Varu piemest klāt vienu stāstu no lauku kultūras nama dziļajos padomju laikos. Bija tāds paradums, ka vietējās ballītēs, visi svešie atrāvās pa seju. izņemot, ja brauca pie konkrētas meitenes, vai bija pazīstami vietējie čaļi. Visi pārējie agri vai vēlu dabūja bietē. Tad nu vienā tādā reizē uz mūsu kultūršķūni atbrauca čaļi, kas bija apmetušis strādnieku nometnē, kas taisīja gāzesvadu. Viņi tolaik dzīvoja vietā, kas tagad zināma kā dvēseļu dārzs Koknesē, Daugava uz salas. Čaļi normālās darba drēbēs un kirziniekos. Protams viņus ātri vien patrieca no kultūras nama. Pēc tam atbrauca vairāki urāli, pilni ar "gāziniekiem" ar mietiem, laužņiem, ķēdēm un citiem "sitaminstrumentiem" un iznesa mūsu kultūršķūni. Nākamajā rītā pa stacijas laukumu, pa peroniem mētājās visādi dēļu gali, salauzti mieti u.t.t. Jāatzīst,ka pēc tam viņi vairs uz ballītēm nenāca. Bet tajā reizē karadarbība bija konkrēta :D
9.marts 2022, 12:00 |
links