Babītes ezers

MT9 [20.10.21]: Tu biji domājis 0.185 mm. Jā nav smalka un tieši dienu pirms copes nogriezu pēdējos 5 m :) Bet var jau būt, ka bija savainota, jo pārplīsa nevis mezglā, bet krietnu gabalu nostāk...

Tieši tā 0.185

Willy [20.10.21]: bet kad bremze maksimāli ciet un līdaka 2m no laivas, sanāk šmuce ;)...bet kad bremze maksimāli ciet un līdaka 2m no laivas, sanāk šmuce
Kāpēc bremzi turi max ciet?vai mults?

Tieši tā , sanāk. Ne ar kātu īsti izspēlēt ne kā. Gan multam , gan bezinercenei tomēr bremze bišķi vaļā palaista. Multam pāris klikšķi no gala, bezinercenei, lai ar piepūli, bet var pavilkt. Ja , jūtu, ka ir. Nekautrējos piecirst vēlreiz, tik spoli pieturot.

RaimisD [20.10.21]: MT9 [45m]: Un 1.2 PE nav nemaz tik smalks1.85 mm tiešām nav smalka, moš bija nogurusi. Klasiskie 10m no sākuma. Sen nebija īsināta, vai pārtīta uz otru galu?

Jā-obidna!ja pie pavadas mezglā, tad mazāk sāp!:)traumēta aukla..

MT9 [46m]: Un 1.2 PE nav nemaz tik smalks1.85 mm tiešām nav smalka, moš bija nogurusi. Klasiskie 10m no sākuma. Sen nebija īsināta, vai pārtīta uz otru galu?

RaimisD, 20.oktobris 2021, 20:29

Tu biji domājis 0.185 mm. Jā nav smalka un tieši dienu pirms copes nogriezu pēdējos 5 m :) Bet var jau būt, ka bija savainota, jo pārplīsa nevis mezglā, bet krietnu gabalu nostāk...

Willy [20.10.21]: Willy, 20.oktobris 2021, 19:54
Multam uz piecirtiena brīdi vienmēr ciet, bet šodien bija bezinercene. Bezinerces spolēm parasti pilnībā ciet nevelku, bet iepriekšējā copes reizē 3 smukas zivis nopūdelēju un vismaz 1 nepietiekami piegrieztas bremzes dēļ, tādēļ šodien nošpļāvos un arī bezinerces spoli aizgriezu, lai var kārtīgi izsist cauri cietajam žoklim... Būtu līdaka vismaz 10 m tālu, viss notiktos :)Ej nu saproti kā labāk!...es parastajām spolēm stingri nepieveklu!varbūt tas ir velcēšanas instikts,jo ja kkur aizķeras sūdi var sanāk lieli!sevišķi vējā kā šodien...multam stingri ciet,bet ne gluži līdz max!pieļauju,ka kkas var neizturēt...un vēl,laivā esmu viens

1.85 mm tiešām nav smalka, moš bija nogurusi. Klasiskie 10m no sākuma. Sen nebija īsināta, vai pārtīta uz otru galu?

MT9 [20.10.21]: Un 1.2 PE nav nemaz tik smalks

1.85 mm tiešām nav smalka, moš bija nogurusi. Klasiskie 10m no sākuma. Sen nebija īsināta, vai pārtīta uz otru galu?

Ej nu saproti kā labāk!...es parastajām spolēm stingri nepieveklu!varbūt tas ir velcēšanas instikts,jo ja kkur aizķeras sūdi var sanāk lieli!sevišķi vējā kā šodien...multam stingri ciet,bet ne gluži līdz max!pieļauju,ka kkas var neizturēt...un vēl,laivā esmu viens

Willy, 20.oktobris 2021, 20:25

Jā, velcei ir sava specifika, tā pavisam cita spēle - var ilgi nepiecirst, bet zivs sēž un gaida, kad tu to izdarīsi. Mētājot, biku savādāk, dažreiz tev ir dota sekundes desmitdaļa un zivs jau mānekli palaidusi vaļā :) Un velcējot, tiešām, var kaut kur aizķerties āķi un tad, ar piegrieztu bremzi, ir ziepes :)

MT9 [20.10.21]: Kāpēc bremzi turi max ciet?vai mults?

Willy, 20.oktobris 2021, 19:54
Multam uz piecirtiena brīdi vienmēr ciet, bet šodien bija bezinercene. Bezinerces spolēm parasti pilnībā ciet nevelku, bet iepriekšējā copes reizē 3 smukas zivis nopūdelēju un vismaz 1 nepietiekami piegrieztas bremzes dēļ, tādēļ šodien nošpļāvos un arī bezinerces spoli aizgriezu, lai var kārtīgi izsist cauri cietajam žoklim... Būtu līdaka vismaz 10 m tālu, viss notiktos :)

Ej nu saproti kā labāk!...es parastajām spolēm stingri nepieveklu!varbūt tas ir velcēšanas instikts,jo ja kkur aizķeras sūdi var sanāk lieli!sevišķi vējā kā šodien...multam stingri ciet,bet ne gluži līdz max!pieļauju,ka kkas var neizturēt...un vēl,laivā esmu viens

Zivs uzcērtas pati, viss pārējais maldīgas ilūzijas.

BrunoL, 20.oktobris 2021, 20:16

Manējās, diemžēl, nē :) Es gandrīz 100%-tīgi jūtu, kad ar lielajiem kātiem par švaku piecērtu un zinu, ka līdz laivai zivs nenonāks. Pēdējā laikā šādās situācijās piecērtu atkārtoti, bet var izraut mānekli no mutes... Tomēr šādā veidā man statistiski vairāk zivju nonāk līdz laivai. Ar mazākiem āķiem tas nav tik aktuāli, bet, ja liela līdaka paņem ar lūpas maliņu un bremze par vāju, arī nav forši - nopurina galvu un aidā prom ;) Bet varbūt tas tikai ar mani tā notiek :))

Zivs uzcērtas pati, viss pārējais maldīgas ilūzijas.

Kāpēc bremzi turi max ciet?vai mults?

Willy, 20.oktobris 2021, 19:54

Multam uz piecirtiena brīdi vienmēr ciet, bet šodien bija bezinercene. Bezinerces spolēm parasti pilnībā ciet nevelku, bet iepriekšējā copes reizē 3 smukas zivis nopūdelēju un vismaz 1 nepietiekami piegrieztas bremzes dēļ, tādēļ šodien nošpļāvos un arī bezinerces spoli aizgriezu, lai var kārtīgi izsist cauri cietajam žoklim... Būtu līdaka vismaz 10 m tālu, viss notiktos :)

Jap, arī par to bija jautājums. Bet pakautrējos jautāt

MT9 [20.10.21]: Žēl mammas!
Un vēl viens pierādījums, ka nav ko ar diegiem ķert :/

Davis-Di, 20.oktobris 2021, 19:37
Nekas viņai nenotiks, domāju max pāris dienas un māneklis būs ārā. Tur tik mazs āķītis, ka ar to var mierīgi sadzīvot :) Esmu noķēris līdaku, kurai vecs āķis kuņģī un pavada pa muti ārā, bet barojas uz nebēdu. Un 1.2 PE nav nemaz tik smalks diegs, bet kad bremze maksimāli ciet un līdaka 2m no laivas, sanāk šmuce ;)

...bet kad bremze maksimāli ciet un līdaka 2m no laivas, sanāk šmuce
Kāpēc bremzi turi max ciet?vai mults?

Žēl mammas!
Un vēl viens pierādījums, ka nav ko ar diegiem ķert :/

Davis-Di, 20.oktobris 2021, 19:37

Nekas viņai nenotiks, domāju max pāris dienas un māneklis būs ārā. Tur tik mazs āķītis, ka ar to var mierīgi sadzīvot :) Esmu noķēris līdaku, kurai vecs āķis kuņģī un pavada pa muti ārā, bet barojas uz nebēdu. Un 1.2 PE nav nemaz tik smalks diegs, bet kad bremze maksimāli ciet un līdaka 2m no laivas, sanāk šmuce ;)

Strauja laika apstākļu maiņa, strauja ūdens līmeņa maiņa, rīta pusē DA vējš, jādodas uz Babi pārbaudīt teorija par necopi šādos apstākļos. Plāns bija mēģināt uz skaitu strādāt, jo pie tik zema līmeņa man netīk mētāt lielos mānekļus. Sākumā bija klusums, bet to es paredzēju, jo aptuveni zināju, kur lielākā zivju koncentrācija, taču pēc laika iegriezos vienā pārbaudītā pleķītī, kur pieteicās pirmā zaļsvārce (64 cm). Nolēmu padreifēt tālāk un pēc laika kāds apstādina mānekli salīdzinoši tuvu laivai. Sāku vilkt klāt, saprotu, ka diezgan glīta zaļsvārce trāpījusies. Pēc mirkļa tā jau pozē manās rokās, fiksi tiek nomērīta (92 cm) un palaista brīvībā. Turpinu virzīties tālāk un izmetu izpletni vēl vienā perspektīvā vietā. Nepaspēju izdarīt pāris metienus, kā perifēro skatienu pamanu, ka kaut kas māneklim seko. Pietinu mānekli pie pašas laivas un tam līdzās piepeld metrīga torpēda. Pie sevis nodomāju, ka būs kā vienmēr - māneklis apstāsies, līdakmamma ieraudzīs mani laivā un aizšausies tālēs zilās, bet tavu brīnumu, šoreiz viss notiek pēc cita scenārija. Līdaka pie pašas laivas pagrāb mānekli un lēnām dodas prom, es, emociju uzplūdā, tā piecirtu, ka aukla šādu spēka konfrontāciju neizturēja. Līdaka, it kā nekas nebūtu bijis, lēnām paslīd pāris metrus un noguļas uz grunts ar šņobeli zālēs. Un no viņas milzīgās mutes pa viļņiem turpina līgani peldēt rozīgais auklas gals. Domāju, tas tik būs triks, ja es saķeršu auklu ar rokām un turpināšu cīņu, bet kamēr griezos apkārt ar laivu, auklu vairs neredzēju. Neko darīt, pārsējos un dreifēju atkal pa šo pašu līniju. Aptuveni pēc 5 min atkal pamanu savu auklu, saprotu, ka līdaka nekur nav pamukusi, tur pat vien guļ, bet kamēr es tik stiprā vējā vilku ārā izpletni, lai pietuvotos auklai, atkal to pazaudēju... Eh, neko darīt, tāpat niecīgs procents, ka es šo skaistuli pievarētu, jo aukla diezgan plāna un maksimums 3 metrus gara. Turpinājumā pamainīju plānus un no skaita nolēmu pāriet uz izmēru, bet nekas no tā labs nesanāca, dienu noslēdzu ar tām pašām 2 ieskaites zivīm un vēl dažas pamuka. Tomēr kopumā cope patika, izbrīnīja, ka tik vēlā rudenī lielās līdakas tērē savu enerģiju un skrien pakaļ sīkiem mānekļiem. Cerams drīzumā iepūtīs ziemelis, pāriesim uz smago artilēriju. Visiem jauku dienu, copmaņiem ne asakas! :)

MT9, 20.oktobris 2021, 19:08

Žēl mammas!
Un vēl viens pierādījums, ka nav ko ar diegiem ķert :/

RaimisD [20.10.21]: Wooow ! tie nu gan labi rezultāti. Jā, Willy, kā pēc necopes grāmatas. Mēness, laika, vēja maiņa, ūdens līmenis nestabils. +vēl fucking āpsis copi nočakarē. Bet Jums tīri labi gājis, aplikācija strādā :))), kā, lai netic tagad.

Laikam mazu āpsi būs redzējis!;D

MT9 [20.10.21]: Strauja laika apstākļu maiņa, strauja ūdens līmeņa maiņa, rīta pusē DA vējš, jādodas uz Babi pārbaudīt teorija par necopi šādos apstākļos. Plāns bija mēģināt uz skaitu strādāt, jo pie tik zema līmeņa man netīk mētāt lielos mānekļus. Sākumā bija klusums, bet to es paredzēju, jo aptuveni zināju, kur lielākā zivju koncentrācija, taču pēc laika iegriezos vienā pārbaudītā pleķītī, kur pieteicās pirmā zaļsvārce (64 cm). Nolēmu padreifēt tālāk un pēc laika kāds apstādina mānekli salīdzinoši tuvu laivai. Sāku vilkt klāt, saprotu, ka diezgan glīta zaļsvārce trāpījusies. Pēc mirkļa tā jau pozē manās rokās, fiksi tiek nomērīta (92 cm) un palaista brīvībā. Turpinu virzīties tālāk un izmetu izpletni vēl vienā perspektīvā vietā. Nepaspēju izdarīt pāris metienus, kā perifēro skatienu pamanu, ka kaut kas māneklim seko. Pietinu mānekli pie pašas laivas un tam līdzās piepeld metrīga torpēda. Pie sevis nodomāju, ka būs kā vienmēr - māneklis apstāsies, līdakmamma ieraudzīs mani laivā un aizšausies tālēs zilās, bet tavu brīnumu, šoreiz viss notiek pēc cita scenārija. Līdaka pie pašas laivas pagrāb mānekli un lēnām dodas prom, es, emociju uzplūdā, tā piecirtu, ka aukla šādu spēka konfrontāciju neizturēja. Līdaka, it kā nekas nebūtu bijis, lēnām paslīd pāris metrus un noguļas uz grunts ar šņobeli zālēs. Un no viņas milzīgās mutes pa viļņiem turpina līgani peldēt rozīgais auklas gals. Domāju, tas tik būs triks, ja es saķeršu auklu ar rokām un turpināšu cīņu, bet kamēr griezos apkārt ar laivu, auklu vairs neredzēju. Neko darīt, pārsējos un dreifēju atkal pa šo pašu līniju. Aptuveni pēc 5 min atkal pamanu savu auklu, saprotu, ka līdaka nekur nav pamukusi, tur pat vien guļ, bet kamēr es tik stiprā vējā vilku ārā izpletni, lai pietuvotos auklai, atkal to pazaudēju... Eh, neko darīt, tāpat niecīgs procents, ka es šo skaistuli pievarētu, jo aukla diezgan plāna un maksimums 3 metrus gara. Turpinājumā pamainīju plānus un no skaita nolēmu pāriet uz izmēru, bet nekas no tā labs nesanāca, dienu noslēdzu ar tām pašām 2 ieskaites zivīm un vēl dažas pamuka. Tomēr kopumā cope patika, izbrīnīja, ka tik vēlā rudenī lielās līdakas tērē savu enerģiju un skrien pakaļ sīkiem mānekļiem. Cerams drīzumā iepūtīs ziemelis, pāriesim uz smago artilēriju. Visiem jauku dienu, copmaņiem ne asakas! :)

Labs!bij nesen tāds variants,bet man noveicās!..bildēt Tu māki!izskatās stabils metrs!;)

Wooow ! tie nu gan labi rezultāti. Jā, Willy, kā pēc necopes grāmatas. Mēness, laika, vēja maiņa, ūdens līmenis nestabils. +vēl fucking āpsis copi nočakarē. Bet Jums tīri labi gājis, aplikācija strādā :))), kā, lai netic tagad.

Strauja laika apstākļu maiņa, strauja ūdens līmeņa maiņa, rīta pusē DA vējš, jādodas uz Babi pārbaudīt teorija par necopi šādos apstākļos. Plāns bija mēģināt uz skaitu strādāt, jo pie tik zema līmeņa man netīk mētāt lielos mānekļus. Sākumā bija klusums, bet to es paredzēju, jo aptuveni zināju, kur lielākā zivju koncentrācija, taču pēc laika iegriezos vienā pārbaudītā pleķītī, kur pieteicās pirmā zaļsvārce (64 cm). Nolēmu padreifēt tālāk un pēc laika kāds apstādina mānekli salīdzinoši tuvu laivai. Sāku vilkt klāt, saprotu, ka diezgan glīta zaļsvārce trāpījusies. Pēc mirkļa tā jau pozē manās rokās, fiksi tiek nomērīta (92 cm) un palaista brīvībā. Turpinu virzīties tālāk un izmetu izpletni vēl vienā perspektīvā vietā. Nepaspēju izdarīt pāris metienus, kā perifēro skatienu pamanu, ka kaut kas māneklim seko. Pietinu mānekli pie pašas laivas un tam līdzās piepeld metrīga torpēda. Pie sevis nodomāju, ka būs kā vienmēr - māneklis apstāsies, līdakmamma ieraudzīs mani laivā un aizšausies tālēs zilās, bet tavu brīnumu, šoreiz viss notiek pēc cita scenārija. Līdaka pie pašas laivas pagrāb mānekli un lēnām dodas prom, es, emociju uzplūdā, tā piecirtu, ka aukla šādu spēka konfrontāciju neizturēja. Līdaka, it kā nekas nebūtu bijis, lēnām paslīd pāris metrus un noguļas uz grunts ar šņobeli zālēs. Un no viņas milzīgās mutes pa viļņiem turpina līgani peldēt rozīgais auklas gals. Domāju, tas tik būs triks, ja es saķeršu auklu ar rokām un turpināšu cīņu, bet kamēr griezos apkārt ar laivu, auklu vairs neredzēju. Neko darīt, pārsējos un dreifēju atkal pa šo pašu līniju. Aptuveni pēc 5 min atkal pamanu savu auklu, saprotu, ka līdaka nekur nav pamukusi, tur pat vien guļ, bet kamēr es tik stiprā vējā vilku ārā izpletni, lai pietuvotos auklai, atkal to pazaudēju... Eh, neko darīt, tāpat niecīgs procents, ka es šo skaistuli pievarētu, jo aukla diezgan plāna un maksimums 3 metrus gara. Turpinājumā pamainīju plānus un no skaita nolēmu pāriet uz izmēru, bet nekas no tā labs nesanāca, dienu noslēdzu ar tām pašām 2 ieskaites zivīm un vēl dažas pamuka. Tomēr kopumā cope patika, izbrīnīja, ka tik vēlā rudenī lielās līdakas tērē savu enerģiju un skrien pakaļ sīkiem mānekļiem. Cerams drīzumā iepūtīs ziemelis, pāriesim uz smago artilēriju. Visiem jauku dienu, copmaņiem ne asakas! :)

Vēji pūš, lietus līst, jālaiž Babītes zivteles apraudzīt. Dienas pirmajā pusē likās, ka sinoptiķi būs kļūdījušies, nemaz tik traks tas vējels nebija, bet pienāca pēcpusdiena un viss nostājās savās vietās - pūtiens nepajokam, lietus smidzina gandrīz bez apstājas un es ellē ratā no bāzes. Tā bija lielākā kļūda, jo dikti daudz laika patērēju, kamēr šādos apstākļos atkūkos atpakaļ, bija jau tumšs. Kas attiecas uz copi, tad sākums likās cerīgs, pirmajos trīs metienos divas copes, bet turpinājums vairs tik rožains nešķita. Copes vairs nejutu un laivā neviena zivs vēl nebija. Plinti krūmos nemetu, virzījos tālāk, periodiski dreifējot ar izpletni un tas deva rezultātu, sāka parādīties copes un kāda zivtele tika arī līdz uztveramajam tīkliņam. Rezultātā cope izvērtās fiziski grūta, bet šo to salasīt sanāca - 7 zaļsvārces tika izmānītas (50, 57, 61, 61, 62, 79, 82 cm), vēl vairākas nopūdelēju no kurām 3 bija smukas. Neskatoties uz vēlo rudeni, Babē joprojām grūti copēt uz lielajiem mānekļiem, zāle vēl traucē un līmeni gribētu vēl nedaudz augstāku, tādēļ uzsvars tika likts uz mazajām silikona zivtelēm. Ezerā papļāpāju ar pāris copmaņiem, kuri ķēra uz lielajiem mānekļiem, šiem pie zivīm tikt neesot sanācis. Izskatās, ka zaļsvārces vēl neuzņem tauciņus, laikam ziema vēl tālu :)) Sieva prasīja atvest pāris līdaciņas un kaimiņiene atkal nedeva mieru, gribot gardas kotletītes pagatavot, tādēļ pārāk nepukojaties, jo paņēmu maksimāli atļauto skaitu. Uz tikšanos ezerā! ;)