Resume par vakardienu.
Ovīši. No bākas krietni uz Lūžņas pusi. Ap 16 sākts, pēc 20 beigts. Reizē ieradās vēl kāda kompānija uz upes pusi, kādi 4 vīri šķiet, kurināja uguni, jādomā uz visu nakti paredzējuši bija sēdēt.
Uz āķiem divu veidu garneles, brēča, reņģe, stinte un vēl siļķe. Bez piedevām.
Jūra kā galds, pat dzirdēt nevarēja aiz kāpām. Nekādas bedres vai sēkļus ievērot nesanāca, bet izskatījās, ka vienādi sekls bija visur Copes tehnika tāda - ja neķeras, tad ik pa 10 -15 minūtēm pārceļ vienu kātu nedaudz tālāk Finālā kādi 200 metri varēja būt noieti tādā veidā gar krastu.
Pirmā cope uzreiz pēc iemešanas tuvā distancē, pēc tam vairāk kā divu stundu pārdomas par Mērfija likumiem, konkrēti par to, kurš saka, ka ja pirmajā metienā ir zivs tad tā var izrādīties vienīgā zivs tajā reizē. Bet iekšējā balss pretojās un teica, ka ja pirmā zivs ierijusi līdz aknām, tad vēl kādai zivij jābūt. Iekšējā balss uzvarēja. pēc 18 2. zivs, pēc tam stundas laikā kādas 8, no kurām gan tikai 3 spainī, toties lielākas par plaukstu un labi biezas. Pasākums beidzās ar nelielu atkalu no gaisa, 5 labām butēm spainī un kādām 5 atlaistām lapiņām. pēdējā stunda pa tukšo, iespējams tāpēc, ka zvaigznes parādījās caur mākoņiem. Bet no gaisa tāpat slapjums pamazām nāca.
Bija labi tāpat.
27.novembris 2022, 11:06 |
links