leju. Mugura zilganpelēka, sāni un vēders sudrabains. Krūšu spuras, vēdera spuras un anālā spura dzeltenīga, pirms nārsta kļūst sarkanīga. Pirms nārsta tēviņiem uz galvas izveidojas nārsta kārpiņas.
Morfoloģija. D 3/7-10, A 3/17-23, P 1/13-17, V 2/8-10, C 19, l.l. 50-64, os.ph. 5-5, sp.br. 12-20, vt. 41-46; Latvijā D (7-8), A (17-23), l.l. (54-63).
Izmēri. L-60 cm, W-3,6 kg, Latvijā L-50 cm l-42 cm, W-1,5 (1,4) kg.
Atšķirīgās pazīmes. Purns pagarināts ar raksturīgu kumpumu, mute vērsta uz leju (skat. citas karpu dzimtas zivis). Anālajā spurā vairāk staru nekā baltajam sapalam un apakšmutei. Rīkles zobi vienā rindā (skat. balto sapalu).
Bioloģija. Anadromā zivs (areāla atsevišķās vietās var būt sastopama arī saldūdens forma). Uzturas baros. Pieaugušie īpatņi dzīvo jūrā. Nārstot dodas uz upēm. Daļa ienāk upju lejtecēs jau rudenī un tur pārziemo, citas - pavasarī. Pēc nārsta atgriežas jūrā. Vairums mazuļu uzturas upēs vienu gadu, bet daļa - divus gadus. Novērota līdz 865 km tāla migrācija, pārvietošanās ātrums 25 km diennaktī. Pamatbarība bentoss. Areālā un Latvijā sasniedz 17 gadu vecumu.
Vairošanās. Dzimumgatavība iestājas 2-11 gadu vecumā, sasniedzot 12-31 cm garumu (l). Latvijā nobriest 5.-7. gadā. Auglība 9-300 tūkst. ikru. Nārsto aprīlī-augustā, Latvijā maijā-jūnijā (ūdens t° 10-30°C) no 20 cm līdz 16 m dziļumā. Raksturīgs porciju nārsts 2-3 piegājienos ar 11-20 dienu starplaiku. Kopējais nārsta ilgums 16-83 dienas. Parasti ar vienu mātīti nārsto 2-5 tēviņi. Ikri sākumā pielīp pie akmeņiem, oļiem, augiem un cita substrāta, bet pēc neilga laika nobirst uz grunts, to attīstība ilgst 2-10 dienas (70-90 grāddienas).
Izplatība. Eiropa un Āzija. Latvijā sastopama Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastēs, jūrā tieši ietekošās upēs un to pietekās, kā arī piejūras ezeros. Vismaz kopš 1970. gada tiek mākslīgi pavairota. Ielaista arī Pļaviņu un Rīgas ūdenskrātuvēs.
Izmantošana. Baltijā nozvejo apmēram 150 t, Latvijā 50-100 t gadā. Mak-šķernieku lomos pavasarī upēs ievē-rojamā daudzumā, pārējos gadalaikos retāk.
7.februāris 2008, 22:43 |
links