Ar to arī “pieciršana” rezultējas- salauzti rīki, aprauti mānekļi, “aizšūtas” mutes zivīm.
Spiningojot spolei jābūt noregulētai atbilstoši inventāra pieļaujamai slodzei.
Pamatošu “pieciršanas” ilūziju- parasti zivs uzbrūk māneklim~ 20-30 varbūt 40m distancē. Paiet pietiekoši ilgs laiks,līdz mūsu smadzenes saņem informāciju(māneklis,savienojums ar auklu, aukla, kāts, spole,roka un gudrā galva), apstrādā, spēj atbildēt un atbilde nonāk līdz adresātam, ko pie tam slāpē ūdens pretestība.
Pie šādas atziņas esmu nonācis~ 50 gadus spiningojot. Ir mēģināts “cirst” un “cirst” dubultā, tik kā saka- gājēji un mirēji nav notrami.
Līdakas ļoti daudz, tāpat zandarti, lieli un ļoti lieli(Burtnieks, Peipus), laši un jūras foreles(Skandināvija, trekno gadu pats sākums Daugavā, Gauja, Salaca, Venta, jūrā Igaunijas salas), strauta foreles(aptaustīti liela daļa Latvijas strautu) Velcēt nepatīk. Gadžetus neizmantoju, labu inventāru gan:).
20.oktobris 2021, 21:34 |
links