Vakar, pirms braukšanas uz naktsmaiņu, pačolēju kārtējo reizi laika prognozi un secināju, ka jāriskē - sinoptiķi sola stipru Z virziena vēju tuvu 20 m/s robežās, tādēļ krāmēju vakarā copes pričendāļus autiņā un laižu uz darbu. Šodien pataisno no šances pirms 09:00 esmu jau Vecupenieku laivu bāzē. Tavu brīnumu, neviena konkurenta, šādu skatu bieži nenākas redzēt. Laikam tauta nobijusies no pūtiena, bet man tas tikai uz roku, ne pirmā, ne pēdējā reize, kad Oskars dodas ezerā, vēja brāzmām tuvojoties trešajam desmitam... :D Tā kā pāris dienas atpakaļ iegādājos sev citu vieglo līdaku kātiņu, šodien galvenais uzdevums bija to notestēt. Man par prieku, jau trešajā metienā tas izdodas. Īsti sajūtas vēl nesaprotu, tādēļ nolemju noķert normu - 5 līdakmeitenes un tad, ja viss ies pēc plāna, pārslēgties uz lielajiem klučiem. Tuvāk pusdienlaikam norma tiek salasīta (procesā vēl 2 līdakas mani atstāja garu degunu un aizmuka jau no uztveramā tīkliņa). Tālāk nolemju mētāt krietni smagākus mānekļus, bet stundas laikā saņemu tikai 1 copi un saprotu, ka šodien nav lemts tikt pie mammuča, tādēļ pāreju atkal pie mazā kāta, jo paliek pavisam maz laika, būs jādodas sīčiem pakaļ uz dārziņu. Tiklīdz paņemu vieglo kātu, pirmajā metienā līdaka galā - šodien tās neamzierējās, grāba mānekli no sirds, praktiski nebija vāju vai tukšo copju. Turpinājumā sāku lēnām kustēties bāzes virzienā, periodiski piemānot kādu līdaku. Kad paliek pēdējās 5 minūtes, seko smagnējs grābiens. Spriežot pēc pretestības un bremzes kaukšanas, saprotu, ka galā ir kaut kas lielāks par šodienas standartu. Līdaka mani ilgi mocīja - nepietika ar stipro vēju, tad vēl šī palaidne gan zem laivas papeldēja, gan aptinās ap Babītes "ananāsu", gan pašāvās zem enkuru virvēm... vienvārdsakot, es jau vairākas reizes biju pārliecināts, ka tā atstās mani garu degunu, bet mistiskā kārtā Zivju dievs šodien bija manā pusē un pēc kāda laika madāma tiek iesmelta uztveramajā tīkliņā. Tālumā to visu vēroja aktīvais Babītes metru mednieks Viktors, kurš pēc laika piepeldēja un palīdzēja ar bildēšanu. Ņemot vērā, ka kātiņa tests man ir līdz 17,5 gramiem (amerikāņi gan piesardzības nolūkos to zemāku norāda), nodomāju, ka līdaka ir ap 90 cm gara, bet, ieraugot galvu,sapratu, ka brangāka. Tātad pie rezultātiem: kopumā šodien laivā pabija 13 līdakas (54, 56, 60, 60, 62, 62, 62, 68, 68, 70, 72, 83, 109 cm 9,5 kg). Nu ko, tiešām cepuri nost sanāca testiņš manam "jaunajam" vieglajam līdaku kātiņam. Jūtos paguris, bet gandarījuma pilns! Sorry par garo penteri, šoreiz īsāk nesanāca :))
P.S. Paldies Vecupenieku viesmīlīgajai un laipnajai saimniecei Santai, par laipni piešķirto litija akumulatoru. Baidījās, ka Oskars ar saviem svina aķīšiem paliks ezerā :D Pie reizes to patestēju un sapratu, ka tiešām super štelle - ne tikai krietni vieglāks, bet arī enerģijas rezerve nepajokam. Ņēmu 120 AH un lietoju no 09:00 līdz 18:00, pēc pusdienām visu laiku uz 100%, jo bija stiprs pretvējš. Jau pie pašas bāzes, kad palika 11%, pārslēdzos uz savējo. Manējais šādā režīmā jau pēc 4 stundām būtu sauss. Visiem foršu atlikušo darba nedēļu, tiekamies pie ūdeņiem! ;)
